Dzirkstele.lv ARHĪVS

Virsmežniecības teritorijā nomedī 4 lūšus un 8 vilkus

Evita Brokāne

2016. gada 14. janvāris 00:00

731
Virsmežniecības teritorijā nomedī 4 lūšus un 8 vilkus

Jānis Deguns nomedī pirmo lūsi savā mednieka karjerā

Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā šobrīd ir nomedīti 4 lūši un 8 vilki, informē virsmežniecības inženieris medību jautājumos Laimonis Kļaviņš.
Pirmais lūsis tika nomedīts 4.janvārī Lejasciema pagastā, Malienas pagastā lūsi nomedīja 7.janvārī, Annas pagastā – 12.janvārī, Grundzāles pagastā - 13.janvārī. Vilki tiek nomedīti palaikam. Pats pirmais vilks tika nomedīts Daukstu pagastā jau 11.augustā. Gulbenes novadā gan vairāk vilku nav nomedīts. Vilku medībās vairāk veicies medniekiem kaimiņu novados. Vilki nomedīti Trapenes, Bilskas, Zvārtavas, Jaunannas, Mārkalnes un Mālupes pagastā. L.Kļaviņš piebilst, ka citviet valstī gan nomedīts jau krietni vairāk vilku un lūšu. Viņš atklāj, ka uz 7.janvāri pieejamajos datos bijis teikts, ka valstī bija nomedīts jau 161 vilks un 28 lūši.

Iespējams, pretendē uz zelta medaļu
Pagaidām vienīgo lūsi mūsu novadā izdevies nomedīt virsmežniecības Lejasciema nodaļas mežzinim Jānim Degunam. Mednieks stāsta, ka tas esot sanācis pavisam nejauši. Viņš bija devies apgaitā Mālmuižas pusē un pamanījis lūša pēdas. Nolēmis papētīt - varbūt izdodas šo lūsi ieraudzīt. Pēdas vedušas mežiņā, bet ārā tas neesot iznācis. J.Deguns apzvanījis kolēģus medniekus, taču tobrīd neviens viņam nav varējis pievienoties. “Tad devos uz mājām pakaļ savam sunim – krievu-Eiropas laikai. Tikmēr atzvanīja viens mednieks, kurš tomēr bija nolēmis man piebiedroties, tā arī trijatā devāmies medībās,” stāsta J.Deguns. “Nonākot mežā, otrs mednieks apstājās uz atpēdām, savukārt es ar suni devos pa pēdām pakaļ. Pagāja apmēram 15 minūtes, un izdzirdēju, ka mans suns sāk riet jaunaudzē. Sākumā domāju, ka tur ir kāds cits zvērs, bet, ejot tuvāk, redzēju, ka tur ir tieši svaigas lūša pēdas. Izdzirdēju arī šņākšanu. Pirmajā lielajā eglē, kas bija pa ceļam, lūsis arī bija uztriekts augšā. Tad jau var teikt, ka medības arī bija galā.” J.Deguns stāsta, ka medībās ar ieroci iet jau astoņus gadus, bet par mednieku sevi varot saukt apmēram 16 gadus, arī pirms tam viņš aktīvi iesaistījies visos medību procesos. Lai arī sevi varot saukt jau par mednieku ar pieredzi, lūsi viņam izdevies nomedīt pirmo reizi. Viņš gan visiem saka – tā neesot viņa, bet gan suņa trofeja, jo visu darbu izdarījis suns. “Mundis Žviriņš man sagatavoja trofeju. Pēc viņa mērījumiem iznāk, ka lūša galvaskauss varētu pretendēt uz zelta medaļu,” atklāj mednieks.

Var droši medīt
Visā valstī šajā medību sezonā atļauts nomedīt 250 vilkus. Iepriekšējā medību sezonā kopskaitā tika nomedīti 267 vilki no atļautajiem 300, liecina Valsts meža dienesta informācija. Savukārt pieļaujamais lūšu nomedīšanas apjoms šajā sezonā valstī ir 150 dzīvnieku. Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā ir atļauts nomedīt 15 lūšus. “Mūsu mednieki vēl var droši medīt. Kuri mednieki aktīvāk dosies uz mežu un medīs, tiem arī izdosies nomedīt šos dzīvniekus. Arī sniegs tagad ir jau sasnidzis visā virsmežniecības teritorijā, medniekiem pašiem atliek vien vairāk piestrādāt pie plēsēju medībām,” piebilst L.Kļaviņš. 2014./ 2015.gada medību sezonā tika nomedīti 172 lūši, pieļaujamais nomedīšanas apjoms bija 175.

Limiti pamatojas uz aprēķiniem
Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” notiek parakstu vākšana, lai mainītu vilku un lūšu medību apjomu un medību sezonas garumu Latvijas teritorijā. L.Kļaviņš vērtē, ka tie, kas ierosina šādas idejas, ļoti tālu stāv no medībām. “Man šķiet, ka tās ir tikai emocijas. Vilku populācija Latvijā ir stabila. Tāpat ir arī ar lūšiem. Barības bāze ir laba un pietiekama, tādēļ arī šīs populācijas ir stabilas. Nemedīt vilkus un lūšus nevar. Ja nemedīsim plēsējus, tad neviens vairs nevarēs turēt arī mājlopus, jo plēsēji tiem uzbruks. Dabā ir jābūt līdzsvaram,” uzsver L.Kļaviņš. “Vilki un lūši tad ir jāmedī krietni vairāk, lai populāciju iznīcinātu pilnībā. Bet šīm populācijām taču tiek visu laiku arī stingri sekots līdzi. Valstī norit plēsēju monitorings. Neviens arī pēkšņi no galvas neizdomā, ka šogad, piemēram, medījam 100 vilkus, bet nākamgad medīsim 300 vilkus, tā tas nenotiek. Limiti pamatojas uz aprēķiniem un zinātnisko izpēti.”