Novada iepirkumi – kārots kumoss

2016. gada 2. februāris 00:00

2508

Ligita Gāgane: “Uzņēmēji kļūst arvien izglītotāki viņu savstarpējā konkurence ir sīvāka.”

Jau ilgāk nekā divus gadus Gulbenes novada domē ar pašvaldības publisko iepirkumu dokumentu gatavošanu nodarbojas Ligita Gāgane. Sākotnēji viņa to darīja kā domes juriste, līdz pagājušajā gadā deputāti lēma par viņas pilnvaru paplašināšanu. L.Gāgane kļuva par domes iepirkuma komisijas locekli un priekšsēdētāju, pēc tam – arī par domes Iepirkumu nodaļas vadītāju.
- Domes iepirkuma komisijā nav vairs neviena deputāta. Vai pareizi?
- Tas ir normāli un adekvāti. “Dzirkstelē” bija ažiotāža par to, cik tas ir vai nav ētiski. Iedomājieties situāciju – iepirkuma komisijas sastāvā ir tikai deputāti. Tādā gadījumā būtu ļoti grūti pieņemt lēmumus noteiktos termiņos. Praksē notiek tā. Tiek izsludināts iepirkums. Pretendentiem rodas specifiski jautājumi. Iepirkuma komisijai noteiktā termiņā ir jāsniedz kompetentas atbildes-paskaidrojumi. Reti kurš deputāts veic tikai šos pienākumus, viņam ir arī savs pamatdarbs. Daudzi novada deputāti ir uzņēmēji, ļoti aizņemti cilvēki. Darbojoties iepirkuma komisijā, viņiem ir grūti nepieciešamības gadījumā sanākt kopā uz komisijas sēdēm varbūt pat vairākas reizes nedēļā. Ir jārēķinās ar šo cilvēku laiku! Taču līdz ar to rodas risks Publisko iepirkumu likumā noteikto termiņu ievērošanā. Ir vēl otrs aspekts! Iepirkuma komisijā ir pieci locekļi, lēmuma pieņemšanai jānotiek ar balsu vairākumu. Ja uz kārtējo sēdi nespēj ierasties vismaz trīs locekļi, tiek bremzēts darbs. Un atkal ir apdraudēta termiņu ievērošana. Bet novada dome daudziem projektiem piesaista Eiropas Savienības fondu atbalstu, un šiem projektiem ir ļoti strikts īstenošanas termiņš.
- Vai deputāts Intars Liepiņš traucēja iepirkuma komisijas darbu?
- Izskaidrošu, lai nebūtu nekādu pārpratumu. Tas bija novada domes toreizējā priekšsēdētāja, kā arī deputātu vairākuma redzējums un politisks lēmums, ka iepirkuma komisijā nav jābūt nevienam deputātam, lai tādējādi tiktu ievērots vienlīdzības princips. Reizē ar I.Liepiņu taču komisijā darbojās arī deputāti Andris Vējiņš un Normunds Mazūrs.
- Raksturojiet, lūdzu, savu kompetenci līdz brīdim, kad sākāt strādāt pašvaldībā!
- Juriste esmu kopš 2003.gada. Sākotnēji mana darba vieta bija komercuzņēmumā. Risināju dažādus jautājumus, tajā skaitā saistītus ar publisko iepirkumu, tāpēc ir izpratne, ja tā var teikt, „no ierakumu otras puses”. Pildīju arī personāla vadītājas pienākumus. Man ir augstākā juridiskā izglītība, kuru esmu ieguvusi Latvijas Policijas akadēmijā.
- Ja pašvaldības iepirkuma procedūrā gadās kļūdas, kam par to jāatbild?
- Atbilstoši Publisko iepirkumu likumam atbildīgie ir iepirkuma komisijas locekļi. Atbildība ir noteikta Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Ja publiskais iepirkums nav noticis, kaut likums to paredz, bet faktiski darījums ir noticis, apejot iepirkumu komisiju, un līgumu ir parakstījis iestādes vadītājs, viņš arī atbild. Pati par sevi iepirkuma komisija nevar zināt par visiem gadījumiem pašvaldībā, kur būtu jāveic publiskais iepirkums.
- Mīts vai patiesība, ka liela daļa Gulbenes novada pašvaldības publisko iepirkumu tiek apstrīdēti?
- Es tur nesaskatu ārkārtas situāciju. Pirmkārt, tāpēc, ka uzņēmēji kļūst arvien izglītotāki, viņu savstarpējā konkurence ir sīvāka. Divu gadu laikā aptuveni no 120 īstenotajiem iepirkumiem ir apstrīdēti divu Gulbenes novada domes izsludināto publisko iepirkumu rezultāti. Tas ir ļoti maz! Tikai vienā gadījumā ir pilnībā atcelts novada domes iepirkuma komisijas lēmums par būvdarbu veikšanu projektā „Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība Litenes pagasta Litenes ciemā”. Novada domes iepirkuma komisija pagājušā gada 9.janvārī lēma, ka šajā konkursā ar piedāvāto 349 137,45 eiro līgumcenu uzvarējusi SIA “Rubate”. Iepirkuma uzraudzības birojā sūdzību iesniedza SIA “Halle B”, kura pēc tam 3.martā tika atzīta par uzvarētāju ar piedāvāto 368 415,20 eiro līgumcenu. SIA „Rubate” Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu apstrīdēja. Pagājuša gada 16.decembrī administratīvajā tiesā pieteikums tika izskatīts, bet lēmums vēl nav zināms. Joprojām uzskatu, ka SIA „Rubate” bija piešķiramas līguma slēgšanas tiesības, jo no tās iesniegtajiem dokumentiem bija secināms, ka tā darbus pabeigs iepirkumā noteiktajā termiņā, turklāt ietaupot pašvaldības līdzekļus. Taču jāņem vērā, ka pašvaldība nav tiesīga apstrīdēt Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu.
- Nav beidzies arī uzņēmēju strīds par tiesībām ēdināt Gulbenes ģimnāzistus un vidusskolēnus!
- Novada domes iepirkuma komisijas pagājušā gada 16.septembra lēmums šajā publiskajā iepirkumā ir stājies spēkā, un uzvarētāja ir SIA “Valentīna Kalve” ar piedāvāto 267 288,00 eiro līgumcenu. Procedūras gaitā tas bija jau otrais komisijas lēmums. Pirmo apstrīdēja SIA “Lejaskrāces”, kas arī bija viens no pretendentiem šajā iepirkumā. Iepirkumu uzraudzības birojs aizliedza slēgt līgumu un uzdeva veikt atkārtotu pretendentu kvalifikācijas izvērtēšanu, kas arī tika izdarīts. Veicot pretendentu tehnisko piedāvājumu vērtēšanu, SIA „Lejaskrāces” tika izslēgta no dalības iepirkumā. Šoreiz Iepirkumu uzraudzības birojs ar savu lēmumu akceptēja mūsu domes iepirkuma komisijas lemto. Šobrīd SIA “Lejaskrāces” ir apstrīdējusi Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu un notiek administratīvā tiesvedība. Es gribu īpaši uzsvērt, ka tas ir normāli, katram no pretendentiem ir šādas tiesības, to garantē likums.
Attiecībā uz pretendentu atbilstību kvalifikācijas prasībām šajā iepirkumā mums ar SIA “Lejaskrāces” nesakrīt viedokļi. Iepirkuma nolikumā bija nosacījums, ka pretendentam ir jābūt iepriekšējai pieredzei pēdējo trīs gadu laikā kā ēdinātājam skolā, ārstniecības vai sociālās aprūpes iestādē. Tāpēc, ka, nodrošinot ēdināšanu šāda veida iestādēs, jāpiemēro Ministru kabineta noteikumi, kas regulē noteiktu kārtību. Atstājām bez ievērības SIA “Lejaskrāces” pieredzi saistībā ar Zemessardzes 25. kājnieku bataljona ēdināšanu tāpēc, ka no informācijas, ko pretendents bija iesniedzis, nebija izsecināms, kādā veidā šis līgums tika izpildīts. Turklāt mūsu ieskatā Zemessardze nav pielīdzināma mācību, veselības vai sociālās aprūpes iestādei. Iepirkumu uzraudzības biroja lēmums bija pretējs domes iepirkuma komisijas viedoklim, tāpēc atzinām SIA “Lejaskrāces” par atbilstošu noteiktajām kvalifikācijas prasībām. Tālāk jau vērtējām pretendentu tehnisko un finanšu piedāvājumu. Konkursa nolikumā bija prasības par to produktu klāstu skolēnu ēdienkartē, kuram jāatbilst bioloģiski audzētiem, integrēti audzētiem un pēc nacionālās kvalitātes shēmas ražotiem. Runa ir par visu to, ko var izaudzēt un skolēnu kopgaldam piegādāt mūsu pašu zemnieki. Bijām noteikuši minimālo šādu pārtikas produktu sarakstu, iekļaujot tajā kartupeļus, kāpostus, ābolus un citus dārzeņus. Pretendentam dokumentāli bija jāpierāda to atbilstība bioloģiskās lauksaimniecības, nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām. Runa ir par tā saucamo zaļo publisko iepirkumu, kas valstī tiek lobēts ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. SIA “Lejaskrāces” iesniegtajos dokumentos par vienu no šiem obligāti noteiktajiem produktiem nebija šādu pierādījumu. Līdz ar to domes iepirkuma komisijai bija pamats pieņemt lēmumu par šā pretendenta izslēgšanu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā.
- Vai pievērāt acis uz SIA “Valentīna Kalve” nesakritībām finansiālās darbības rādītājos?
- Tā nav patiesība. Man nav par to nekādas informācijas, izņemot to, kas izskanējusi presē. Kā jau teicu, katrs iepirkums un arī šis konkrētais tiek vērtēts atbilstoši nolikuma prasībām un tiem dokumentiem, kurus pretendents iekļauj piedāvājumā. SIA “Valentīna Kalve” bija iesniegusi apliecinātus finanšu pārskatus, kas izdrukāti no Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās datu bāzes, un to saturs apstiprināja pretendenta atbilstību konkursa nolikuma prasībām. Konkursa nolikumā netika norādīts, ka pretendentu finanšu rādītāji tiks salīdzināti ar SIA „Lursoft” uzkrāto datu bāzi. Līdz ar to iepirkuma komisijai nebija ne pamata, ne pienākuma iesniegto dokumentu saturu salīdzināt. Turklāt “Lursoft” datu bāzei nav publiskas ticamības. Nav objektīva pamata prasīt no iepirkuma komisijas, lai tā, vērtējot katru pretendenta iesniegto dokumentu un tajā ietvertās ziņas, vēl papildus pieprasītu šīs informācijas patiesuma apliecinājumu. Jebkuram pretendentam pašam ir pienākums ievērot rūpību piedāvājuma sagatavošanā, bet iepirkuma komisijai jāpaļaujas, ka pretendents ir rīkojies godprātīgi. Pretējā gadījumā zustu iepirkuma komisijas darbības jēga, tā strādātu kā izziņas dienests.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Novada iepirkumi – kārots kumoss

Kategorijas