Dievs izved no jebkuras tumsas

2015. gada 23. decembris 00:00

1836

Brūniņu ģimene mierinājumu un spēku rod ticībā

Ziemassvētkos Valentīna un Jānis Brūniņi dodas uz baznīcu, lai lūgtos par labestību, mieru, savstarpējo sapratni, pacietību, veselību. Viņi lūdzas par saviem bērniem un tuviniekiem, lūdzas par to, lai ikviens, kurš ir tumsā, saņem Dieva mīlestību, žēlastību un saredz ceļu uz gaismu. Arī darbdienās Valentīna un Jānis bieži apmeklē baznīcu. Dievs ir ienācis viņu dzīvē un mainījis to. Arī viņi iekšējo mieru rod ticībā. Jānis stāsta, ka, lai arī viņš ir bijis kristīts, viņa ģimenē par ticību daudz netika runāts. “Ja man kādreiz teiktu, ka es iešu uz baznīcu, es noteikti neticētu. Kad mēs jau bijām apprecējušies ar Valentīnu, sievasmāte Helēna palaikam teica, ka mums vajadzētu arī salaulāties. Kad bija pagājuši 10 gadi, mēs, nevienam nesakot, bijām aizbraukuši un pieteikušies Rēzeknē uz laulībām. Mēs salaulājāmies tieši sievasmātes dzimšanas dienā. Sniedzot dāvanu, izstāstījām, ka tagad esam arī salaulājušies. Sievasmāte atzina, ka viņai tā ir pati lielākā dāvana,” stāsta Jānis. Valentīna atzīst, ka viņā ticība bija ielikta jau kopš bērnības. “Lai arī Dievs nekad nav noliegts, dzīves ceļus staigājot, biju tomēr aizskrējusi no tā visa tālu prom. Taču, kad ģimenē saskārāmies ar dažādām grūtībām, ciešanām, sajutu, ka mūsu ģimenei nav svētības. Un man šķiet, ka tad sākās tāds atgriešanās ceļš,” atklāj Valentīna. “Es, šķiet, piedzīvoju Dieva pieskārienu. Kad Dievs uzrunā cilvēku, cilvēks nešaubās, ka tas ir Dievs, viņam nav jautājumu un nav vajadzīgi paskaidrojumi. Es biju meklējumos, maldos un atradu šo mierinājumu.” Līdz ar Valentīnu ticībai pievērsās arī Jānis. Šobrīd, atskatoties atpakaļ, Valentīna atzīst – ja viņi ar Jāni nebūtu raduši mierinājumu un spēku ticībā, iespējams, viņi visus šos gadus arī nemaz nebūtu nodzīvojuši kopā.

Mīlestība ir jāsaņem
Valentīna un Jānis laulāti ir 25 gadus, bet precējušies jau ir 35 gadus. “Dzīve ir dzīve, un arī mums klājas dažādi, bet ģimene – vīrs un sieva - ir viens vesels, ko jāspēj nosargāt. Mīlestības mums cilvēciski ir tik, cik ir. Kāds cilvēks kaut ko pasaka un nemiers iekšā, un kā to atkal atgūt, kā patiesi pasmaidīt un atdarīt vēl ar labu? Pats ar savu prātu, ar spēku, izpratni, ar pareizu domāšanu mīlestību jau nevar izdomāt, mīlestība ir jāsaņem. Bet ticībā viss ir iespējams. Un tad caur vienu cilvēku arī otrs kļūst citādāks. Arī ģimenes dzīves sākums varbūt ir balstīts uz emocijām, bet būtībā tā ir prāts. Mēs esam zvērējuši viens otram, un, ja Dievs ir svētījis šo savienību, viņš izved no jebkuras tumsas. Un tikai tā var nodzīvot,” ir pārliecināta Valentīna.

Aglona ir īpaša vieta
Brūniņu ģimene atklāj, ka viņiem īpaša vieta ir Aglonas baznīca. “Uz Aglonu esam devušies arī svētceļojumā. Mans pirmais gājiens bija pirms sešiem septiņiem gadiem. Man likās, ka es nekad nevarēšu noiet šo ceļu, ka man nav tāda veselība, bet laikam līdz tam izaugu,” stāsta Valentīna. Kad viņa bija nonākusi Aglonā, atbrauca arī Jānis, dēls Artūrs un viņa sieva Ieva, ar kuru tobrīd viņi vēl nebija precējušies. “Šis arī man bija ļoti saviļņojošs brīdis. Valentīna no azotes izņēma fotogrāfiju, kurā bijām mēs visi, un teica, ka šajā svētceļojumā viņa gājusi, lai lūgtu par mums visiem. Tas mani aizkustināja līdz sirds dziļumiem. Arī tagad man joprojām tas izraisa dziļas emocijas,” saka Jānis. “Ejot šajā svētceļojumā, es biju ļoti pārgurusi, bet manī bija iestājies ļoti liels miers,” saka Valentīna. “Dievam nav tik būtiski mūsu lielie darbi par, kuriem reizēm ļoti satraucamies, viņam vajag mīlestību – cik tu piedod, cik daudz labu vārdu pasaki, cik palīdzi, tas ir galvenais.” Pēc diviem gadiem svētceļojumā kopā ar Valentīnu devās arī Jānis, turklāt abi uzņēmušies svētceļojuma laikā būt par pavāriem un gatavot ēst visai grupai. Jānis atzīst, ka Aglona viņiem abiem arī saistās ar tādu kā satuvināšanos.

Visi gaidām brīnumu
Ziemassvētkos Brūniņu ģimene jau 35 gadus dodas arī uz Latgali, pie Valentīnas mammas. Tur sabrauc visi bērni, mazbērni un mazmazbērni. 93 gadus vecā Valentīnas mamma ir kā stiprs koks, kas pulcē ap sevi lielo saimi. Un, kā atzīst Valentīna, šī noteikti būs nemainīga tradīcija, kamēr vien mamma būs dzīva. “Ziemassvētkos vēl vairāk gribas sajust mīlestību, visu labo, gribas arī pašam kļūt labākam, darīt labus darbus, palīdzēt kādam,” saka Jānis. Valentīna lepojas, ka viņu vedekla Ieva šogad bija iesaistījusies Ziemassvētku labdarības akcijā, lai palīdzētu ģimenēm, kam ir grūti. Daudzi cilvēki deva dažādas dāvanas, kas tika nogādātas ģimenei uz Rēzeknes novada Maltu. “Kad bērni atgriezās no turienes, viņu acis bija tiks spožas, viņi bija tik laimīgi! Tas man lika atcerēties laiku, kad mūs aicināja kļūt par krustvecākiem kādai meitenītei no daudzbērnu ģimenes. Arī mēs tad parasti braucām ciemos un vedām dažādas dāvanas un noderīgas mantas. Daudzbērnu ģimenes prieks par šīm varbūt nebūt ne tik dārgajām dāvanām, bet ikdienišķām un noderīgām lietām bija tik liels un patiess, ka tas aplipināja arī mūs un mēs pat vairāk sajutāmies kā saņēmēji nekā devēji. Mēs bijām pārpildīti ar laimi, ko saņēmām no šiem cilvēkiem. Redzēju, ka līdzīgi svētdien, atgriežoties no Maltas, jutās arī mūsu bērni. Viņi bija devuši un saņēmuši šo prieku pretī. Šis laiks ir arī iespēja pārvērtēt vērtības. Mēs nereti sūkstāmies, ka dzīvē iet visādi un ir grūti. Bet, kad redzi, ka ir cilvēki, kas priecājas par tādu mazumiņu, saproti, ka nemaz tik daudz dzīvē nav vajadzīgs,” saka Valentīna. “Un dzīve, protams, nevienam nav viegla, tā ir dažādu pārbaudījumu pilna. Reizēm mēs katrs esam tādā smagā stāvoklī, esam tumsā, nomāktībā, bet Dievam patīk ienākt šajā tumsā un dāvāt žēlastību. Arī Jēzus bērniņš izvēlējās piedzimt Betlēmes stallītī, nevis kādā pilī.”

Par Brūniņiem

◆ Valentīna Brūniņa strādā Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā par izstāžu dekoratori.
◆ Jānis Brūniņš – SIA “M.T.Z. - Serviss” veikala vadītājs.
◆ Dēla Artūra un viņa sievas Ievas ģimenē aug divas meitiņas - Katrīna un Kristīne.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Dievs izved no jebkuras tumsas

Kategorijas