Mājās redz vienu, skolā – citu

2016. gada 15. janvāris 00:00

Ēdnīcām dota misija iemācīt bērniem ikdienā lietot veselīgu uzturu

Šogad spēkā stājās grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka produktu sarakstu, ko papildus ēdienreizēm drīkst izplatīt skolu ēstuvēs. Tāpat grozījumi paredz, ka skolēniem ēdināšana ir jānodrošina ar pasniegšanas dienā svaigi pagatavotu ēdienu no dabiskiem pārtikas produktiem bez konservantiem vai pārtikas piedevām un ar tik minimālu sāls vai cukura daudzumu, it kā to ēdienā vispār nebūtu.
Jau līdz šim skolās bija pieejami svaigi augļi, piena produkti un dzērieni bez pievienotā cukura, tomēr skolās joprojām varēja iegādāties dažādus neveselīgus našķus - čipsus, sāļos riekstus, šokolādes batoniņus, kūkas, konfektes un limonādes. Tagad šādas uzkodas skolu ēstuvēs tirgot ir aizliegts.

Starp ēdienreizēm piedāvā ķirbju sulu
“Dzirkstele” ielūkojās divās pilsētas skolu ēdnīcās un konstatēja, ka starp ēdnienreizēm skolēni uz vietas vairs nopirkt nevar gandrīz neko. Gulbenes 2.vidusskolas ēdnīcas plauktā nebija pat minerālūdens, par sulām vai konfektēm nemaz nerunājot. Piedāvājumā bija uz vietas svaigi spiesta ķirbju sula, vārīta tēja, kompots. Ēdnīcas vadītāja Ausma Pape (SIA “Komforta standarts”) laikrakstam saka, ka jaunie noteikumi tiek respektēti, tomēr tie šķiet pārspīlēti. “Jau līdz šim skolā esam paveikuši ļoti daudz, mācīdami bērniem ēst veselīgi. Viņi jau bija sākuši labprāt ēst miežu, griķu putru, ko agrāk nedarīja. Bet jaunie noteikumi aizliedz pasniegt miežu putru kopā ar ceptu žāvētu gaļu. Var tikai ar svaigu,” žēlojas A.Pape un piebilst – miežu putra ar sīpolos apceptiem žāvētās gaļas gabaliņiem taču ir tradicionāls latviskais ēdiens! Marina Drozda, kura ēdnīcā apkalpo apmeklētājus, stāsta, ka visbiežāk skolēni tomēr dod priekšroku sātīgai maltītei ar silto gaļas karbonādi, šniceli vai kotleti. Iecienīta ir arī lazanja un dārzeņu sautējums.

Laimīgi, ka paši sagādājuši izejvielas
A.Pape rāda ēdnīcas ledusskapjus un plauktus, kas ir pilni ar ogām un dārzeņiem, zaļumiem no pašu ēdnīcas darbinieču dārziem, ir arī pašu rokām marinēto gurķu burkas un mežā lasītās ogas, kas tiek glabātas saldētavā. “No kā mēs vārītu bērniem ķīseli vai kompotu, ja mums nebūtu šādu krājumu? Nav tādu ražotāju, no kuriem varētu iepirkt šādas dabiskās, vietējās izejvielas,” saka A.Pape. Viņa arī stāsta, ka ir grūti bērnus pieradināt pie saldajiem ēdieniem, pie dzērieniem, kuros tikpat kā nav vai vispār nav cukura. Bērni atsakās ēst nesaldinātu jogurtu. Savukārt par mazsālītu ēdienu bērni bieži vien saka, ka tas esot negaršīgs, “Dzirkstelei” saka 2.vidusskolas ēdnīcas pavāre Irina Baķe. Bet A.Pape piebilst, ka tagad diemžēl ļoti daudz siltā ēdiena paliek pāri, bērni savas porcijas neapēd. Viņa joko, ka nākšoties nopietni padomāt par papildu nozares – rukšu fermas – izveidi, lai būtu, kur likt ēdiena paliekas.

Ražotāji nav piemērojušies prasībām
Arī novada valsts ģimnāzijas un Gulbenes vidusskolas ēdnīcas vadītāja Valentīna Kalve (SIA “Valentīna Kalve”) “Dzirkstelei” stāsta un rāda, ka noliktava un ledusskapis ir pilns ar vietējām izejvielām – saldētām ogām, zaļumiem, ziemai gādātiem sīpoliem, ķiplokiem, ķirbjiem, āboliem. Ēdnīcas tehnoloģe Dace Ramka-Boka ir rūpīgi izstudējusi, ko drīkst un ko nedrīkst izmantot skolēnu ēdināšanā. Paši uz vietas cep bulciņas tikai no dabiskajām izejvielām.
“Bērni prasa bulciņas. Reizēm tās cepam pat divas reizes dienā,” stāsta V.Kalve. Viņa žēlojas, ka tikko vīlusies no kādas zemnieku saimniecības piegādātajos konservētajos gurķos, jo izrādījies, ka tiem ir pievienots nātrija benzoāts. Tātad tādu produktu skolēniem piedāvāt nedrīkstēšot.
“Ir ļoti grūti strādāt, ja ražotāji nav piemērojušies prasībām, kuras obligāti ir jāizpilda mums – skolēnu ēdinātājiem. Rosināšu arī akciju sabiedrībai “Rankas piens”, lai sāk ražot minimāli saldinātu jogurtu bez konservantiem un krāsvielām,” saka V.Kalve. Vēl sāpot sirds, kad redz: bērns, nākot uz skolu, vispirms ieiet veikalā “Maxima”, kas ir turpat pāri ielai, sapērk šokolādes, kokakolu, reizēm arī sauso zupu. Pēc tam nāk to visu ēst uz skolas ēdnīcu. Prasa karsto ūdeni, ar ko apliet sauso zupu. Tas nozīmē, ka mājās ir citas ēšanas tradīcijas, kuras skolas ēdnīcai pārlauzt ir grūti.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Mājās redz vienu, skolā – citu

Kategorijas