Pret gripu potējas kūtri

2016. gada 19. janvāris 00:00

Viszemākais imunizācijas līmenis – Igaunijā un Latvijā

Latvijā vidēji pret gripu vakcinējas mazāk nekā viens procents iedzīvotāju gadā, kas ir ļoti zems rādītājs. Arī iedzīvotājiem, kas vecāki par 65 gadiem (riska grupa), vakcinācijas līmenis ir tikai aptuveni trīs procenti no kopējā skaita, skaidro Slimību profilakses un kontroles centra speciāliste Anete Jansone.
Pēc centra datiem, pēdējos gados iedzīvotāju skaits, kuri potējas pret gripu, ir salīdzinoši nemainīgs, taču ar nelielām svārstībām. Neliels pieaugums vērojamas pēc smagākas gripas epidēmijas un otrādi – pēc vieglas epidēmijas nākamajā sezonā vakcinēšanās samazinās. Šajā sezonā interese par potēšanos nav sarukusi, ir pat mazliet lielāka nekā pērn.

Iespēju izmanto riska grupas
«Lai arī kompensējamās vakcīnas daudzums ir mazāks, rudens mēnešos (no septembra līdz novembrim) pret gripu potējušos skaits ir līdzīgs iepriekšējās sezonas līmenim attiecīgajā laika periodā – vakcīnu saņēmuši aptuveni 9000 iedzīvotāju. Potējušies galvenokārt riska grupu iedzīvotāji, kuri saņem daļēji valsts apmaksāto vakcīnu,» atzīst A.Jansone.
Augsts gripas komplikāciju risks ir pacientiem, kuri sirgst ar hroniskām plaušu (tajā skaitā astmu), sirds un asinsvadu sistēmas, nieru un vielmaiņas slimībām, tiem, kuri plāno operācijas vai ārstēšanos stacionāros, bērniem no 6 līdz 23 mēnešu vecumam, jo viņiem vēl nav izveidojusies imunitāte pret nevienu no gripas vīrusiem, iedzīvotājiem, kuri vecāki par 65 gadiem, jo šajā vecumā imūnā sistēma vairs nenodrošina pilnvērtīgu aizsardzību pret saslimšanu un nereti saasinās arī hroniskās kaites, kas kopā ar gripas vīrusu var radīt dzīvībai bīstamas komplikācijas, grūtniecēm un sievietēm, kuras plāno grūtniecību gripas sezonā, kā arī mediķiem un sociālajiem darbiniekiem, kuri rūpējas par pacientiem ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs.
Saskaņā ar Kompensējamo zāļu sarakstu noteiktām iedzīvotāju grupām valsts 50 procentu apmērā kompensē vakcināciju pret gripu. Tie ir iedzīvotāji vecumā no 65 gadiem, kā arī cilvēki, kuri pieder šādām veselības riska grupām: personas ar hroniskām plaušu un kardiovaskulārām slimībām neatkarīgi no to cēloņa, ar hroniskām vielmaiņas un nieru slimībām, ar imūndeficītu, kuri saņem imūnsupresīvu terapiju, iedzīvotāji līdz 18 gadu vecumam, kuri ilgstoši saņem terapiju ar «Ac.acetylsalicylicum», un grūtnieces. Savukārt 100 procentu apmērā vakcinācija tiek nodrošināta bērniem no 6 līdz 23 mēnešu vecumam.
Tiesa gan, šogad dažas nedēļas pirms prognozētā gripas epidēmijas sākuma vairākos potēšanas kabinetos beigušās valsts apmaksātās gripas vakcīnas. Kā aģentūrai LETA skaidroja Zāļu valsts aģentūrā, pieejamas tikai tās, par kurām jāmaksā pilna cena, un daudzu gadu laikā šāda situācija izveidojusies pirmo reizi. Trūkums radies ražošanas problēmu dēļ, un valstī netiek ievesta neviena no trim vakcīnām, kas iekļautas kompensējamo medikamentu sarakstā. Šāda problēma gan nav tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs. Tagad valsts apmaksātās vakcīnas atkal ir pieejamas.
Kā stāsta profilakses centra speciāliste, imunizācijas līmenis atsevišķās valstīs riska grupas iedzīvotājiem (vecāka gadagājuma) sasniedz pat 75 procentus, piemēram, Nīderlandē, Lielbritānijā. Viszemākā aptvere ir Igaunijā un Latvijā.

Gripa nav saaukstēšanās
Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti iesaka īpaši pievērst uzmanību savai veselībai un veikt profilakses pasākumus, lai izvairītos no saslimšanas ar gripu, tajā skaitā vakcinēties. Centrā uzsver, ka bieži valda maldīgs uzskats, ka gripa ir parasta saaukstēšanās, bet tā nav. Gripa ir daudz nopietnāka saslimšana, kas var izraisīt ļoti nopietnas komplikācijas, it sevišķi riska grupu iedzīvotājiem.
Vakcinācija tiek rekomendēta kā visiedarbīgākais profilakses līdzeklis. Lai gan tā ne vienmēr pasargā no saslimšanas, potētam cilvēkam slimības norise būs vieglāka un pasargās no komplikācijām. Speciālisti brīdina, ka gripas izraisītas komplikācijas var beigties arī ar nāvi. Piemēram, 2014./2015.gada sezonā no tām mira vismaz 39 cilvēki. Neviens no mirušajiem nebija vakcinējies pret gripu.

Sākas pēkšņi
Gripa ir akūta, sevišķi lipīga vīrusu infekcija, kas skar elpceļus. Salīdzinot ar citām infekcijas slimībām, tā atšķiras ar izplatīšanās ātrumu, komplikāciju biežumu un smagumu. To dēļ gripas epidēmijas laikā divas līdz piecas reizes aug hospitalizāciju skaits un cilvēku vēršanās biežums pēc medicīniskās palīdzības. Gripa Latvijā izplatās rudens un ziemas periodā. Parasti saslimstības pacēlums ilgst 8–10 nedēļas.
Pirmās gripas pazīmes pēc inficēšanās parādās pēc 4 –72 stundām, var būt arī no 24 stundām līdz septiņām dienām. Gripai raksturīgs pēkšņs sākums, galvassāpes, drudzis, paaugstināta temperatūra, kaulu laušanas sajūta, aizlikts deguns bez iesnām un sauss, rejošs klepus.
Gripas ierosinātājs ir vīruss, kas atšķiras no citiem vīrusiem ar savu mainīgo dabu. Uz tā ārējā apvalka atrodas antigēni, kas katru gadu ir citā kombinācijā. Vīrusam nokļūstot cilvēka organismā, izveidojas antivielas pret šiem antigēniem. Jo ātrāk organisma imūnsistēma izveido antivielas, jo ātrāk izveidojas imunitāte.
Gripas infekcijas avots ir slimais cilvēks. Viņam klepojot, runājot, šķaudot, apkārt veidojas aerosola mākonis, kas satur augstu vīrusu koncentrāciju. Pēc kārtīgas nošķaudīšanās vīrusi spēj izplatīties pat sešu metru attālumā.
Slimnieks var inficēt citas personas uzreiz pēc simptomu parādīšanās un līdz piecām, septiņām dienām no saslimšanas sākuma, kad turpina izdalīt vīrusu lielā daudzumā. Bērni šo vīrusu parasti izdala ilgāk nekā pieaugušie. Īss inkubācijas periods izskaidrojams ar to, ka gripas vīruss, nokļūstot elpceļu orgānos, ļoti strauji vairojas – astoņu stundu laikā no vienas vīrusa daļiņas savairojas ap 100, bet 24 stundu laikā jau vairāk nekā 1000 jaunu vīrusu daļiņu.
Iekštelpu gaisā vīruss var saglabāties divas līdz deviņas stundas, augot gaisa mitrumam, tā izdzīvošanas laiks samazinās. Ārējā vidē uz priekšmetiem vīruss izdzīvo un saglabā infekciozitāti no dažām stundām līdz pat 10 dienām. Smagāk slimo cilvēki ar novājinātu imunitāti. Imunitāti novājina nepilnvērtīgs uzturs, ilgstošs stress, kaitīgie ieradumi, miega traucējumi, mazkustīgums.

Sanita, 36 gadi
◆ Agrāk katru gadu cītīgi vakcinējos pret gripu un biju pārliecināta, ka tas ir labākais veids, kā izvairīties no saslimšanas. Jāatzīst, ka arī ne reizi nesaslimu. Savukārt mana vecākā māsa nekad pret gripu nevakcinējās un uzskatīja, ka tā ir veltīgi izmesta nauda. Šķiet, gadu pēc pamatīgas epidēmijas, kad Latvijā ļoti daudzi saslima, viņa izlēma sapotēties. Un tieši tajā gadā ļoti smagi saslima ar gripu, turklāt ārkārtīgi smagā formā. Mēnesi ārstējās, gulēja slimnīcā, bija komplikācijas. Kopš tās reizes (un tas bija pirms gadiem pieciem) arī es vairs pret gripu nepotējos. Vienu gadu saslimu, bet ļoti viegli, tāpēc neredzu vajadzību vakcinēties. Tiesa, domāju, ka to vajag darīt cilvēkiem, kam ir hroniskas kaites, jo viņiem jebkura saslimšana var būt bīstama.
Rudens un ziemas sezonā ģimenē vienkārši cenšamies veselīgi ēst, dzert zāļu tējas ar ingveru un medu, ēst ķiplokus, vēdināt māju un doties pastaigās svaigā gaisā.

SPKC epidemiologi atgādina

Ievērojot vienkāršus ikdienas profilakses pasākumus, iespējams izsargāties no saslimšanas ar gripu un citām augšējo elpceļu infekcijām:
◆ ģērbties atbilstoši laika apstākļiem – nesaldēties, vilkt siltas virsdrēbes un apavus, kuros nepaliek slapjas kājas;
◆ pēc iespējas biežāk mazgāt rokas, īpaši, ja bijusi saskare ar slimiem cilvēkiem. Ja nav pieejams ūdens, var izmantot arī speciālus antibakteriālus gēlus un salvetes;
◆ regulāri vēdināt telpas, bet jāuzmanās, lai nerastos caurvējš;
◆ pēc iespējas vairāk jālieto šķidrums – zāļu tējas, svaigas augļu un dārzeņu sulas –, skābpiena produkti (kefīrs, paniņas, biezpiens), jo tie satur mikroorganismus, kas stimulē cilvēka imūnsistēmu. Ēdienkartē jāiekļauj pēc iespējas vairāk produktu, kas palīdz organismam cīnīties ar vīrusiem un saglabāt veselību – ķiploki, dzērvenes un brūklenes, citrusaugļi, medus, ingvers u.tml.;
◆ jāsabalansē darba un atpūtas laiks, jāizvairās no fiziskās un emocionālās pārslodzes.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pret gripu potējas kūtri

Kategorijas