Pašvaldība grib nomāt kuģīti

Jau šovasar sola kāzu pārus vizināt pa Stāmerienas ezeru
Paredzams, ka jau šovasar būs iespējams tikko reģistrētajiem jaunajiem pāriem doties nelielā, romantiskā kāzu ceļojumā pa Stāmerienas ezeru kuģītī. Būs arī citi interesenti, kuri vēlēsies šādi izbaudīt Stāmerienas skaistumu.
Stāmerienas tautas nama vadītāja Gaida Vīksniņa saka, ka tas būs skaists un interesants piedāvājums, pret kuru vietējiem iedzīvotājiem vajadzētu izturēties ar cieņu un labestību.
“Protams, ka jebkurā jaunatklājumā ir dažādi viedokļi. Taču mums ir jādomā, kā izcelt to, kas mums ir. Stāmerienā visapkārt ir kultūrvēsturiski pieminekļi. Ir jāizdomā kaut kas jauns, interesants, ar ko cilvēkus piesaistīt,” saka G.Vīksniņa. Paredzams, ka kuģītis brauks loku apkārt Stāmerienas ezeram, netraucējot peldētājus. Ezerā būs izvietotas norobežojošas bojas, lai cilvēki justos droši. Pēc G.Vīksniņas domām, ezera platība, kas pārsniedz 90 hektārus, ļauj šajos ūdeņos vasarā vienlaikus sadzīvot un labi justies visiem – peldētājiem, makšķerniekiem, zvejniekiem, atpūtniekiem un zivīm. Tā kā Stāmerienas ezerā notiek arī zveja ar tīkliem, zvejniekiem vēlreiz tiks aktualizēta prasība ar bojām iezīmēt tīklu izvietošanas vietas. “Galvenais – būs vajadzīga saprātīga cilvēku sadarbošanās un sapratne,” uzskata G.Vīksniņa.
Firmas pamatkapitāls – 1 lats
Ekskursiju kuģīti cilvēku vizināšanai pa Stāmerienas ezeru uz 18 mēnešiem saņemt nomā vēlas Gulbenes novada dome. Pašvaldība ir izvēlējusies saņemt šo pakalpojumu no Rīgas SIA “Izidiksi”. Firma piedāvā pašvaldībai prasīto nodrošināt par 12 399,84 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa – liecina publiski pieejamā informācija. Peldlīdzeklim novadā jānonāk 26.aprīlī, tā teikts šā publiskā iepirkuma tehniskajā specifikācijā. Vēl vakar, kā “Dzirkstele” noskaidroja novada domē, līgums pagaidām vēl nav parakstīts. SIA “Izidiksi” bija vienīgais pretendents minētajā iepirkumā.
Ideja pati par sevi no tūrisma viedokļa ir intriģējoša, taču izbrīnu rada “Lursoft” dati par SIA
“Izidiksi”. Pirms pieciem gadiem oficiāli reģistrētā uzņēmuma pamatkapitālu veido viens lats. Norādīts arī, ka uzņēmumā, kura valdes vienīgā locekle ir 46 gadus vecā Irina Zēvele, 2014.gadā nebija neviena darbinieka. Kā firmas darbības veids ir norādīta sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvadāšana.
“Šobrīd ir runa tikai par to, ka pašvaldības aģentūra “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” tikai nomās no firmas kuģīti. Un viss,” “Dzirkstelei” saka novada domes priekšsēdētājs Andris Apinītis, bet aģentūras direktore Iveta Kovtuņenko laikrakstam liek saprast, ka jūtas aizvainota par sabiedrības aizdomīgumu. “Ir sajūta, ka nevienam nekas jauns un skaists nav vajadzīgs,” viņa pauž. Deputātiem esot bijuši jautājumi saistībā ar šo publisko iepirkumu, tajā skaitā par to, vai Stāmerienas ezerā atļauts braukt ar kaut vai nelielu, tomēr kuģi. “Sapratu, ka tas ir iespējams. Kā tas īsti dabā būs, to redzēsim,” bilst A.Apinītis. Deputāts un Stāmerienas iedzīvotājs Dzintars Poļaks “Dzirkstelei” saka, ka atzinīgi vērtē ideju par kuģīti tūristu piesaistei. “Jāpamēģina ir, jo, ja neko nedarīsim, tad tā arī būs, ka cilvēki bēgs no novada projām,” viņš saka un piebilst, ka tūrisma aģentūra novadā strādā ļoti labi.
Ir noteikti kuģīša tehniskie parametri
Nomātajam kuģītim ir jāatbilst Ministru kabineta noteikumiem par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos un jābūt viegli transportējamam pa sauszemi. Noteikts arī, ka kuģītim ir jābūt aizsargātai dzenskrūvei. Pašvaldība vēlas, lai piegādātājs pats nodrošina peldlīdzekļa kā pasažieru kuģa reģistrāciju Latvijas Kuģu reģistrā, kā arī maksā valstij ikgadējo nodevu un par saviem līdzekļiem veic peldlīdzekļa tehniskās apkopes un remontu.
Pašvaldības prasības paredz, ka nomātajam ekskursiju kuģītim ir jābūt ne mazāk kā 16 metrus garam, ne mazāk kā 3 metrus platam un ar ne mazāk kā 24 sēdvietām. Kuģītim jābūt ne mazāk par diviem klājiem, turklāt vienam no tiem ir jābūt pārsegtiem ar jumtu. Kuģīša motora paredzētais darba tilpums – ne vairāk kā 63 kilovatu dīzelis. Plānotā kuģīša iegrime - ne vairāk kā 0,6 metri (lai varētu pietauvoties jebkurā vietā pie ezera). Noteiktie parametri paredz, ka vidējais degvielas patēriņš būs ne vairāk kā 7 litri stundā. Ir domāts par pasažieru ērtību nodrošinājumu. Paredzams, ka kuģītī soli un galdiņi būs izvietoti uz abiem klājiem, tiks atskaņota ierakstu mūzika, būs radio aprīkojuma komplektācija un apgaismojums diennakts tumšajā laikā. Kuģīša apkalpē pasūtītājs paredzējis iesaistīt ne vairāk kā 2 cilvēkus.
Juridiskiem šķēršļiem nevajadzētu būt
Pirms 13 gadiem toreizējā Stāmerienas pagasta padome bija apstiprinājusi kārtības noteikumus motorizētajiem ūdenstransporta līdzekļiem. Bija noteikts, ka ar motorizētajiem ūdens transporta līdzekļiem aizliegts braukt pagasta ūdenstilpēs, izņemot vietas, kurās uzstādītas bojas (minimālais attālums no krasta - 80 metri). Boju uzstādīšana bija jāsaskaņo ar pagasta padomi. Par boju uzstādīšanu atbildīgie ir ezeram piegulošo zemju īpašnieki un nomnieki. Bija noteikts, ka motorizēto transporta līdzekļu īpašniekus varēs sodīt ar naudas sodu līdz 50 latiem, ja viņi neievēro kārtību. Izrādās, ka šie noteikumi tā arī nekad nestājās spēkā, jo tie neatbilda augstākstāvošajiem normatīvajiem aktiem valstī un tika noprotestēti, “Dzirksteli” informē novada domes Administratīvi juridiskās nodaļas vadītāja Vita Kravale. Viņa piebilst, ka laika gaitā valstī ir pamatīgi mainījusies normatīvā bāze attiecībā uz motorizētajiem ūdens transportlīdzekļiem. Tagad Valsts policija ir tiesīga kontrolēt šādu transportlīdzekļu vadītājus, kuri tāpat kā sauszemes transportlīdzekļu vadītāji nedrīkst pie stūres sēsties bez tiesībām, alkohola reibumā un pārsniegt noteiktu braukšanas ātrumu. “Toreiz, 2003.gadā, valstī šādas normatīvās bāzes nebija,” piebilst V.Kravale.
V.Kravale skaidro, ka Stāmerienas ezerā ūdens un zvejas tiesības pieder valstij, bet zemes gabali zem ezera ir sadalīti un pieder vairākiem īpašniekiem, tajā skaitā pašvaldībai. Zemes strēmeles, kas vilktas no koordinātes punkta ezera vidū, pieder juridiskajām un fiziskajām personām, ja saskaņā ar Civillikumu tās piekļaujas pie blakus ezeram esošā zemes īpašuma. “Gulbenes novada domei ap Stāmerienas ezeru pieder liela zemes platība, tātad pieder arī daļa zemes ezerā zem ūdens. Tā ir Lāčauss teritorija, tā ir visa Stāmerienas parka un pils teritorija, zeme pie pamatskolas, pie jaunajām mājām,” skaidro G.Vīksniņa.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"