Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ir tāda amatu māja “Rožceliņš”

Malda Ilgaža

2016. gada 14. janvāris 00:00

1398
Ir tāda amatu māja “Rožceliņš”

Vadītāja Aija Auzāne: “Tas ir mans sirdsdarbs.”

Staru tautas nama ēkā, bijušās kafejnīcas “Sonāte” telpās, kopš pagājušā gada mājvietu radusi arī amatu māja, kurai dots skaists nosaukums - “Rožceliņš”. Katru vakaru tajā pulcējas cilvēki, kuri vēlas apgūt kaut ko jaunu vai arī atsaukt atmiņā sen piemirsto. Nemanot amatu mājā aizrit vakara stundas un top skaisti rokdarbi.

Sens nītījuma veids
“Pirms kāda laika Daukstu pagasta pārvaldes zālē man bija personālizstāde. Pēc tās sapratu, ka man ļoti gribas arī citiem rādīt, stāstīt un arī iemācīt to, ko es pati protu. Varbūt man piemīt no sava tēva pārmantotais skolmeistara gars. Arī pati esmu strādājusi skolā, tāpēc vēlējos visā dalīties, īpaši, ja ir cilvēki, kuri labprāt ņem pretim manas zināšanas, tad kas var būt labāks par to?” saka amatu mājas “Rožceliņš” izveidotāja un vadītāja Aija Auzāne. Arī amatu mājas telpas sameklēt grūti nenācies, jo ļoti pretimnākošs bijis Daukstu pagasta pārvaldes vadītājs Uldis Doņuks, atvēlot šīs telpas. Tiesa, diezgan ilgi nācies gaidīt, kamēr kafejnīcas īpašnieki atbrīvojuši telpas. Aija ir pārliecināta, sakot, ka dzīvē viss notiek tad, kad tam ir jānotiek. “Kad audu tautiskos brunčus, viena pagasta iedzīvotāja man izteica priekšlikumu, ka viņai ir divas stelles, kuras labprāt uzdāvinātu amatu mājai. Abas bijām vienisprātis, ka stelles ir tāda lieta, kam nav jābūt muzejiskai vērtībai. Tām nevajag stāvēt bezdarbībā kā piemineklim. Ar tām ir jādarbojas. Pagājušā gada pavasarī tā pa īstam sapratām, ka Staros būs amatu māja. Pa vasaru visu sakārtojām. Sameklēju amatnieku, kurš palīdzēja stelles pielabot. Bija cilvēki arī no Gulbenes, kuri interesējās, ka grib savas stelles arī piedāvāt amatu mājai. Bija, kas teica, ka stelles stāv šķūnī. Ja es neņemšu, tad tās tiks sakurinātas. To nekādā gadījumā nevarēju pieļaut,” saka Aija. Viņa priecājas, ka tagad amatu mājā esot senas stelles, kas skatāmas 1931.gadā izdotā grāmatā. “Abas ar steļļu īpašnieci tās salikām kopā un jau aužam ar tām. Viss top ļoti labi,” vadītāja ir gandarīta.
Amatu mājas atklāšana notikusi 1.oktobrī, kad kā uz pasākumu sanācis daudz cilvēku. “Pirms atklāšanas ātri uz savām stellēm paspēju uzvilkt audeklu, lai katrs pasākuma dalībnieks tajā ieaustu savu krāsu svītru. Visi šo iespēju arī izmantoja. Svītraino auduma gabalu esmu ierāmējusi ar piebildi, ka tas varētu būt kaut vai Daukstu pagasta brunču raksts, jo netīšām audums izdevās ļoti skaists. Tam pievienoju arī visu audēju vārdus un uzvārdus. Tā būs mūsu amatu mājas relikvija,” stāsta Aija. Arī amatu mājas nosaukumam bijuši dažādi varianti, tomēr izraudzīts “Rožceliņš”. Tas nav ceļš ar rozēm kaisīts. Izrādās, ka tā saucas ļoti sens nītījuma veids, kurā var aust grīdsegas, priekšautus, segas un vēl daudz ko citu.  

Sapnis – lielās stelles
Vadītāja neslēpj prieku par tiem cilvēkiem, kuriem aušana sākumā šķitusi neapgūstama nodarbe, tomēr viņi sapratuši, ka nemaz tik sarežģīti nav. Aija gan vienmēr atgādina, ka pats aušanas process ir visātrākais, bet pirms tā salīdzinoši daudz vairāk laika paņem nītīšana. “Kad tikko sākām darboties, daudziem bija tāda nogaidīšanas pozīcija. Jau nedaudz sāku bažīties, kā viss notiks. Arī plāni man jau pagājušajā rudenī bija lieli. Katru mēnesi ir viena nodarbība, kad mācām kaut ko jaunu. Vienā mēnesī, pieaicinot jostu audēju, ierādījām tautiskās jostas aušanu. Josta ir gatava. Tagad var sacīt, ka tā ir visa Daukstu pagasta josta. Otrā mēnesī gatavojām mājas gariņus. Šajā mēnesī mācīsimies gatavot sapņu ķērājus. Tikai no malas raugoties, šķiet, ka tas ir pavisam vienkārši. Tomēr ir jāievēro vairāki būtiski nosacījumi. Lai darbošanās būtu interesantāka, atsauksim atmiņā arī leģendu par sapņu ķērāju,” stāsta Aija. Februārī iecerēts apgūt tamborēšanu ar  īpašu dakšu. Tas nav tik vienkārši, bet rezultāts ir ļoti skaists. Ja rokdarbniecēm patiks, tad šo tamborēšanas veidu būs iespējams apgūt arī padziļināti. “Es vienmēr domāju, kā lai visus amatu mājas apmeklētājus nodrošinu ar darbu, bet darāmais vienmēr atrodas. Mums bija skaists Ziemassvētku pasākums, kad pirmo reizi pie mums amatu mājā ciemojās pārvaldes vadītājs, kurš bija patīkami pārsteigts, ka Daukstu pagastā tik daudzus interesē aušana. Tad arī bildu, ka amatu mājā aušanai ir ārkārtīgi nepieciešamas platās stelles, lai ar tām austu lielās segas. Tas ir mans sapnis, ka reiz mums tādas būs,” vadītāja atklāj lielāko vēlmi un būs ļoti pateicīga, ja kāds, kurš tās vairs neizmanto, atvēlēs “Rožceliņam”.

Apzina cilvēku vēlmes
Neilgajā laikā, kopš darbojas amatu māja, daudz ko jau izdevies paveikt. Ir noausti linu dvieļi, kas radījuši gandarījumu ne tikai vadītājai, bet arī pašām to audējām, jo visas dvieļus audušas pirmo reizi. “Ir būtiski cilvēkus uzmundrināt un motivēt, sakot, ka viss izdosies, jo katram pirmā reize ir pirmā. Tas nekas, ja arī kaut ko mazliet nākas izārdīt, lai atkal sāktu no gala,” saka Aija. Pa šiem mēnešiem noausti jau vairāki plecu lakati. Austas šalles arī uz lineāla. Tiek adīti arī cimdi un zeķes. “Man patīk, ka uz mūsu amatu māju nāk ne tikai pagasta cilvēki, bet brauc arī no Gulbenes. Pat no Lizuma pagasta ir interesējušies. Es vienmēr jautāju cilvēkiem, ko viņi vēlas apgūt, pie kā strādāt. Priecājos, ja varu iemācīt un parādīt. Ja pati kaut ko neprotu, tad noteikti atradīšu, kas atnāks un parādīs. Patīkami, ka mēs nepaliekam mazāk. Gluži otrādi, pat vairāk. Tieši tāpēc gribu uzaicināt ciemos leļļu meistari Evitu Zālīti, arī kādu zāļu sievu. Cenšos apzināt cilvēku vēlmes, jo mēs taču esam amatu māja. Jau pats nosaukums daudz ko izsaka.”
Pie “Rožceliņa” ciemojušās arī rokdarbnieces no Sarkaņu amatu skolas. “Mums visiem šķita, it kā jau sen būtu visi pazīstami, jo visi runājām par to, kas patīk. Esam iecerējušas aizbraukt ciemos pie rokdarbniecēm Igaunijā, lai iemācītos kaut ko jaunu, apgūtu jaunus rakstus. Kopā pulcējamies katru vakaru, jo esam sapratušas, ka ar pāris vakariem nedēļā ir krietni par maz. Lai gan strādāju Gulbenes kultūras centrā, uz “Rožceliņu” dodos ar prieku, jo tas ir mans sirdsdarbs,” saka Aija.