Zemledus makšķerēšanai vārti vaļā

2016. gada 5. janvāris 00:00

1205

Pirmie lomi – raudas, asari un līdakas

Ļauj atpūsties dvēselei
Mihails Arsentjevs labprāt braucot makšķerēt ne tikai uz Stāmerienas ezeru, bet arī uz Sudala un Pogas ezeru. Pagājušajā gadā tieši Sudala ezerā, makšķerējot no gumijas laivas, izdevies iegūt savu lielāko lomu – 6,5 kilogramus smagu līdaku, kas bijusi 1,7 metrus gara. “1. un 2.janvārī Sudala ezerā zivis ķērās pat labāk nekā Stāmerienas ezerā. 1.janvārī noķēru 52 raudas un 2 līdakas. Normāls loms,” vērtē makšķernieks. Mihails nepiederot tiem zemledus makšķerniekiem, kuri pēc lieliem lomiem brauc raudzīt uz Igaunijas ūdenskrātuvēm. “Pirms desmit gadiem braucu, bet uzskatu, ka tur nav zivju. To pašu var noķert tepat, turklāt – daudz lētāk. Braukt 500 kilometrus turp un atpakaļ un neko nedabūt nav to vērts. Labāk jau tad makšķerēt tepat uz vietas, jo man galvenais nav liels loms, bet pats process, kad tu sēdi pie āliņģa un gaidi copi. Apkārt klusums, nekas netraucē sēdēt un padomāt par dzīvi. Makšķerēju kopš 12 gadu vecuma. Pa šiem gadiem esmu sapratis, ka šī nodarbe ļauj atpūsties dvēselei no pasaulīgām problēmām,” smejas Mihails, piebilstot, ka ziemā kādu reizi braucot makšķerēt arī uz Lubānu un Alūksni. “Tomēr uz Alūksnes ezeru arī nav jēgas braukt, jo katru reizi tur ir jāmaksā, ir vajadzīga licence. Ja neko neizdosies noķert, tad diena kopumā sanāks dārga. Kam man tas vajadzīgs? Arī pa nakti zvejot nebraucu, jo tad cilvēkam ir jāguļ,” prāto Mihails, kuram vienlīdz labi patīkot ezera vai upes krastā ar makšķeri rokās sēdēt arī vasarā. “Ir cilvēki, kuriem uzreiz vajag daudz zivju, tāpēc viņi liek lietā tīklus, bet es uzskatu, kaut arī loms mazāks, tomēr godīgi iegūts. Arī mazās hidroelektrostacijas, kas savulaik tika sabūvētas uz upēm, zivju daudzumu upēs samazināja. Ir jau ierīkots zivju ceļš, tomēr ne vienmēr lielās zivis to izvēlas. Tām vajag brīvi staigāt,” uzskata makšķernieks. Par garšīgāko zivi Mihails uzskata asarus. “Zivis man ir vislabākā gaļa,” joko makšķernieks.

Ziemā process ir interesantāks
Stāmerienas ezeru iecienījis arī gulbenietis Jānis Aņisimovs, kurš ikdienā strādā par tālbraucēju šoferi. Blakām āliņģim samestās raudas liecina, ka zivju zupa vakariņām garantēta. “Es priekšroku dodu zemledus makšķerēšanai, jo tad šis process ir interesantāks. Ar laiku arī pie aukstuma pierod. Ziemā makšķerēt biežāk braucu uz Pededzi netālu no Rēzeknes nekā uz ezeriem. Tur ir bedre, kurā dzīvo lielas zivis. Vēl gan tur neesmu bijis, jo domāju, ka upē ledus vēl nav tik biezs, lai kāptu uz tā,” stāsta Jānis. Arī viņam makšķerēšana ir atpūta, kas palīdz novērst domas no ikdienas problēmām, jo kravu pārvadāšana uz Krieviju, Kazahstānu un citām valstīm ir gan atbildīgs, gan arī pietiekami bīstams darbs. “Kamēr ir brīvs laiks, varu ļauties šim ziemas vaļaspriekam, jo reisos daudz kas ir piedzīvots. Tiesa, agrāk bija trakākas situācijas nekā tagad. Kārtējais reiss plānots šī mēneša otrajā pusē,” bilst Jānis. Jautāts, kā tiek gatavots iegūtais loms, viņš stāsta, ka šo procesu uzticot sievasmātei. “Man, godīgi sakot, ir vienalga, vai tās zivis ir vai nav azaida galdā. Man patīk pats makšķerēšanas process, tāpēc jau vecā gada pēdējā dienā sēdēju uz Stāmerienas ezera. Tā jau saka, kā gadu iesāk, tāds tas būs arī turpmāk. Jācer, ka izdosies atpūsties pie ūdeņiem ar makšķeri rokās,” saka Jānis.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Zemledus makšķerēšanai vārti vaļā

Kategorijas