Dzirkstele.lv ARHĪVS

Bez uzspēlēta optimisma

Diāna Odumiņa

2016. gada 15. janvāris 00:00

1076
Bez uzspēlēta optimisma

Aivars Circens uzskata – noziedzība tāpat kā sveša ideoloģija mūsu sabiedrību grauj no iekšienes

Cik raiba un problemātiska reizēm ir Gulbenes iedzīvotāju dzīve, tas labi redzams rajona prokuratūrā. “Dzirkstele” ir aicinājusi uz sarunu virsprokuroru Aivaru Circenu, kurš liek saprast - mēs šodien nevaram būt atrauti no notikumiem pasaulē.
- Kādi noziegumi pērn raksturoja galvenās tendences Gulbenes novadā?
- Uz ārkārtīgi lielā bezdarba fona turpinājās mazo kredītu izkrāpšana, tā kļūst arvien komplicētāka. Atsevišķiem cilvēkiem bija vai simts epizožu. Gan izdevusies krāpniecība, gan mēģinājumi. Ir taču tik daudz piedāvājumu! Pirms dažiem gadiem Latvijā bija dažas ātro kredītu firmas, bet ar katru gadu klāt nāk arvien jaunas un jaunas. Dažādojas šo firmu darbība, tiek piedāvāts arī nomas pakalpojums. Arī tā ir sava veida kreditēšana. Firmas dod nomā dažādas preces. Ir pat absurdi piemēri. Dzirdēts, ka Bauskā pat alkoholu bija devuši nomā. Arī tādas firmas atrodas, kuru sastādītie dokumenti izraisa smieklus, bet fakts paliek fakts. Vieglas peļņas iegūšanu likumi neiegrožo, un ir cilvēki, kuri to radoši izmanto. Atsevišķas firmas mēģina savas problēmas risināt ar Valsts policijas, ar prokuratūras palīdzību, kaut gan līgumos ar klientiem jau paši ir noteikuši tikai civiltiesisku ceļu zaudējumu atgūšanai. Nereti tiek atteikta kriminālprocesa uzsākšana, taču, ja klients apstiprina, ka apzināti ir krāpis firmu - nav pat lasījis līgumu un nav domājis to pildīt -, tad ir noziedzīga nodarījuma pazīmes un mums šādi gadījumi ir jāizmeklē. Lai gan daudzās citās valstīs policija un prokuratūra neiejaucas firmu un viņu klientu attiecībās, ja ir pārkāpti savstarpējā līguma nosacījumi. Tur firmas pašas tiesiski risina problēmas - nolīgst detektīvus, piedzen zaudējumus tiesas ceļā. Pie mums līdz tam vēl ir jānonāk, pirmkārt, sakārtojot likumus.
- Dzērājšoferi - kā ar šo problēmu?
- Uztrauc, ka palielinās gadījumu skaits, kad personas sēžas pie transportlīdzekļa stūres ne tikai reibumā, bet arī bez vadītāja apliecības. 2014.gadā Gulbenes novadā bija reģistrēti 25 tādi gadījumi, bet 2015.gadā - jau 56. Šādi cilvēki visi ir potenciālie slepkavas. Policija ir paveikusi labu darbu, laikus apturot tos, kuri, turpinot vadīt transportlīdzekli, jau pēc kilometra varētu izraisīt smagu ceļu satiksmes negadījumu. Acīmredzot sodi, kādi ir pašlaik, atsevišķiem cilvēkiem šķiet nieks. Tas nozīmē, ka sodiem ir jākļūst bargākiem. Te ir vēl cita problēma. It kā nekur nestrādājoši cilvēki var atļauties iegādāties automašīnas un braukt ar tām, pārkāpjot likumu un riskējot zaudēt savus transportlīdzekļus. Šie cilvēki nezina vērtību ne naudai, ne citu cilvēku dzīvībām. Taču par savu brīvību un dzīvību parasti cīnās visi, kuri ir nonākuši pretrunās ar likumu. Te ir tā dzērājšoferu loģika: man jau par to nekas nebūs! Bet kā ar citiem?
- Kā ar seksuāla rakstura noziegumiem?
- Arvien biežāk novadā tiek saņemta informācija par netiklo darbību veikšanu pret bērniem. Valsts apsūdzības uzturētāja šādos noziegumos ir apgabala prokuratūra, tādēļ neko sīkāk šajos jautājumos neesmu spējīgs komentēt. Tomēr jāsecina, ka labāk ir sākuši strādāt psihologi, sociālie darbinieki un arī bāriņtiesas kļūst profesionālākas. Agrāk manā praksē bija situācijas, kad pārliecinājos - dažas bāriņtiesas loceklis pat nezina, ka ir Bāriņtiesu likums. Tagad ir redzams, ka šo institūciju darbam ir rezultāts. Varbūt reizēm kāds arī pārcenšas un aizdomas par noziedzīga nodarījuma veikšanu neapstiprinās, bet varbūt tomēr reizēm labāk ir, kā saka, deviņas reizes pārmērīt un tikai tad lemt, griezt vai ne, nevis nemērīt vispār. Tas ir darbs bērnu labā.
- Vai jūtat novada pašvaldības policijas darbu?
- Prokuratūra, par laimi, kā uzraugošā iestāde nejūt. Šeit mēs justu kaut ko tikai tad, ja kāds sūdzētos par pašvaldības policiju. Nav noslēpums, ka pašvaldības policijas veidošanās process bija smags, diskutējot ar novada vadību par vairākiem likumības aspektiem.  Pašvaldības policijas nolikumā pat bija ierakstīts, ka tiesībsargājošajos jautājumos notiks sadarbība tikai ar Zemessardzi. Tādējādi bija jāsaprot, ka ar Valsts policiju, prokuratūru un tiesu sadarbības nebūs. Tas bija sava veida juridisks analfabētisms. Tagad daudzi jautājumi, it sevišķi sadarbības jomās, beidzot ir sakārtoti. Tas notika ar lielu pretdarbību, tomēr beigās viss tika sakārtots tā, kā to prasa likums. Valsts policija tagad reizēm pat katru dienu sadarbojas ar pašvaldības policiju. Pirms gada šāda sadarbība bija formāla, bet tagad tā ir patiešām redzama. Viss bija un ir atkarīgs no tā, vai paši vēlas sadarboties.
- Sabiedrību arī mūsu novadā uztrauc trešo pasaules valstu bēgļu ieplūšana Latvijā. Vai redzat pamatu bažām?

- Ir jāsaprot atšķirība starp jēdzieniem “bēgļi” un “iebraucēji - pašlabuma meklētāji”. Mūsu pašu bāleliņi no Lietuvas, no Baltkrievijas, kuri nav nekādi bēgļi, šeit iebrauc un izdara noziegumus. Ja mums izdosies panākt, ka Latvija pēc rūpīgas personu pārbaudes no trešajām pasaules valstīm ir gatava uzņemt tikai bēgļus, tas būs pavisam normāli. Patiesībā jau līdz šim bēgļi Latvijā tiek uzņemti katru gadu. Viņi paliek šeit uz dzīvošanu, iemācās latviešu valodu, integrējas. Daudzi bēgļi ir lojālāki pret Latviju nekā dažs labs pilsonis, kurš te dzīvo visu mūžu un joprojām nezina latviešu valodu. Jau vairākus gadus Latvijā dzīvo bēgļi - pakistānieši, ķīnieši, vjetnamieši, arī krievi, ukraiņi, baltkrievi, gruzīni. Viņi nekādus draudus Latvijai nerada. Viņi pat atver savus uzņēmumus Latvijā, rada jaunas darba vietas. Pašlaik mūsu valstī bēgļa statusu gaida vairāki simti cilvēku. Bēgļu izraisītā noziedzība Latvijā nedaudz pārsniedz nulles procentu, bet pret viņiem vērstā noziedzība ir daudz lielāka. Latviju nevar salīdzināt ar Vāciju. Vācijā ir iebraukuši visi, kas pagadās. Neviens cits pie tā nav vainīgs, izņemot Vācijas valdības sākotnējo tuvredzību. Tagad jāstrebj ir visiem tas, ko sākumā savārīja tur. Mierinājumam varu teikt, ka iebraucēji jeb pašlabuma meklētāji Latvijā būs tikai caurbraucot. Ja iegūs bēgļu statusu, dosies tālāk - kur tiek piedāvāts vairāk labumu.
- Kā domājat - vai trešais pasaules karš ir sācies un cik bīstamas var būt tā atskaņas Latvijā, mūsu novadā?
- Arī pie mums šis karš ir sācies. Tas ir ideoloģiskais karš. Latvijā ar to vietējie musulmaņi nodarbojas mazāk nekā viens otrs no mūsu pašu vidus, kas vēlas izcelties un būt pamanīti vienalga ar ko. Piemēram, ja paklausās Roberta Klimoviča intervijas, mati slienas stāvus! Padomāsim, kāpēc mūsu pašu vidū daudz ir tādu, kuri sliecas nostāties Krievijas pusē, kad runa ir par šīs valsts militāro konfliktu ar Ukrainu. Krievijas politiku atbalsta ne tikai krieviski, bet arī latviski runājošie mūsu valsts iedzīvotāji. Tas nozīmē, ka trešais pasaules karš ir sācies arī pie mums. Pagaidām - ideoloģijas līmenī. Lai dievs dod, ka tam nebūtu reālu seku! Bet tas var būt viens moments, kad no viena līmeņa konflikts pāriet citā. Jāsaprot, ka Latvija atrodas stratēģiski diezgan svarīgā vietā. Kāpēc mēs paši pa kluso izpārdodam Latvijas zemi pa labi un pa kreisi? Latgali - zemi, mežus - zviedriem un dāņiem ir pārdevusi ne jau Latvijas valsts, bet privātpersonas. Var taču pārdot valstij zemi, bet ne - ārzemniekiem taču ir izdevīgāk. Un pēc tam paši lamājam valsti, ka tā nepalīdz, bet paši neko tai nedodam un cenšamies iznīcināt to. Ideoloģiskais karš ir ideju sēšana mūsu smadzenēs. Beigās uzbrukt mums nevienam vairs nevajadzēs, mēs paši sevi iznīcināsim. Atzīdami homoseksuāļu laulības par tiesiskām, mēs sodīsim sevi paši. Pat nevajadzēs Dieva sodu, grēku plūdus vai zemestrīci. Mēs vienkārši izmirsim. Nebūs pēcnācēju, nebūs tautas. Mūsu vietā šajā zemē kaut vai ar Korānu rokās ienāks tie, kuri atzīst tikai vīrieša un sievietes savienību un tādējādi atbalsta pēcnācēju radīšanu un stipru tautu. Ko mēs varam likt pretī? Normālu reālo dzīvi, nevis skaļus vārdus.