Zemledus makšķernieki izvērtē situāciju

2016. gada 2. februāris 00:00

Gulbenes novadā ir daudz zemledus makšķerēšanas cienītāju. Starp viņiem ir tādi, kuri uzskata, ka šobrīd, kad laukā ir kļuvis siltāks, atrašanās uz ezeriem nav droša. Ir arī tādi, kuri uzskata un arī paši pārliecinājušies, ka pagājušās nedēļas nogalē un arī brīvdienās ezeros ledus nav kļuvis plānāks.
Gulbenietis Juris Slaucītājs, kurš arī pats ir zemledus makšķerēšanas cienītājs, domubiedrus mierina, ka pašreizējais siltais laiks vēl nenozīmē, ka ziema jau galā un ūdenskrātuvēs ledus nebūs. Viņš iesaka neradīt dzīvībai bīstamas problēmas un sagaidīt kārtīgu salu, lai atkal kāptu uz ledus. Pat ziemā, kad ledus tiek uzskatīts par visnoturīgāko, ūdenskrātuvēs ir daudz bīstamu vietu.

Es negribu riskēt
“Es personīgi negribu riskēt. Šobrīd nekādā gadījumā nevar kāpt uz ledus, jo tas ir nedrošs. Tajās vietās, kur no ezera apakšas ledus virskārtai tuvāk atrodas zāle un citi ūdensaugi, tur jau atstarojas tumšais ledus. Ledus izturību mazina arī tajā iesalušas niedres, krūmi vai citi priekšmeti. “Pašnāvnieki”, lai jau tie iet uz ledus. Ja arī ezera vidū ledus vēl ir biezs, uz tā jau nevar uziet no krasta. Un to arī nevajag darīt! Riskēt dažu zivtiņu dēļ. Braucu copēt arī uz Igauniju. Tiklīdz uzlīst lietus vai uzsnieg sniegs, ledus sasalšana tiek pārtraukta, jo sniega sanesumi uz ledus to no augšpuses silda. Arī tad var būt vietas, kur var ielūzt. Ir dzirdēts ne mazums gadījumu. Ledus ir neizturīgs arī tajās vietās, kur ūdenskrātuvēs ietek siltāks ūdens, upju grīvās, izcirsto āliņģu vietās,” pieredzē dalās J.Slaucītājs. Makšķernieks pārliecinājies, ka arī upēs ledus ir gandrīz izgājis.
Vēl citi zemledus makšķernieki šogad pārliecinājušies, ka ledus sasalšana ūdenskrātuvēs bijusi nevienāda. Ja no krasta ledus biezums bijis pietiekams, tad pat ezera vidū bijušas vietas, kur ledus biezums bijis niecīgs. Tas liecinot par to, ka gausāk aizsalušas tās vietas, kur ir zemūdens avoti un straumes.

Pat sniegs nebija nokusis
Gulbenietis Jānis Lapsa uzskata, ka ar ledu šobrīd jokoties nevajadzētu. “Pagājušajā svētdienā aizbraucu makšķerēt uz Balvu ezeru. Lai uz tā nokļūtu, nācās brist pa ūdeni, kas sniedzās līdz puszābakam. Arī pats ledus bija trausls. Pietika ar pāris urbja griezieniem, lai izurbtu āliņģi. Arī loms nebija liels – vienpadsmit zivtiņas mazā pirkstiņa garumā,” stāsta J.Lapsa. Viņš iesaka tiem zemledus makšķerniekiem, kuri tomēr nevar arī šajā laikā nosēdēt mājās un grasās, piemēram, braukt pēc asariem uz Igaunijas ūdenskrātuvēm, tomēr sazināties ar Igaunijas robežsargiem, kuri pateiks, konkrēti kurā vietā un cik tālu var iet vai pat braukt uz ledus. “Dzirkstele” vakar pārliecinājās, ka arī Stāmerienas ezerā no krasta virs ledus ir ūdens. Tomēr ir zemledus makšķernieki, kuriem par drošību uz ledus ir cits viedoklis.
Gulbenietis Dzintars Salmiņš stāsta, ka pagājušajā piektdienā, neraugoties uz silto laiku, uz Sudala ezera ledus pat sniegs nebijis nokusis. Arī ledus biezums bijis pietiekams, tāpēc drošs. “Pagājušajā svētdienā biju aizbraucis uz Peipusu, kur labi ķērās asari. Tur ledus biezums ir no 20 līdz 30 centimetriem. Arī uziešana uz ezera no krasta ir droša, jo ciets ledus ir no paša krasta. Arī Pērnavā zemledus makšķernieki tiek laisti uz ledus, lai gan tur ledū ir parādījušās plaisas,” stāsta Dz.Salmiņš.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta interneta mājas lapā izlasāms atgādinājums, ja ir pamanīts, ka makšķernieki aizgājuši pa ledu pārāk tālu no krasta un viņiem var rasties problēmas atgriezties atpakaļ, tad nekavējoties ir jāzvana pa tālruni 112 glābšanas dienestam, iespējami precīzāk norādot cilvēku atrašanās vietu.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Zemledus makšķernieki izvērtē situāciju

Kategorijas