Noslēdz ap 6500 līgumu

2016. gada 28. janvāris 00:00

419

Krietni vairāk ir līgumslēdzēju, kas līgumu par atkritumu apsaimniekošanu slēdza pirmo reizi

Vairāk nekā gadu Gulbenes novadā ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu nodarbojas uzņēmums SIA “Pilsētvides serviss”, līdz šim pazīstams kā SIA “Vides pakalpojumu grupa”. Uzņēmumā atklāj, ka novadā ir noslēgti apmēram 3500 līgumi ar privātmājām un uzņēmumiem, kā arī apmēram 3000 līgumi ar daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem pagastos un pilsētā.
SIA “Pilsētvides serviss” Gulbenes filiāles vadītāja Kristīne Andrejeva atzīst, ka atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešanas process novadā bija darbietilpīgs, jo jauno līgumslēdzēju, kā arī līgumu pārslēdzēju skaits bija salīdzinoši liels. “Mums nav datu, cik novada iedzīvotāji bija noslēguši līgumus, pirms mēs sākām apsaimniekot, taču krietni palielinājās to līgumslēdzēju skaits, kas līgumu slēdza pirmo reizi, un tās ir ļoti pozitīvas pārmaiņas. To, ka līgumu ir vairāk, apstiprina tieši līgumslēdzēji pagastos, paši atzīstoties, ka iepriekš līguma nemaz nebija.”

Pašvaldība apmierināta
K.Andrejeva uzsver, ka, uzsākot atkritumu apsaimniekošanu, domāts, lai klientiem būtu maksimāli maz neērtību. Tika nodrošināts, ka atkritumu izvešana notiek tajā pašā laikā un dienās, kā tas bija ierasts, un izvešanas grafiks palika nemainīgs. Protams, ir jāsaskaras arī ar problēmām un sarežģījumiem. “Ir bijušas problēmas ar rēķinu piegādi un izsūtīšanu, ar atkritumvedēju automašīnām, kuras mēdz lūzt un apstāties, bet tas nav apstādinājis darba procesu. Priekšā novietotās automašīnas, aizslēgtie un pārblīvētie konteineri, pārbirumi tiem apkārt ir darbinieku ikdiena. Tomēr nedrīkst vainot mūs par to, ka konteiners nav izvests, ja aizmirstam to laikus izstumt pie privātmājas, atslēgt slēdzeni, samaksāt rēķinus, pieteikt izvešanu vai nepārzināt izvešanu grafiku,” skaidro K.Andrejeva.
Gulbenes novada domes Īpašumu pārraudzības daļas vadītājs Alvils Pētersons piebilst, ka dažādas problēmas ir vienmēr un visās jomās, bet viņš uzskata, ka atkritumu saimniecības apsaimniekošana novadā norit veiksmīgi.
“Salīdzinot ar iepriekšējo apsaimniekotāju, iepirkuma rezultātā cena ir zemāka un arī caurskatāmība un informācijas apmaiņa ir labāka. Kopā ar apsaimniekotājiem risinām problēmas, meklējam kompromisus. Ar apsaimniekotājiem tiekas arī pārvalžu vadītāji, mēģinot risināt dažādus jautājumus. Šajā darbā iesaistās arī pašvaldības policija,” piebilst A.Pētersons.

Iztukšo trīs reizes nedēļā
Kristīne Andrejeva piebilst, ka katram gadalaikam ir sava specifika. Šobrīd ne vienmēr konteineru laukumi pie daudzdzīvokļu mājām ir attīrīti no sniega un piebraucami. Konteineri ir smagi, bieži vien pārblīvēti, un darbiniekiem sagādā grūtības to vilkšana no nenotīrītiem laukumiem. Palaikam uzņēmuma darbinieki saskaras ar grūtībām iztukšot kādu konteineru, jo tiem priekšā ir novietotas automašīnas. “Gulbenes daudzdzīvokļu māju masīvos ir uzstādīti konteineru krātiņi ar kodiem, atsevišķām mājām ir uzliktas atslēgas. Krātiņš izskatās vizuāli skaisti, bet lielākoties tas ir viena standarta konteinera izmērā un nav paredzēts lielākam apjomam. Mājās, kurās ir liels dzīvokļu skaits, būtu nepieciešams papildu konteiners, bet to nav kur novietot, jo būra izmērs to neparedz,” saka K.Andrejeva. Šobrīd daudzdzīvokļu māju konteinerus iztukšojam trīs reizes nedēļā – pirmdien, trešdien un piektdien. No pastāvīgā maršruta izslēdzām daudzdzīvokļu konteineru izvešanu svētdienās, jo tā bija neekonomiska, apkalpojamo objektu skaits bija minimāls. Tām mājām, kas slēdz ciet konteinerus, bieži nākas atgādināt par to savlaicīgu atvēršanu. Bieži vien pie šādiem konteineriem krājas atkritumu maisi, jo atslēgas aizsalst ciet, laiku patērē konteinera atslēgšana vai arī nav vēlēšanās to atvērt. K.Andrejevai vislielāko izbrīnu rada atsevišķu daudzdzīvokļu māju pilnvarotās personas, kas izvešanu nepiesaka laikus, veicinot konteineru pārkraušanu, ka atkritumi birst pāri malām. “Cilvēcība, komunikācija un sapratne ir pamats tam, lai mēs visi dzīvotu sakoptā pilsētā un novadā,” uzsver viņa.

Pilsētā šķiroto atkritumu - vairāk
Par ikdienu iedzīvotājiem jau ir kļuvusi arī atkritumu šķirošana. Konteineros par brīvu var ievietot kartonu, PET pudeles un stiklu. “Visātrāk piepildās kartona konteineri, bet es aicinātu iedzīvotājus placināt kartona kastes, lai samazinātu ievietotā apjoma izmērus. Atgādinu, ka putuplasts nav šķirojamais materiāls un attiecināms pie sadzīves atkritumiem,” uzsver K.Andrejeva. Viņa stāsta, ka arī laukos iedzīvotāji šķiro atkritumus, bet vairāk stikla un plastmasas taru, kartons un papīrs tiek sadedzināts. “Pilsētā kartona un plastmasas konteinerus izvedam katru ceturtdienu, bet pagastos – tikai ik pēc trīs nedēļām.”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Noslēdz ap 6500 līgumu

Kategorijas