Patīk būt kustībā un procesā

2016. gada 15. janvāris 00:00

5360

Jānis Ģērmanis ir mūsu novadā zināms sportists, slēpotājs. Kā viņš pats saka – sporto jau kopš piecu gadu vecuma.
Jāņa dzimtā vieta ir Stari, bet pēdējos sešus gadus viņš dzīvo Stāmerienā. “Mūs ar brāli Juri bērnībā pieskatīja vecmāmiņa Inta. Lai mēs būtu vairāk nodarbināti, tika rīkotas sacensības. Viņa mums lika skriet! Sākumā turpat pa pagalmu, tad apkārt dīķim, tad līdz lielajam ceļam un atpakaļ. Tā tas viss arī sākās! Arī mamma cītīgi sportoja. Man pat šķiet, ka mums ar brāli sportošana ir iedzimta,” spriež Jānis. Viņš arī atzīst, ka savu dzīvi bez sporta šobrīd nemaz nevar iedomāties. “Ja es netieku pasportot, tad vismaz televīzijā ir jāskatās sacensības. Ziemā tā noteikti ir slēpošana. Šogad man šķiet, ka neesmu izlaidis nevienu Pasaules kausa posmu. Ja neizdodas noskatīties sacensības tiešraidē, skatos pēc tam internetā.” Slēpošana Jāni vairāk aizrāvusi, sākot mācīties pamatskolā. “Slēpošana man ir pamata sporta veids, tā man ir sirdij tuvāka. Skriešana ir alternatīva slēpošanai vasarā.” Jāpiebilst, ka Jānis ir mācījies Gulbenes pamatskolā jeb tā sauktajā Sarkanajā skolā un arī viņa sporta skolotājs bija Jānis
Ančs, kurš daudziem gulbeniešiem ielicis labus pamatus sportā. Pēc pamatskolas Jānis turpinājis mācības Gulbenes vidusskolā.
Pagājušajā sezonā Jānis pats noslēpojis mēnesī vidēji 300-350 kilometrus. “Ja gribi kaut ko sa-sniegt, tad jāstrādā!” Pagājušajā gadā Jāņa mērķis, piemēram, bija starts Latvijas olimpiādē, kurai cītīgi gatavojies, šogad šāda nopietna mērķa nav, tomēr viņš tik un tā ik dienu izmanto iespēju paslēpot. Arī Jāņa sieva Guna ir sportisks cilvēks. Jānis atzīst – ir labi, ka abi ir līdzīgi domājoši cilvēki, saprot viens otru un nav pārmetumu šajā ziņā. Kad iznāk, dzīvesbiedri arī dodas kopīgi pasportot. Tas gan nenotiek īpaši bieži, jo katram ir savs darbs un pienākumi. Jānis sievai ir arī liels palīgs Stāmerienas pagasta sporta dzīves koordinēšanā. Runājot par slēpošanu, Jānis piebilst, ka gaidot, kad sasnigs vēl mazliet vairāk sniega, tad Stāmerienas pils parkā atkal tiks veidota trase. “Sava trase mums ir jau kādu sesto gadu. Protams, par to ir jārūpējas, tā jāsagatavo, jāuztur kārtībā. Tiek ieguldīts laiks, līdzekļi, taču es to gatavoju tā, lai pašam patīk, un, ja vēl kāds cits atnāk paslēpot, tad man ir gandarījums. Katru gadu organizējam arī sacensības. Ja cilvēki saka, ka bijušas labas sacensības, ir milzīgs prieks par to!”
Bez slēpošanas Jāņa vēl viens vaļasprieks ir fotografēšana. Arī tā viņam ir mīļa kopš bērnības. Savulaik fotografējis arī ar filmu fotoaparātu. “Protams, tolaik izpausties īpaši nevarēju, jo filmiņas maksāja naudu. Tagad gan esmu iegādājies pietiekami labu fotoaparātu un labprāt fotografēju.” Jānim vairāk patīk fotografēt ainavas. Viņš arī labprāt dotos uz mežu fotomedībās, fotografējot dzīvniekus, putnus. “Pasākumus man nepatīk fotografēt, savukārt cilvēkus – tikai tad, ja viņi nezina, ka tiek fotografēti. Brīdī, kad cilvēks pamana, ka viņš tiek fotografēts, viņš spēcīgi izmainās un tas vairs nav patiesi.”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Patīk būt kustībā un procesā

Kategorijas