Pirts ir darbs ar ķermeni

2015. gada 17. decembris 00:00

3268

Lejasciemiete Valda Šķendere: “Pirtsmīlim jāļauj gūt visas pirts baudas.”

Decembra sākumā Pirts skolā notika izlaidums. Balvos izveidotajā Pirts skolas filiālē starp absolventiem bija arī lejasciemiete Valda Šķendere, kura smaidot bilst, ka tagad viņas profesija esot pirtniece. Sudala ezera krastā uzbūvētā jaunā pirtiņa “Pincikājas” tā vien aicina aizmirst par ikdienu un ļauties patīkamai relaksācijai, izbaudot dažādu augu tēju, pirtsslotu smaržu un pēršanas rituālu vairāku stundu garumā.
“Pirts ir darbs ar ķermeni,” saka Valda, kurai ir medicīniskā izglītība. Jau vairākus gadus katru dienu viņa dodas uz pašas izveidoto un iekārtoto masāžas salonu, kas atrodas Lejasciema centrā. Tieši tāpēc Valdai salīdzinājumā ar pārējiem topošajiem profesionālajiem pirtniekiem Pirts skolā bijis daudz vieglāk. “Cilvēkam, guļot uz pirts lāvas, tiek veikta tā pati masāža, vienalga, vai tiek izmantots skrubis, ķermeņa maska vai izmantotas slotiņas. Masāžas veicējam ir jāzina virzieni, kā pareizi veikt šo procesu. Masāžista pakalpojumi kļūst arvien vairāk pieprasīti. Ja sākumā cilvēki nāca uz masāžu profilaktiski vai lai tikai relaksētos, tad tagad viņi ierodas ar daudz lielākām un jau ielaistām problēmām, ņemot līdzi arī ārsta nosūtījumu. Sprandas ir ļoti savilktas gandrīz visiem cilvēkiem,” pārliecinājusies Valda.

Pirtnieks izstrādā savu stilu
Viņa jau sen gribējusi apgūt ar pirti saistītās zināšanas. “Man tika izteikts piedāvājums mācīties Pirts skolas Balvu grupā. Tā arī visu gadu mācījos,” stāsta Valda. Katru mēnesi vismaz divas nedēļas nogales viņa devusies uz mācībām. Tikusi apgūta cilvēka anatomija, fizioloģija, izzināti augu valsts noslēpumi. Kur tad vēl praktiskās nodarbības! Pirtniece stāsta, ka, lai sakrātu noteikto prakses stundu skaitu – 240 stundas, pēršanas prasme apliecināta ne tikai dažādās vietās Latvijā, bet arī Lietuvā. Tā bijusi ārkārtīgi liela pieredze ne tikai pēršanā, bet iespēja iepazīties ar citu pirtnieku pieredzi, jo vakaros raisījušās garas sarunas par pirts nozīmi cilvēka dzīvē. Vispirms nācies apgūt sauso pērienu, stāvot pie kušetes un pareizi vicinot slotiņas. Tad nācies iet pirtī un rīkoties. Ikšķilē bijusi sava mācību pirts. Grupā bijām septiņi cilvēki. Tas ir pietiekami, jo neviena pērtuve jau arī nav domāta daudz cilvēkiem. “Pirts skolā mums iemāca, kā saka, vienu zināšanu skeletu, bet katrs pirtnieks izstrādā savu stilu, šo skeletu apaudzējot ar to, kas kuram patīk vislabāk, ko pieņemam, no kā atsakāmies. Savukārt cilvēks izvēlas to pirtnieku, kas viņam patīk vislabāk,” saka Valda.

Šķitis, ka ir visu zinoša
Pirtniecei sākumā šķitis, ka viņa visu jau zina par pirti un augiem, bet, sākot mācīties, ātri vien sapratusi, ka līdzšinējās zināšanas ir gaužām nelielas. “Ko tad pirtī izmantojām - slotiņu un zāļu tēju, bet ir taču kāju vannas, dažādi skrubji, paklājiņi, masāžas pindas (linu maisiņā ieliek augus, aizsien maisiņu un masē). Daudz uzzināju par augu iedarbību uz cilvēka ķermeni un organismu kopumā, jo, izrādās, ne visiem cilvēkiem var izmantot vienus un tos pašus augus,” sapratusi Valda. Viņa atzīst, ka ļoti daudz jauna uzzinājusi no Pirts skolas direktora un dziednieka Viļņa Lejiņa, skolas dibinātaja Naura Zuša, pirtniecēm Dzintras Abarones un Ingas Krekeles, zāļu sievas Līgas Reiteres un daudziem citiem. Beidzot Pirts skolu, Valda rakstījusi un aizstāvējusi kvalifikācijas darbu. Paklausot meitas ieteikumam, tas tapis par Valdai vislabāk zināmo masāžu tēmu “Masāžas veidi manā pirtī”. Tas nebijis grūti. Vajadzējis izturēt arī teorijas eksāmenu ar 60 jautājumiem par augiem, medicīniskiem un daudziem citiem jautājumiem, kā arī praktisko eksāmenu pirtī piecpadsmit minūšu garumā.

Atgriežas pie visa dabīgā
Valda pārliecinājusies, ka cilvēki pamazām atgriežas pie visa dabiskā, tablešu vietā izvēloties augu tējas, pirtis. “Cilvēki ar visu ir tā piesārņoti, ka rodas nepieciešamība attīrīties. Pirts ir sava veida mazā ārstniecības iestāde. Tāpēc, kamēr manā pirtī klients malko augu tēju, mēs pārrunājam veselības problēmas, noskaidroju, cik karsta pirts cilvēkam patīk, kāda ir viņa pirts pieredze, lai nebūtu tāda situācija, ka atnāk uz pirti un saņem kaut ko pavisam negaidītu. Man ir jāsaprot, kā rīkoties. Ir cilvēki, kuri pirtī savā mūžā vispār iet pirmo reizi, ir cilvēki, kuriem jau ir pirts apmeklējuma pieredze. Būtisks ir arī vecums,” stāsta pirtniece. Pēc pēriena cilvēks var izvēlēties iet siltā vai vēsā dušā vai jozt uz ezeru. Valda stāsta, ka vēl pirms nedēļas pat bez pēršanās pirtī katru dienu sākusi ar rīta peldi ezerā. “Man nepatīk, ka tagad ir ļoti tumši rīti, tad ezerā nejūtos tik omulīgi. Cilvēkam pierodot pie regulāras peldēšanās, organismam tas jau kļūst par nepieciešamību. Rīta pelde arī tad, kad ārā ir auksts, dod uzmundrinošu tonusu visai dienai. Man patīk, kad pati tieku pērta. Tieši ar to bija labs šis mācību laiks, jo mēs mācoties cits citu pērām,” stāsta Valda.
Katram pirts apmeklētājam pirtniece jau iepriekš sagatavo lāvu, lai uz tās atlaisties būtu patīkami. Vasaras mēnešos, kad apkārt viss zied un zaļo, viņa lāvu izklāj ar ceriņiem, jasmīniem, āboliņiem, papardēm un citiem augiem. Ziemas mēnešos galvenokārt tiek izmantotas dažādas slotiņas. “Tad ievelku elpu un sākas darbs ar dažādām slotiņām. Pirts nav cilvēka atdauzīšana, bet attīrīšana. Pirtsmīlim ir jāļauj gūt visas pirts baudas,” smejas Valda, piebilstot, ka pēršana pirtniekam nav viegls process. Viņa pati visu vasaru vāc, kaltē un no dažādiem augiem, pievienojot tiem sāli, gatavo skrubi, sien slotiņas, kā arī gatavo pirts eļļas uz dažādu augu bāzes. Pirtniece pat neesot mēģinājusi saskaitīt, cik slotiņu sasiets, tikai bilst, ka tie ir vairāki simti.

Pirtniece iesaka

◆ Pirtī, kas nav sauna, optimālā gaisa temperatūra ir 60 līdz 70 grādi, kad cilvēks vislabāk svīst un attīrās.
◆ Pirtī vispirms jādzer sviedrējoša, tad attīroša tēja.
◆ Guļot uz lāvas, vēlams galvu aplikt ar smaržīgām slotiņām.
◆ Lai ķermenis iesiltu iekšēji, vispirms ir jāsasilda kājas, liekot tās vanniņā ar augu maisījumu.
◆ Pēc ķermeņa iekšējas un ārējas sasilšanas ieteicams izmantot mūsu pļavās augušu augu skrubi. Var izmantot arī sāli, kas attīra poras.
Slotas nav jāsien tikai no bērza vai ozola zariem. Tajās var būt arī tikai augi. Lielākās nezāles ir pašas labākās pirtij.
◆ Vienam cilvēkam jāizlieto vismaz 12 slotiņas.
◆ Pirtī nevar steigties. Tajā jāpavada vismaz trīs stundas.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pirts ir darbs ar ķermeni

Kategorijas