Tāda ir pasaules prakse

2016. gada 22. janvāris 00:00

Par to, ka Gulbenes vidusskolas pagalmā 17.decembrī, kad notika skolas Ziemassvētku balle, ir noticis kautiņš un smagi ir cietis jaunietis, uzzināju tikai pēc notikuma. Ja uzzinātu ātrāk, kad risinājās konflikts, es būtu darījis visu iespējamo, lai šādas darbības tūlīt pat beigtos.
Tā kā man šajā skolā mācās bērni, es arī kopā ar viņiem un dzīvesbiedri biju šajā pasākumā. Par tā organizāciju man radās daudz jautājumu.
Katrai skolai ir savs pasākumu plāns. Šajā ballē piedalījās dažāda vecuma skolēni, arī tādi, kuri pēc pulksten 22.00 nedrīkst atrasties uz ielas bez vecāku klātbūtnes. Tātad šā vecuma posma bērniem pasākumam bija jābeidzas laikus, lai viņi vēl paspētu līdz pulksten 22.00 nokļūt mājās. Vecāko klašu skolēni var ballēties ilgāk, bet ir jānodrošina, lai iereibuši apmeklētāji skolā neienāktu. Skolai ir jāinformē pašvaldības policija par savu pasākumu norises vietu un laiku, un, manuprāt, policijai bija jādežurē pie skolas līdz balles beigām. Savukārt pedagogiem bija jāparāda sava pilsoniskā labā griba un nekavējoties bija jāziņo pašvaldības policijai, ja pasākumā vēlas iekļūt iereibušas personas, tajā skaitā nepilngadīgie, kuri ir apreibinošu vielu iespaidā. Jāsaprot, ka skolas pedagogi šādā gadījumā būs nevis “stukači”, bet tie, kuri novērš iespējamo negatīvo notikumu tālāko attīstību un palīdz iereibušajam jaunietim neiekulties vēl lielākās nepatikšanās. Tālāk jau pašvaldības policija skaidros, kur nepilngadīgie ņēmuši alkoholu, ar ko kopā to ir lietojuši. Ja alkohols nepilngadīgajiem ir pārdots veikalā, - soda pārdevēju, atņem licenci tirdzniecības vietai. Te ir plašs lauks, kur pašvaldības policijai darboties saziņā ar Valsts policiju. Tāda ir pasaules prakse. Tāpat jānotiek arī Gulbenē. Tā ir tā saucamā preventīvā darbība. Ja 17.decembrī Gulbenes vidusskolas Ziemassvētku ballē būtu ievēroti visi šie nosacījumi, tāda kautiņa pie skolas nemaz nebūtu. Ja pašvaldības policija nespēj palīdzēt atrisināt šādas problēmas pilsētā, tad tā ar saviem pietiekami lielajiem štatiem, labajām darbinieku algām un nodrošinātajiem resursiem vispār nav vajadzīga.
Tajā pašā laikā jauniešiem, kuru fiziskās iespaidošanas rezultātā 17 gadus vecs vidusskolas audzēknis nonāca slimnīcā, ir jāsaprot, ka viņiem nav tiesību šādi rīkoties. Par to viņiem ir jāatbild. Un nevajag tur iepīt skolu, grūtu bērnību vai vēl citus argumentus. Puiši ir pārkāpuši “sarkano līniju”!
Mums saviem bērniem kopš mazotnes ir jāmāca neaizskart otru cilvēku ne fiziski, ne ar vārdiem. Diemžēl Latvijas sabiedrībā vecāki pat kūda un māca savus bērnus konfliktus risināt no fiziskā spēka pozīcijām. Tā arī pasaka: “Tevi pagrūda kāds? Tu nākamreiz pagrūd viņu pretī divreiz stiprāk!” Mācīt bērnam pašaizsardzību – tas ir kaut kas pavisam cits. Pašaizsardzība nedrīkst būt uzbrūkoša. Ko mēs redzam skolā? Arī mazie bērni grūsta cits citu. Un vecākiem tas šķiet normāli! Kā saka, līdz laikam.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Tāda ir pasaules prakse

Kategorijas