Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vēlas novērst cēloņus, nevis cīnīties ar sekām (ir video)

Diāna Odumiņa

2011. gada 6. februāris 10:19

1800
Vēlas novērst cēloņus, nevis cīnīties ar sekām (ir video)

Inguna Sudraba: "Mums ir jāmaina Satversme. Vajadzīgs tautas vēlēts prezidents."
Ceturtdienas vakarā uz sarunu ar gulbeniešiem pie kafijas tases Vecgulbenes muižā bija ieradusies novadniece Valsts kontroliere Inguna Sudraba. Piedalīties varēja ikviens interesents. Ieeja uz pasākumu bija brīva. "Dzirkstele" novēroja, ka saruna noritēja vienprātības atmosfērā. Tikties ar novadnieci bija ieradušies dažādu paaudžu vietējās sabiedrības pārstāvji. Gulbenieši taujāja pēc Valsts kontrolieres viedokļa par situāciju valstī, par nākotni, kas mūs visus gaida un kuras veidošanā būtu jāpiedalās ikvienam Latvijas pilsonim.

Tiekoties ar Valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu Gulbenē, iedzīvotāji neslēpa neapmierinātību ar ekonomisko situāciju valstī, brīnījās par valdības politikas neveiksmēm un atsevišķu ministru nekompetenci. Kadru politika izšķir visu. Tā domā arī Valsts kontroliere. Viņasprāt, vajadzētu citādu pieeju, izvēloties cilvēkus, kas ieņems atbildīgu amatu krēslus. Svarīga ir līdzšinējo zināšanu un pieredzes bagāža, ko cilvēks atnes sev līdzi, kļūstot par amatpersonu, kolektīva vadītāju.

 

"Cilvēkam ar ļoti mazām zināšanām, mazām kompetencēm ir grūti pieņemt lēmumus un viņš absolūti nerēķinās, kādas tam būs sekas," uzskata I.Sudraba. "Ja cilvēks nekad nav vadījis lielus kolektīvus, ja nav dienā pieņēmis desmitiem lēmumu, nonākot atbildīgā amatā, ir nožēlojamā situācijā," uzskata I.Sudraba. Tas, kā norāda viņa, rada diskomfortu apkārtējos, ar kuriem kopā strādā un kurus vada nekompetentā amatpersona. Esot bēdīgi, ja tā visa rezultātā cietēja ir valsts.

 

Par Valsts kontroles ietekmi procesu virzībā

Cik lielā mērā Valsts kontrole spēj ietekmēt situāciju valstī? Uz šo gulbeniešu jautājumu I.Sudraba sniedz plašāku skaidrojumu, vispirms minot konkrētu piemēru. 2006.gadā pieredzes apmaiņā pie Valsts kontrolieres Latvijā bija ieradušies ārvalstu kolēģi. Viņa stāstījusi, ka viņas vadītā iestāde Latvijā veic gan finanšu revīzijas, gan likumības un lietderības revīzijas.

 

Ciemiņi bijuši neizpratnē un vairākkārt pārjautājuši, ko īsti no sevis izsaka likumības revīzijas. Viņuprāt, tas ir pašsaprotami, ka visam ir jāatbilst likumiem. "Zviedrijā ir pieņemts darīt tā, kā likumā ir noteikts. Tur nenāk prātā shēmot vai atrast likumos vājās vietas, vai vienkārši brutāli apiet likumu nosacījumus," saka I.Sudraba.

 

Latvijā diemžēl Valsts kontrole bieži saskaras ar nelikumībām, kas atklājas pārbaužu laikā, tāpēc revīziju ietvaros nākoties vērtēt, "vai mērķis ir sasniegts", "cik ir iztērēts", "vai varēja darīt savādāk, darīt efektīvāk un labāk". Kamēr I.Sudraba vada Valsts kontroli Latvijā, ģenerālprokuratūrai esot nodotas vairāk nekā 100 lietas tālākai izmeklēšanai. Šajā brīdī Valsts kontroles kompetence beidzas, jo, kā norāda I.Sudraba, šī iestāde nav tiesībsargājošā institūcija, kas neveic izmeklēšanu, nenodot lietas tiesai un nesauc cilvēkus pie atbildības. Tāpēc maldīgi esot gaidīt, ka tieši Valsts kontrole sasniegs to rezultātu, kādu gribētos sabiedrībai.

 

(Vairāk lasiet 5.februāra "Dzirkstelē")