Neesmu ne baltais, ne zvirbulis

2016. gada 8. janvāris 00:00

2615

Intars Liepiņš neiesaistās netīrās spēlēs

Kāds ir bijis aizvadītais gads Gulbenes novada domē deputāta Intara Liepiņa individuālajā skatījumā. Tā kā šis deputāts vienmēr paudis ar citiem politiķiem nesaskaņotu viedokli, tas ir pietiekami interesants un, iespējams, arī objektīvs.
- Tavs vērtējums aizgājušajam 2015.gadam, raugoties no novada domes deputāta krēsla!
- Stāsts nav par krekliem, bet par sirdsapziņām. Gads bija dramatisks un pat traģisks. Es nerunāju tikai par novada domes bijušā priekšsēdētāja Nikolaja Stepanova aiziešanu mūžībā, bet arī par to, kas notika līdz tam. Viņš bija cilvēks ar pieredzi, stāžu politikā. Personīgi manī jau šie apstākļi vien izraisa cieņu. Vienmēr uzskatīju, ka no šā cilvēka daudz varu mācīties. N.Stepanovs nenoliedzami bija autoritāte. Tieši tāpēc biju pārsteigts, arvien vairāk redzot nepacietību un reizēm pat agresivitāti viņam pietuvināto cilvēku attieksmē. Kādam vienkārši gribējās panākt savu. Beigās tas bija izteikti. Kļuva redzams, kādas cilvēciskās īpašības piemīt tam vai citam politiķim vai darbiniekam. Nojautu, ka dažs labs ir gatavs iet pāri visam. Pāri morāles un ētikas normām. Par to aizdomājos jau gada sākumā, kad šie paši cilvēki mērķtiecīgi gatavoja pašvaldības tobrīdējās izpilddirektores Sarmītes Krišānes noņemšanu no amata. Formālie iemesli bija tik smieklīgi... Ja tā, tad puse domes darbinieku būtu jāatlaiž pieļauto kļūdu dēļ, pat ja tās ir tīrie sīkumi. Patiesībā domes darbā gadās arī daudz nopietnāki pārkāpumi, par kuriem nevienu neatlaiž. Jautājums ir, kāpēc kāds ir jāpiesedz, bet cits tīšām jāpagrūž! Rodas iespaids: ja kādam vajag atrast blusu kažokā, speciāli meklēs un noteikti atradīs. Iemesls ir tikai viens – panākt, lai atbrīvotos krēsls. Esmu novērojis, ka netīrās spēles kļūst par ikdienas politikas sastāvdaļu.
- Tevi pašu pērn tik nemanāmi nostūma no Iepirkuma komisijas priekšsēdētāja krēsla!
- Tas nebija nemanāmi. Augsne tika gatavota laikus. Pirms tam es saņēmu mājienus par vēlamajiem virzieniem vai uzņēmējiem, kuriem būtu jādod zaļā gaisma pašvaldības iepirkumos. Tas izskanēja arī no deputātiem. Es nepakļāvos. Vienmēr saglabāju vēsu galvu. Ja ļautos spiedienam vienreiz, izdarītu kādam pa prātam, ar to pašu brīdi būtu risks “uzsēsties uz adatas”. Pēc pirmā pretimnākošā soļa no manis gaidītu nākamo. Jā, ir skumji, ja iepirkumā neuzvar vietējais uzņēmējs. Taču tur ir arī sava veida dilemma. Pēc tam šī firma vienalga izpilda pašvaldības pasūtījumu kā apakšuzņēmējs un strādā par mazāku cenu. Jājautā, vai tad vietējais ir gatavs pat uz zaudējumiem, lai tikai nepaliktu malā, jeb vienkārši ar savu piedāvāto lielo cenu gribēja “uzvārīties”?
Strādājot Iepirkuma komisijā, es vienmēr balsoju atbilstoši savai pārliecībai. Reizēm vienīgais biju pret. Tieši tāpēc par mani sāka radīt mītus, ka esmu svešais, esmu traucēklis.
- Tev nav bijusi doma “mest plinti krūmos” un mukt uz ārzemēm?
- Krūmos plinti mest nekad nedrīkst, jo tā var izšaut un pašam trāpīt pa kājām. Ir bijušas iespējas. Esmu bijis pāri robežai, paskatījies, kas tur notiek. Tomēr mani piesaista mājas, mani sporta hobiji. Daudzi, kuri šodien ir ārzemēs, ir teikuši, ka apskauž mani. Ir jānovērtē iespēja būt mājās un justies te saimniekam. Man sāp, ka Latvijā, novadā ir ieguldītas tik milzīgas Eiropas Savienības investīcijas, bet patiesībā attīstību tas nav veicinājis tik lielā mērā, kā vajadzētu. Joprojām ekonomiskajā attīstībā esam tādā kā starpstāvoklī. Tāpēc arī jaunatne arvien vēl aizplūst no valsts. Un ir bažas, ka viņu vietā var tikt iepludināti melnīgsnējie bēgļi. Esmu pret to! Biju Vācijā un redzēju, kas tur notiek. Es nevēlos, lai tas pats notiktu Latvijā.
- Domē vairākkārt man ir teikuši, ka no tevis ir jāuzmanās, tu draudzējoties ar KNAB.
- Domes darbā ir bijušas dažādas situācijas, kas, iespējams, apzināti ir tikušas apaudzētas ar dažādiem mītiem. Man it kā esot pazīšanās. To visu uzskatu par manipulāciju ar cilvēkiem. Tā ir sava veida kūdīšana, nostādot cilvēkus citam pret citu. Ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs mani izsauc uz pārrunām, es atbildu uz jautājumiem, kurus man uzdod. Es nevienam neko neesmu solījis, man neviens nav jāpiesedz. Ko zinu, ko domāju, to es saku. Man nav, par ko “raustīties”.
- Vai jūties kā “baltais zvirbulis” starp citiem deputātiem?
- Nē. Neesmu ne baltais, ne zvirbulis. Man tikai par visu ir savs viedoklis. Starp deputātiem esam četri cilvēki, kuri jautājumiem cenšas pieiet loģiski. Ir savstarpēja sapratne. Reizēm mēs nobalsojam vienādi. Taču savā starpā esam vienojušies, ka mums obligāti savi viedokļi nav jāsaskaņo un par katru cenu nav jābalso visiem vienādi. Bieži esam vienisprāt ar Ievu Grīnšteini. Viņa ir cilvēks, kas savas profesionālās darbības dēļ (ģimenes ārste) ļoti labi zina un jūt, ko domā un vēlas sabiedrība. Arī es sevi uzskatu par cilvēku no tautas.
Pagājušā gada beigās nenobalsoju par algu palielināšanu novada domes vadībai. Es neatbalstīju vēl lielākas plaisas veidošanas starp pašvaldības vadību un padotajiem, kuri ir viszemāk atalgotajos amatos. Vadības vietā es atteiktos. Tad vismaz padotie justu, ka par viņiem domā. Tagad iznāk, ka vadība domā tikai par sevi. Viņiem pašiem alga palielināsies apmēram par 200 eiro katram, bet kādam darbiniekam pašā apakšā – tikai par 10 eiro. Ja tā turpināsies no gada gadā aritmētiskā progresijā, vadībai drīz alga kļūs lielāka par 1000 eiro, bet citiem?
- Neatbalstīji arī jauna autobusa pirkšanu sporta skolai. Kāpēc?
- Mums novada pašvaldībā autobusu ir vairāk nekā vajag. Vairāk nekā šoferu! Viens šoferis nekad nevar vienlaikus braukt ar diviem autobusiem. Trūkst ekonomiskā pamatojuma. Autobusiem ir jāripo. Gulbenes sporta skolā ir vajadzīgs vēl viens autobuss vai vēl viens šoferis? Tā ir problēma, kas aktuāla ne tikai vienā pašvaldības izglītības iestādē. Kā reiz teica viens izbijis novada domes deputāts – vai tiešām katrai govij vajag savu bulli?! Tas ir visas novada pašvaldības jautājums. Transporta izmantošana ir jāsakārto, jāsaplāno, jāapzina brīvās transporta vienības, kas nav pietiekami noslogotas. Tas ir koordinācijas jautājums.
- Jums, deputātiem, ir publiskās un arī tikšanās aiz aizvērtām durvīm. Ko jūs tur tik slepenu runājat?
- Ne uz visām šādām sanāksmēm aiz aizvērtām durvīm esmu bijis un, godīgi sakot, nemaz īpaši netiecos būt. Jo vairāk sabiedrība tiek iesaistīta dažādu jautājumu apspriešanā pirms lēmuma pieņemšanas, jo labāk visiem. Publiskas nedrīkst būt tikai tādas deputātu kopā sanākšanas, kur tiek pārrunātu ar personu datiem saistīta informācija, kuru aizsargā likums. Sabiedriskajai domai ir liels spēks un arī pozitīva ietekme jebkura procesa veidošanā. Domē daudzi baidās no tautas, jo to asociē ar anonīmajiem komentāriem “Dzirksteles” mājas lapā. Viss ir mijiedarbībā. Kā lai sabiedrība uztver deputātu māniju vissarežģītākos un lielu iedzīvotāju daļu skarošos jautājumus izdebatēt aiz aizvērtām durvīm? Sabiedrībai tas nepatīk tikpat ļoti kā deputātiem anonīmi komentāri. Novada domei, deputātiem būtu jāparāda pozitīvs piemērs. Būsim atklāti pret sabiedrību! Arī sabiedrībai tad nebūs pamata “izliet žulti” anonīmi.

Par Intaru Liepiņu
◆ 33 gadus vecs Lejasciema iedzīvotājs.
◆ Pēc izglītības - veselības mācības un sporta skolotājs.
◆ Novada deputāts jau otro sasaukumu, ievēlēts no partijas “Vienotība”.
◆ Zemessargs no 18 gadu vecuma.
◆ Biedrības “Sporta klubs “Tors”” vadītājs.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Neesmu ne baltais, ne zvirbulis

Kategorijas