Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Kur sūdzēties par personas datu noplūdi?

Diāna Odumiņa
Laikraksta arhīvs

2016. gada 22. janvāris 00:00

766
Kur sūdzēties par personas datu noplūdi?

Ikvienam ir tiesības ar iesniegumu vērsties Datu valsts inspekcijā

“Savā pastkastē saņēmu brīdinājuma vēstuli un pirmajā brīdī biju nesaprašanā. Pēc tam kļuva skaidrs, ka tā ir krāpšana. Firma “Jungenz” nav pilnvarota mani brīdināt, kur nu vēl draudēt ar sankciju pielietošanu. Man nav saistību ar šo firmu. Turklāt kā šajā firmā var zināt, kad manā dzīvoklī beigsies ūdens skaitītāju derīguma termiņš?” “Dzirkstelei” sašutumu pauž gulbeniete, kurai gads sācies ar brīdinājuma vēstules saņemšanu savā pastkastē.
Šādu un līdzīgu pretenziju paušana Gulbenē sākās jau pagājušajā vasarā. Tad gulbenieši saņēma pirmās dīvainās brīdinājuma vēstules no Rīgas SIA “Jungenz”.  Ne visi uzreiz bija sapratuši, ka firma vienkārši šādā neētiskā veidā reklamē sevi un piedāvā savus pakalpojumus.

Firmas reklāmas triku uzskata par bezkaunību
SIA “Jungenz” izmantoja apstākli, ka dzīvokļos ik pēc četriem gadiem ir jāatjauno aukstā un karstā ūdens skaitītāju derīgums, jo to paredz Ministru kabineta “Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu”. Firma vasarā sāka un arī tagad turpina gulbeniešiem izsūtīt brīdinājuma vēstules, katru dzīvokļa īpašnieku uzrunājot personīgi un atgādinot par termiņu, līdz kuram obligāti jānomaina ūdens skaitītāji dzīvoklī. Turklāt brīdinājuma vēstulē SIA “Jungenz” piedāvā savus maksas pakalpojumus, lai gan šī nebūt nav vienīgā firma, kas to ir tiesīga darīt Gulbenē. Neskaidrs ir arī tas, kādā veidā SIA “Jungenz” ieguvusi informāciju par privātpersonām, jo firmas izsūtītajās brīdinājuma vēstulēs tiek norādīts gads, kad pēdējo reizi mainīti aukstā un karstā ūdens skaitītāji katrā konkrētajā Gulbenes dzīvoklī.
Gulbeniete, kura nupat savā pastkastē ir saņēmusi SIA “Jungenz” brīdinājuma vēstuli saka, ka ātri saprata – vēstule ir tikai tāds SIA “Jungenz” reklāmas triks, kuru viņa uzskata par klaju nekaunību un krāpšanu, kuras mērķauditorija ir pensionāri. “Vecais cilvēks saņem šādu brīdinājuma vēstuli, kurā lieliem burtiem nodrukāts firmas tālruņa numurs, un zvana, piesakās par klientu! Trūkst vārdu! Pēc šādas vēstules saņemšanas es nekad neizmantotu šīs firmas pakalpojumus pat tad, ja tās piedāvātie pakalpojumi būtu trīsreiz lētāki nekā vietējām firmām,” saka gulbeniete. Viņa ar laikraksta starpniecību vēlas noskaidrot, kur var vērsties, lai sūdzētu par savu datu noplūdi un nelikumīgu izmantošanu.

Tas ir Fizisko personu datu aizsardzības likuma pārkāpums
Gulbenes rajona prokuratūras virsprokuros Aivars Circens “Dzirkstelei” saka, ka neapmierinātajai gulbenietei ar savām pretenzijām ir tiesības vērsties Datu valsts aizsardzības inspekcijā. Tās interneta mājaslapā (www.dvi.gov.lv) ir publicēts iesnieguma paraugs par, iespējams, nelikumīgi veiktu personas datu apstrādi. Šī ir iesnieguma forma, kuru ikviens var izmantot, iesniedzot Datu valsts inspekcijā sūdzību par Fizisko personu datu aizsardzības likuma pārkāpumu. Papildu konsultācijas par iesnieguma aizpildīšanu var saņemt, zvanot uz tālruņa numuru 67223131 (darbdienās no pulksten 14.00 līdz 16.00). Aizpildītu iesnieguma formu var iesniegt, nosūtot Datu valsts inspekcijai pa pastu uz adresi: Blaumaņa iela 11/13-15, Rīga, LV-1011. Var arī sūtīt elektroniski (atbilstoši Elektronisko dokumentu likuma 1.panta 2.punktam parakstītu ar drošu elektronisko parakstu) uz e-pasta adresi “info@dvi.gov.lv”. Pēc iesnieguma saņemšanas pārbaudes ietvaros ar sūtītāju var sazināties Datu valsts inspekcijas darbinieki, lai iegūtu pārbaudes veikšanai nepieciešamo papildu informāciju.
Datu valsts inspekcija katru gadu nosaka vairākus administratīvos sodus par nelikumīgu personas datu apstrādi un nelikumīgu komerciālu paziņojumu sūtīšanu.
Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ieskaitot datu vākšanu, izmantošanu, nodošanu, izpaušanu, var izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu fiziskajām personām no 70 līdz 570 eiro, amatpersonām — no 140 līdz 570 eiro, bet juridiskajām personām — no 1400 līdz 11400 eiro, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.

Kategorijas

Kategorijas