Vai Gulbenei ir nākotne?

Inese Timule, gulbeniete, absolvējusi LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļu

2016. gada 21. janvāris 00:00

1726

Režisors un TV raidījuma “Zebra” vadītājs Pauls Timrots nesen notikušajā pašvaldības aģentūras “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” organizētajā seminārā uzdeva jautājumu: “Kur ir jaunieši Gulbenē? Neredzu jauniešus. Tas gan nav labi!” Es simtprocentīgi viņam piekrītu! Gulbenes nākotne ir bērni un jaunieši, kā arī ģimenes ar bērniem! Pilsētas attīstību un pievilcību lielā mērā nosaka tas, vai tā šķiet pietiekami laba dzīvesvieta ģimenēm ar bērniem. Kas aktualizē jautājumu par darba vietām, izglītības iespējām un veselības aprūpi? Vissvarīgākais jautājums jaunietim ir darbs! Var jau atbraukt atpakaļ uz savu dzimto pilsētu ar diplomu, taču darbu atrast savā profesijā ir grūti, jo aktuālās vakances Gulbenē ir pārdevējs, šuvējs, metinātājs, slaucējs, florists. Ļoti reti kad parādās citas vakances. Iespējams, ka šis ir viens no svarīgākajiem iemesliem, kāpēc Gulbenē ir vairāk vecāku cilvēku nekā jaunu! Aicinu pavērot un saskaitīt, cik daudz jaunu cilvēku
strādā valsts iestādēs vai privātos uzņēmumos Gulbenē! Arī jaunais gads atnesa pensionēšanās vecuma palielināšanos līdz 62 gadiem un deviņiem mēnešiem. Tas nozīmē, ka liela daļa senioru nevar priecāties par saviem dzīves laikā nostrādātajiem gadiem, kā tas ir citās Eiropas valstīs, jo viņiem ir jāstrādā, lai nopelnītu iztiku vai “jānovelk” līdz pensijai. Kas notiek tālāk? Seniori strādā, bet jaunajiem nav darba vietu. Rezultātā mēs iegūstam pavisam nelāgu sociālās politikas modeli Latvijā, ko īpaši izjūt mazpilsētās. Ļoti gribētos redzēt priecīgus seniorus, kuri var izbaudīt savu cienījamo vecumu, pieskatīt mazbērnus un vismaz reizi gadā doties kādā izzinošā ceļojumā vai SPA tūrē, taču realitāte ir ļoti skarba - seniori skaita centus, lai nopirktu maizi, un ņem īstermiņa kredītus, lai iegādātos medikamentus un veiktu operācijas, jo valsts sociālā politika “spiež” to darīt!
Atbildīga sociālā politika negaida, kad seniori izmirst, tā preventīvi rūpējas par to, lai jaunie var strādāt, bet vecie baudīt savus mūža laikā nopelnītos darba augļus. Jaunās māmiņas un ģimenes ar bērniem nav labākā situācijā, jo bērnudārza pieejamība pēc dzīvesvietas arī var būt problēma mazpilsētā. Arī darbavietā bieži pavisam netīšām liek izvēlēties, vai ņemt slimības lapu un dzīvot mājās ar bērnu vai labprātīgi pamest darbavietu. Sieviete ar mazu bērnu diemžēl ir pakļauta “klusai” diskriminācijai un ir “neērtais” darbinieks. Turklāt, lai nokļūtu pie jaunā ģimenes ārsta un pediatra mazpilsētā, arī ir jāpacīnās un jāgaida garās rindās. Arī mazu bērnu zobārstniecībā visbiežāk sūta uz Rīgu, nekā uzņemas labot zobus uz vietas. Nedomāju, ka vajag žēloties, cik “viss ir slikti”, bet tieši pretēji, - pamanīt, celt gaismā, diskutēt katru jautājumu un problēmu, negaidot, kad tā samilzīs, un risināt globālā vai lokālā līmenī, lai Latvijai būtu nākotne un mazpilsētās būtu dzīvība! Ļoti ceru, ka mēs visi biežāk pamanīsim aktuālās problēmas Gulbenē un aktīvāk iesaistīsimies gan savas pilsētas, gan valsts politikā. Vairāk diskutēsim, vairāk mudināsim un izteiksim savus priekšlikumus, kā uzlabot dzīvi mūsu pilsētā, mūsu Gulbenē, lai tā būtu pievilcīga vieta dzīvošanai un strādāšanai arī jauniem cilvēkiem un patīkama vieta senioriem.
Šogad Gulbenes novadā plānots slēgt skolu, kam ir savi plusi un savi mīnusi. Iespējams, ka pilsēta no tā iegūst, taču zaudē individuālas personas tiesības un reģionālā attīstība valsts līmenī. Tā vietā, lai attīstītos lauku teritorijas, attīstās pilsēta, bet lauku teritorijas kļūst tukšākas. Cilvēki ir spiesti dzīvot tur, kur ir pieeja izglītībai. Pansionātu ierīkošana šajās vietās ir realitātes atspoguļojums, kas parāda, cik ļoti liels ir novecošanās procents novados, mazpilsētās. Manuprāt, tas ir signāls daudzām nākotnes problēmām, kuras jārisina jau šodien, precīzāk sakot, bija jārisina jau vakar!

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vai Gulbenei ir nākotne?

Kategorijas