Lielā platībā audzēs sojas pupas

2016. gada 28. janvāris 00:00

1250

Zemnieku saimniecība “Avotiņi” pupas plāno eksportēt uz Igauniju

Tirzas pagasta bioloģiskajā zemnieku saimniecībā “Avotiņi” šogad divu hektāru platībā tiks audzētas sojas pupas. Tas ir krietni vairāk nekā iepriekšējos gados. Tiks sētas arī 15 dažādu šķirņu mazās pupiņas. Saimniece Ligita Zvirbule izlēmusi, ka turpmāk saimniecībā akcentēs pākšaugu audzēšanu.
“Mēs līdz šim galvenokārt saimniecībā nodarbojāmies ar dārzeņu audzēšanu. Tas ir ļoti fizisks darbs, tāpēc izlēmu, ka mazliet pašai sev ir jādod atelpa. Domāju, ka pākšaugi ir starp tām kultūrām, kas tik fizisku darbu neprasa. Tā kā sojas pupas pērn izdevās ļoti labi novākt ar kombainu, tad turpmāk specializēsimies uz pākšaugiem. Ar kombainu man izlīdzēja attālāks kaimiņš. Būtībā sojas pupas jau nedaudz atgādina mazus zirnīšus. Atlika tikai nedaudz pielāgot kombaina sietu,” savu izvēli pamato Ligita. Viņa plāno galvenokārt sēt arī tās mazās pupiņas, kam forma ir apaļa, jo pārliecinājusies, ka arī tās ir iespējams nokult. “Ja pagājušajā gadā pupiņas sēju samērā dziļās vagās, tad šogad sēšu līdzenā laukā, jo no vagām ar kombainu tomēr ir grūti izkult visas pākstis. Īpaši tās, kas atrodas pie pašas zemes. Sojas pupām ir raksturīgi, ka auglīgākā un pākstīm bagātākā daļa atrodas apakšējā daļā.”
Ligita stāsta, ka pērn pupām atvēlētā platība bijusi mazāk par hektāru, bet šajā pavasarī tikai sojas pupas vien tiks sētas divu hektāru platībā. Gandrīz hektāra platībā tiks sētas pārējās pupas. “Izrādās, ka sojas pupas var audzēt vienā un tajā pašā tīrumā piecus gadus. Tā ir pacietīga un mazprasīga kultūra, tāpēc neprasa īpašu mēslošanu. Viss ir atkarīgs tikai no tā, kādu joku izspēlē klimatiskie apstākļi,” stāsta Ligita.

Vairāk nekā 15 šķirnes
Soja nav augsnes izvēlīga, tomēr vislabāk padodas ātri iesilstošās, trūdvielām bagātās un vidēji smagās smilšmāla vai mālsmilts augsnēs. Nevar nokavēt arī sējai piemēroto laiku. “Ja sojas pupas iesēj sausā augsnē, tad tās sadīgst vēlu. Arī raža tad ir mazāka, jo daļa pākstu ir tukšas. Pirms sēšanas pupas arī nemērcēju, citādāk tās sadalās uz pusēm. Atšķirībā no zirņiem sojas pupiņām nav vajadzīgi arī balsti. Krūmiņi izaug nelieli, apmēram pusmetru augsti, sazarojas kā mazas eglītes. Viens augs var dot līdz 20 pākstīm. Iesējot aptuveni divus kilogramus, iespējams izaudzēt apmēram 100 kilogramu sojas pupiņu,” Ligita dalās pieredzē.
Savulaik “Avotiņos” audzētas vairāk nekā 20 šķirnes mazo pupiņu, bet Ligita no šī klāsta atlasījusi 15 šķirnes - tās, kas pašai patīk vislabāk. Starp tām ir baltās šķirnes ‘Lima’ pupas, kas ārēji atgādina visiem labi zināmās cūku pupas. Baltās pupiņas Ligita uzskata par vērtīgām, jo tās satur vairāk olbaltumvielu. To ārējais apvalks ir salīdzinoši plānāks, tāpēc šīs pupas ātrāk izvārās. “Baltajām pupām vismaz pagaidām neesmu novērojusi arī nekādas slimības. Cūku pupās pagājušajā gadā iemetās tārpi, tāpēc tās nācās izbarot lopiem. Man ir vēl kāds ieteikums: pupas nekad nevajag glabāt siltumā. Es, piemēram, sviesta pupiņas saldētavā lieku ar visām pākstīm,” stāsta dārzkope. Viņa pārliecinājusies, ka sojas pupas var arī placināt, kā arī no tām gatavot sojas pienu. Tikai tad pupiņas pa nakti ir jāaplej ar ūdeni, tad jāsablenderē un jāizkāš. Tās labi garšo arī pie mērcēm, ar majonēzi vai kečupu, var pievienot kotletēm.
Lai pavasarī sējas darbi nekavētos, šobrīd tiek meklēta iespēja iegādāties precīzās izsējas dārzeņu sējmašīnu, ar ko var sēt visu, sākot no burkāniem līdz pat pupām. “Mums ir amerikāņu firmas rokas sējmašīna, bet tā nav piemērota, lai sētu cūku pupas, jo tās precīzi neiekrīt tām domātajās bedrītēs. Ir vajadzīga sējmašīna ar horizontālu disku. Godīgi sakot, ja arī neizdosies mehanizēti iesēt cūku pupas, pati tikšu ar tām galā,” prāto Ligita. Viņa jau uzsākusi sarunas ar igauņu uzņēmēju, kurš iepērk graudaugus. Uzzinot, ka Latvijā zemnieki audzē arī sojas pupas, bijis par tām ļoti ieinteresēts. “Zemniekus, kuri lielākās platībās audzē sojas pupas, Latvijā var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem,” mazliet lepojas Ligita.

“Avotiņu” burkānus ēd bērni
“Protams, domājot tikai par pupām, neatstāšu novārtā arī cietes kartupeļu audzēšanu, jo tos nododam Alojas cietes rūpnīcā. Pērn tās bija 43 tonnas. Arī kartupeļu audzēšanā ir iespējams atvieglot darba procesu. Cietei domātos kartupeļus nevajag arī šķirot. Līdzi ir jāseko agrotehnikai. Pagājušajā gadā kartupeļos bija arī liels cietes daudzums,” stāsta saimniece. Joprojām tiks audzēti arī burkāni, jo saimniecībai ir līgums ar uzņēmumu “Rūdolfs”, kas atrodas Ādažos un gatavo produktus bērniem. Mums ir līgums par 20 tonnu burkānu piegādi. Ja vien varēšu, es no burkānu audzēšanas neatteikšos, lai gan pagājušā gada pieredze, kad burkānus nācās vairākkārt pārsēt, bija rūgta. Burkānus audzējām lielā trīs hektāru laukā, cerot uz labu ražu, bet cerētais mūs pievīla. Bija daudz nestandarta burkānu, kurus nācās pārdot privātajiem klientiem,” stāsta Ligita. “Avotiņi” ar burkāniem apgādā gan veikalus un kafejnīcas, gan darbojas tiešās tirdzniecības tīklā.

Fakti
◆ Sojas pupa nesatur holesterīnu, tajā ir maz tauku, maz nātrija un maz kaloriju. Sojas pupā ir daudz kalcija, dzelzs, cinka un šķiedrvielu. Tā satur daudz augstas kvalitātes olbaltumvielu, kompleksos ogļhidrātus un labos taukus.
◆ Sojas pupās esošie tauki ir veselīgāki par dzīvnieku taukiem, jo tajās ir maz kaitīgo piesātināto tauku. Pupas satur daudz omega-3 taukskābju.
◆ Soju pirmo reizi ceļojošie tirgotāji Āzijā ievēroja aptuveni pirms 5000 gadiem. Pupu stīgas auga brīvā dabā, un drīz vien Dienvidķīnā uzsāka to kultivēšanu. Vēlāk tās izplatījās uz citiem Ķīnas rajoniem, Japānu un Dienvidaustrumāziju. Tūkstoš gadus vēlāk sojas pupas atrada ceļu uz Eiropu un Āziju.
◆ Sojas uzturvērtība (100 g sausām sojas pupiņām): olbaltumvielas
34 g, tauki 18 g, ogļhidrāti 27 g, kalcijs 190 mg, fosfors 470 mg, dzelzs 7 mg, šķiedrvielas 4,5 g.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Lielā platībā audzēs sojas pupas

Kategorijas