Esmu par veselīgu ēdienkarti skolās

2016. gada 26. janvāris 00:00

Ar 1.janvāri spēkā stājās grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka produktu sarakstu, ko papildus ēdienreizēm drīkst izplatīt skolu ēdnīcās. Skolēniem ēdienreizē jābūt svaigi pagatavotam ēdienam no dabiskiem pārtikas produktiem bez konservantiem un pārtikas piedevām, turklāt ar ļoti minimālu sāls vai cukura daudzumu. Tagad skolu ēstuvēs ir aizliegts tirgot neveselīgus našķus. Jūtama gan skolēnu, gan ēdinātāju pretestība. Savas domas šajā sakarā pauž ģimenes ārste Ieva Grīnšteine.
Viedoklis: ja kāds mājās neēd brokastis, tad labāk lai viņš ēd kaut vai kaut ko sliktu, nekā neēd neko. Es domāju tā: tādā gadījumā lai vecāki bērnam uz skolu dod kaut vai sviestmaizi, kas ir veselīgāk, nekā pieļauj iespēju, ka bērns iegādāsies našķi. Vai skolas ēdnīcā ir tik grūti pagatavot sviestmaizes? Tas noteikti ir labāk nekā čipsi. Vecākiem tomēr jākontrolē, ko dara bērns ar iedoto naudu. Pusdienas vienai daļai bērnu ir par brīvu, pārējiem tagad ir iespēja pirkt normālu ēdienu. Bērni ir jāpieradina. Esmu sapratusi, ka ļoti daudzās ģimenēs pašiem vecākiem ir diezgan tāla izpratne par pareizu uzturu. Kā lai bērnus pieradina? Un vecākus arī vairs neizmācīt, kaut gan saviem pacientiem vienmēr esmu centusies stāstīt par veselīgu uzturu. Protams, atbilde nekad nav viennozīmīga. Nekad nekas nav tikai labs vai tikai slikts. Bet principā šī ideja ir laba, jo cilvēkam kādreiz kaut kas ir jāiemācās.
Daudzi iebilst, ka bērns ir pieradis ēdienu mājās ēst ar sāli un garšvielām. Uzreiz viss ir grūti, sarežģīti un kādam liksies neiespējami. Bet ar laiku pie visa var pierast. Ja daudz par to tiks runāts, varbūt arī vecāki mājās sāks domāt un sapratīs. Ceru, ka kādreiz par to sāks domāt arī ēdināšanas uzņēmumi. Visvienkāršāk ir katlā salikt visu ko un sabērt daudz sāls. Šajā sakarā ir jārunā arī par to, ko ēd pieaugušie. Nevajadzētu gatavot pārsālītu ēdienu, jo visi tādu neēd. Vienkāršāk taču ir uzlikt uz galda trauciņu ar sāli, mēs taču paši protam to piebērt. Gatavam ēdienam sāli vairs nost nenoņemt. Domāju, ka ar laiku bērnus pie veselīga ēdiena pieradināsim. Vecāki arī ir jāmāca. Kā gan citādāk mēs to varam izdarīt?
Skolu ēdnīcu saimnieces žēlojas, ka bērniem pusdienu šķīvji paliek neizēsti. Jā, tagad uz simts gramiem ēdienam drīkst būt tikai viens grams sāls. Piekrītu, ka ar sāli varēja rīkoties pakāpeniskāk, jo nelietot to nemaz, tas ir pārāk krasi. Jāatzīst, ka bērniem negaršo dārzeņi, bet bez dabiskajiem vitamīniem un šķiedrvielām nevar. Ja mājās pie tiem ir radināti, problēmas nevar būt. Esmu pārliecināta, ja mājās ēd normālu uzturu, neviens no tā necieš. Manuprāt, arī bērnudārzos tēju, ķīseli un kompotu vajadzētu pēc iespējas mazāk saldināt. Tad vēlāk vairs negribēsies bērt cukuru klāt.
Kā būt tiem, kas skolas ēdienu izbrāķē un nopirkt ēdnīcā kāroto nevar? Pieļauju, ka skrien uz veikalu, kur var dabūt visu. Kam no tā labums? Te atkal akmens vecāku dārziņā. Viņiem ir jādomā par bērnu, jo vecāki taču zina (tā būtu jābūt!), kas bērnam garšo, ko viņš ēd. Var taču līdzi iedot brokastis vai pusdienas. Kad sākām braukt uz ārzemēm, es brīnījos, kāpēc tur veikalos ir tik daudz dažādas formas, dizaina un lieluma kārbu. Nevarēju saprast to praktisko pielietojumu. Veikalā paskaidroja, ka tās ir bērnu ēdiena kastītes. Ja viņš no rīta nepaēd brokastis, tad mamma viņam kārbas vienā nodalījumā ieliek sviestmaizi, citā – ābolu, vēl citā – salātus. Tas ir labāk nekā čipsi, bet tas, protams, prasa darbu. Diemžēl vecākiem par to būtu jārūpējas, lai arī cik esam aizņemti.
Par pārtikas produktiem, kuri būtu jāgatavo no dabiskajām izejvielām. Kāpēc veikalos tirgo neveselīgus produktus? Tas jāprasa ražotājiem un tirgotājiem. Šajā sakarā Ārstu biedrība ar Pēteri Apini priekšgalā ļoti bieži paudusi savu viedokli, ļoti bieži centusies savās iespēju robežās pret to cīnīties. Ar nožēlu jāatzīst, ka tur, kur ir nauda, tur - arī taisnība. Bet mums vienmēr ir iespēja veikalā izvēlēties, ko mēs pērkam. Mārketinga speciālisti, protams, daudz strādā, lai precei garām nepaietu. Rezultātā bērniem vienmēr roka pastiepsies pēc salda našķa. Ir bijuši gadījumi, kad es veikalā par to esmu aizrādījusi. Diemžēl intereses dalās. Tirgotāji ir ieinteresēti pārdot un nopelnīt naudu, bet pircējiem ir, par ko padomāt. Kaut vai par to, ka bērnu liekā svara epidēmija pašreiz vēršas plašumā. Mēs nezin kāpēc uztraucamies par gripu, potējamies, pieprasām zāles, bet neredzam, ka lietojam neveselīgu uzturu, esam mazkustīgi un meklējam iespējas izvairīties no sporta nodarbībām. Finālā ēdam pārtiku ar e-vielām un krāsvielām. Piebilstams, ka ir jau pierādīta to ietekme uz liekā svara izplatību. Cilvēks cilvēku indē nost, jo, pilnīgi nedomājot, dzenas pēc naudas. Taču mums pastāv iespēja, pirms pirkt, papētīt, kas tajā produktā ir iekšā. Arī izvēles iespējas mums ir – pirkt ar diezin ko piestūķēto desas luņķi vai pagatavot veselīgu ēdienu no dārzeņiem.
Varbūt šobrīd esam pagājuši uz grāvja otru pusi, skaldīdami gramus un pētīdami izejvielas, bet principā esmu par veselīgu ēdienkarti skolās, jo reiz par to ir jāsāk domāt. Pārejas periods vienmēr ir bijis smags. Ja neveselīgais dzīvesveids turpināsies, tad aptaukošanās epidēmija arī turpināsies, līdz ar to arī citas slimības. Par gripu vai plaušu karsoni visi uztraucas, bet par aptaukošanos - ne, izņemot mediķus. Kāposti, burkāni, bietes un citi dārzeņi daudz nemaksā. Protams, ir svarīgi, kā tos sagatavo – var salātiem pievienot krējumu, majonēzi, bet var garšu uzlabot tikai ar garšvielām, pavisam nedaudz ar sāli, cukuru un olīveļļu vai rapšu eļļu. Tikai dzīvē ir pavisam citādāk. Kad reizēm pajautāju, kas bija vakariņās, atbilde – makaroni. Protams, tam lielas piepūles nevajag, salīdzinot ar dārzeņu sagatavošanu. Bet rezultāts?
Reiz pie tā ir jānonāk un ar kaut ko ir jāsāk. Un ar ko gan citu, ja ne ar bērniem, kuru paradumus vēl var lauzt. Kādreiz arī mani bērni lauza mūsu ģimenes paradumu cept pankūkas, jo acīmredzot skolā kādā stundā bija stāstīts, ka tas ir neveselīgi. Ja ir gudri vecāki, tad viņi arī no bērniem kaut ko iemācās. Absolūtās patiesības nav, bet jāsāk domāt un mainīties. Varbūt sāks domāt arī ēdinātāji.
Kad ražotāji sāks skatīties nevis no izdevīguma, bet gan no veselīguma pozīcijām? Cilvēks cilvēkam naudas dēļ nodara daudz ļauna. Ražotājs domā apmēram tā - kāpēc cept mazu bulciņu, ja var lielu; kāpēc piedāvāt ceptu gaļas šķēli bez piedevām, ja var ar biezu majonēzes vai kečupa kārtu; ja ēstuvē pasūti karbonādi, tad tā ir visa šķīvja lielumā, bet mazākas nav... Kur ir pircēja izvēles iespējas! Turklāt par to arī neaizdomājas. Bet, ai, kā vajadzētu!

Viedokli pierakstījusi Tamāra Ulase

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Esmu par veselīgu ēdienkarti skolās

Kategorijas