“Klēts” - lielu izmaiņu priekšā

2016. gada 8. janvāris 00:00

747

Kooperatīvs “VAKS” investēs līdzekļus Litenē

Litenes pagastā bijušās kopsaimniecības graudu kaltēs līdz šim saimniekoja divi uzņēmumi - kooperatīvā sabiedrība “Klēts” un “Litenes klēts”, kas zemniekiem sniedz lauksaimniecības pakalpojumus, pieņemot, kaltējot, glabājot, izdodot un pārdodot graudus. Par kalšu kompleksu interese ir LPKS “VAKS”.

Jau ir jauni svari
“Līdz pavasarim mums no graudiem ir jāatbrīvo visi to uzglabāšanas bunkuri, lai “VAKS” te varētu turpmāk izvērst savu darbību. Tas nozīmē, ka “Klēts” paju biedriem, kuri tagad torņos glabā graudus, nāksies domāt, kur tos likt. Tomēr nākotnē, lai šīs puses cilvēkiem graudus nenāktos vest uz “VAKS” Gulbenes filiāli “Torņkalns” Beļavas pagastā, tos varēs vest uz šejieni. Zemniekiem jau tas būs izdevīgi,” stāsta “Klēts“ grāmatvede Ināra Medne.
Lai būtu iespējams pieņemt graudus, jau pērn “VAKS” Litenē jau ierīkojis jaunus svarus, jo vecie kalpojuši kopš astoņdesmitajiem gadiem. I.Medne stāsta, ka jauno svaru izmēģināšanai rudenī jau graudi Litenē jau pieņemti arī kooperatīvam “VAKS”. Plašajā novietnē arī šobrīd glabājas “VAKS” graudi.
“Mums ir jāpārdod visa kooperatīvās sabiedrības “Klēts” manta, jo mums ir arī lauksaimniecības tehnika, lauksaimniecībā izmantojamā zeme, jo paši taču ražojām graudus, ko paši arī pārdevām. Savukārt “Litenes klēts” līdz šim bija kā lauksaimniecības pakalpojumu sniedzēja. Piemēram, cilvēki atveda graudus, mēs tos pieņēmām un kā starpnieki pārdevām tālāk. “Klēts” būtībā būs pirmā, kas likvidēsies, un tiks pārdota “VAKS”. Droši vien jaunie saimnieki izbūvēs graudu uzglabāšanas laukumus, varbūt ierīkos jaunas graudu kaltēšanas iekārtas, kurās nevajadzēs izmantot degvielu, kā tas mums bija līdz šim,” prāto I.Medne.
“Ja pašiem nav pa spēkam tikt ar visu galā, tad labāk pāriet cita uzņēmuma paspārnē. Manuprāt, to jau vajadzēja darīt ātrāk,” uzskata viens no kooperatīva “Klēts” biedriem zemnieks Jānis Zirdziņš.
Graudu torņos līdz šim tikuši uzglabāti 1,5 tūkstoši tonnu graudu. “Nekad jau nav tā, ka visi torņi ir absolūti pilni. Te visi graudi tika pieņemti kā lopbarības graudi. To cena ir mazāka nekā pārtikas labībai, tāpēc es kā zemnieks labāk tos atdodu kā pārtikas graudus kooperatīvam “VAKS”par augstāku cenu,” jauno īpašnieku labumu pamato J.Zirdziņš.

Nevarēja vienoties
“Dzirskteles” rīcībā esošā informācija liecina, ka “Klēts”, kas apsaimnieko 200 hektārus lauksaimniecībā izmantojamo platību, savulaik uzrakstījusi projektu, lai modernizētu savu laiku nokalpojušo graudu kalšu kompleksu. Projekts guvis apstiprinājumu Lauku atbalsta dienestā, bet Eiropas fondu atbalstītajiem projektiem jābūt arī paša kooperatīva biedru līdzfinansējumam. Diemžēl kooperatīva biedru lielākā daļa kopsapulcē nobalsojusi par to, ka projekta līdzfinansēšanā nepiedalīsies, jo tādu līdzekļu nav, tāpēc par graudu kalšu kompleksa modernizāciju nācies aizmirst, lai gan kaltēm ir vajadzīgs jauns jumta segums. Jau paspējuši sabrukt divi graudu uzglabāšanas torņi. Lai visu savestu kārtībā, aprēķināts, ka ir vajadzīgi daudzi tūkstoši. Pašu spēkiem, cik spēts, tik remontēts, tādēļ visas cerības tagad tiek liktas uz spēku apvienošanu ar “VAKS”, ka jaunais īpašnieks ieguldīs līdzekļus arī kompleksa atjaunošanā. Kooperatīvā sarucis arī tā biedru skaits, jo daudzi gados vecākās paaudzes cilvēki no saimniekošanas laukos atteikušies. Šobrīd “Klētī” ir 23 kooperatīva biedri. Arī “Litenes klētī” pamatā ir paju biedri, kas visi ir apkārtējie zemnieki. Daudzi no viņiem jau ir kļuvuši arī par kooperatīvās sabiedrības “VAKS” biedriem, tāpēc arī nonākts pie lēmuma kooperēties un palielināt konkurētspēju.

Mazajiem saimniekiem var būt neērtības
Kaltēs ir arī graudu maļamās dzirnavas, kur mazo saimniecību īpašnieki brauc malt miltus pašu saimniecības vajadzībām. Pēdējā laikā mēnesī miltos vidēji tikušas samaltas divas tonnas graudu, jo sarucis arī lopu skaits. Tas, vai “VAKS” nodarbosies ar graudu malšanu, nav zināms. “Tas kā mazajam zemniekam radīs problēmas, jo varēju atvest dažus maisus graudu, tos samalt un uz mājām aizvest miltus. Tagad nāksies domāt, kur braukt,” prāto J.Zirdziņš. Strādnieks Andris Maks, kurš kaltēs strādā jau vairāk nekā 35 gadus, stāsta, ka miltu apjoms neesot bijis pārāk liels, tomēr malšana esot vajadzīgs pakalpojums. Litenē tikuši pieņemti arī griķi, kas tālāk vesti uz akciju sabiedrību “Dobeles dzirnavnieks”. Kur tos zemnieki varēs nodot šogad, arī būs jāmeklē atbilde. “Esam lielu pārmaiņu priekšā, lai gan jau kopš rudens darbojamies “VAKS” kaltēs,” piebilst I.Medne.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

“Klēts” - lielu izmaiņu priekšā

Kategorijas