Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Barikāžu 20 gadu atceres pasākums pulcē vairāk nekā 200 cilvēku

Malda Ilgaža
Vietējās ziņas

2011. gada 21. janvāris 21:00

1690
Barikāžu 20 gadu atceres pasākums pulcē vairāk nekā 200 cilvēku

Juris Zeibārts: "Brīvība ir jānopelna ar savu pārliecību, ja vajadzīgs, pat ar savu dzīvību."
Ar Tautas frontes muzeja izstādes "Dziesmotā revolūcija. No Atmodas līdz Eiropas Savienībai" atklāšanu, kas uz Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzeju atceļojusi no Vācijas pilsētas Ķelnes, šodien pēcpusdienā (21.janvārī), Gulbenes novadā sākās 1991.gada barikāžu 20 gadu atceres pasākums. Vairāk foto šeit.

Tas pulcēja vairāk nekā 200 cilvēku, starp kuriem lielākā daļa bija skolēni, zemessargi kā arī vecākās paaudzes ļaudis, kam barikāžu laiks visus šos 20 gadus joprojām dzīvo spilgtā atmiņā.  

Atklājot izstādi, Vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Vorza uzsvēra, ka ir bezgala nozīmīgi īpaši jauniešiem būt klāt šajā atceres pasākumā, dzirdēt barikāžu aizstāvju stāstus, ieskatīties fotogrāfijās, lai uzklausītu, izjustu un saprastu, kā atdzima Latvijas Republika.

 

"Izstāde stāsta par laiku no 1987. līdz 1991.gadam, kas ir nozīmīgs Latvijas vēsturē. Laiks, kad cilvēki pateica, ka vēlas būt brīvi un neatkarīgi. Tas bija uzdrīkstēšanās laiks un savas dzīvības nolikšana otrajā plānā," teica V.Vorza.

 

Barikādes nevar vērtēt viennozīmīgi

Atceres pasākumā Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa atgādināja, ka barikāžu dalībnieku piezīmes un atmiņas nevar vērtēt viennozīmīgi."Kā mēs tolaik nostājāmies pret vardarbību un fiziskiem draudiem, tā šodien mums ir jānostājas pret ekonomiskām grūtībām," aicināja S.Daudziņa.

 

Vēstures un mākslas muzeja speciālists Anatolijs Savickis atsauca atmiņā galvenos vēstures faktus. "Vai bija vajadzīgi upuri? Tas ir darbs vēsturniekiem. Viņu uzdevums ir pētīt šo laiku, atklāt maksimāli iespējamo notikumu patiesību," teica A.Savickis.

 

Nekas pasaulē nav par velti

Pasākumā piedalījās arī aktīvs Tautas frontes dalībnieks, Nacionālo Bruņoto Spēku Zemessardzes komandieris, pulkvedis Juris Zeibārts.

 

"Lai arī es neatceros visu to vīru sejas, ar kurām biju kopā Rīgā uz barikādēm, kopā pirmajā autobusā, kas no Gulbenes devās uz Rīgu, bet jums visiem ir vieta manās atmiņās. Jūs visi esat kļuvuši par daļu no manas dzīves, esat tie, kas veidojāt arī mani . Ceru, ka arī man ir kaut kur vieta jūsu atmiņās par barikādēm," teica J.Zeibārts.

 

Pulkvedis atzina, ka vēl šodien Rīgā, ejot cauri Zviedru vārtiem, kura bijusi viņa vieta, vienmēr pārņem dīvainas sajūtas, jo šī vieta ir ar konkrētu nozīmi. "Mēs tajā laikā pierādījām, ka esam tiesīgi būt brīvi. Nekas pasaulē nav par velti. Lai cilvēks būtu tiesīgs būt brīvs, brīvība ir jānopelna ar savu pārliecību, ja vajadzīgs, arī ar savu dzīvību," uzsvēra J.Zeibārts.

 

Pie simboliskā barikāžu ugunskura atmiņās kavējās arī barikāžu aizstāvis zemessargs Edgars Stepāns.

 

Turpinājās atmiņu stāstījumi, Gulbenes novada valsts ģimnāzijas koris "Silver" atsauca atmiņā dziesmas, kas skanēja arī barikāžu laikā, vecākās paaudzes cilvēki nesteidzīgi aplūkoja izstādes fotogrāfijas... Barikāžu laiks nebija velts to paaudžu dēļ, kuru pasēs rakstīts, ka viņi ir Latvijas Republikas pilsoņi.

Kategorijas

Kategorijas