Draugu portālā kā zivs ūdenī

Stāmereniete Ilze Maksteniece: “Kādreiz visās mājās man bija draugi un draudzenes, bet visi jau miruši. Kas cits atliek, kā draudzēties ar datora starpniecību!”
Stāmerienā Upes ielā 10 kopā ar meitu Velgu dzīvo septiņdesmit deviņus gadus vecā Ilze Maksteniece, kura jokojot bilst, ka arī savos teju astoņdesmit gados jūtoties kā jauna meitene. Seniores rosība ir apbrīnojama, jo viņa aktīvi darbojas sociālajos tīklos, raksta dzeju, fotografē dabu, daudz lasa, apmeklē kultūras pasākumus un patiesi priecājas par katru nodzīvoto dienu.
“Esmu apmierināta ar dzīvi, tieku mīlēta un cienīta. Man ir sava istaba, ko saucu par savu pasauli, jo tā reizē ir guļamtelpa, atpūtas salons un birojs. Katru dienu iesāku ar datora ieslēgšanu, lai virtuāli apsveiktu savus draugus. Ar “facebook” pagaidām vēl esmu “uz jūs”, jo tikai nesen sāku tajā darboties, toties draugu portālā jūtos kā zivs ūdenī,” lepojas seniore.
Vairāk nekā 500 datordraugu
Pie sava datora viņa tikusi pēc vīra Ulda nāves 2008.gadā. “Viņa aiziešana bija negaidīta. Nācās grūti pieņemt, ka mājā esmu palikusi viena, uzmācās depresija. Tuvinieki bija tie, kuri izdomāja, ka man dzīvē kaut kas ir jāmaina. Man tika sarūpēts dators. Mazdēls ierādīja, kā ar to rīkoties, tagad man visa pasaule ir vaļā,” saka Ilze. Arī meita Velga, kura dzīvo kopā ar mammu, var padalīties datorzinībās. “Lielākā daļa man mīļo cilvēku dzīvo un strādā ārzemēs, tāpēc ar viņiem sazinos skaipā. Vismaz pagaidām neviens atpakaļ uz Latviju nepošas. Ja nu vienīgi kāds izvēlēsies te pavadīt vecumdienas, bet tas brīdis jāgaida ļoti ilgi. Protams, gribētos visus redzēt biežāk,” nopūšas Ilze.
Internetā viņa regulāri izlasa jaunākās ziņas, lai zinātu, kas notiek pasaulē un Latvijā. Vakara stundās labprāt uzspēlē kādu spēli. Dažkārt spēlēšana ieilgstot līdz pat ceturtajai rīta stundai. “Man pietiek, ko darboties, jo bildes no fotoaparāta datorā jāielādē, jāsaliek galerijās. Ja man iepatīkas kāda mūzika, arī to ielādēju savā galerijā. Uzskatu, ja ir dators, tad ar to jādarbojas, nevis tikai jāsamaksā rēķins.”
Ilzei ir vairāk nekā 500 virtuālo draugu. Viņa brīnās, ka uzaicinājumus apstiprināt draudzību saņemot pat no gados jauniem cilvēkiem. “Man ir sirsnīgi datordraugi, piemēram, daktere Ieva Bērziņa no Tirzas. Kādreiz te visās mājās man bija draugi un draudzenes, bet visi jau miruši. Kas cits atliek, kā draudzēties ar datora starpniecību. Kādreiz ļoti daudz adīju, bet tagad to esmu atlikusi malā, jo rokas neklausa. Toties mana meita prot skaisti adīt. Par siltām zeķēm man nav bēda,” smejas Ilze.
Pūrā - vairāk nekā 300 dzejoļu
Pirmie mēģinājumi rakstīt dzeju bijuši tad, kad Ilze vēl mācījusies Stāmerienas lauksaimniecības tehnikumā. Tolaik viņa piedalījusies Gulbenes rajona jauno autoru konkursā un ieguvusi pirmo vietu. Izveidojoties ģimenei, Ilze atlikusi malā dzejošanu, lai pie tās atgrieztos pēc vīra aiziešanas mūžībā. “Nevaru katru dienu rakstīt dzejoļus, maļot vienu un to pašu tēmu. Man ir vajadzīgs impulss – kāda lieta vai notikums, tāpēc rakstu dzeju par bānīti, par ezeru, par svētkiem, par cilvēkiem un mīlestību. Manu dzejoli viens jaunais pāris no Liepājas izvēlējās par savu laulību zvērestu. Kad atsāku dzejot, dzejoļi bija skumji, bet tad draugi ieteica no skumjām pamazām atbrīvoties. Tagad dažkārt uzrakstu arī kādu humoristisku dzejoli.” Ilzei nav sava dzejas krājuma, bet viņas dzejoļi ir publicēti divos kopkrājumos - “Saskatīt brīnumu ikdienā” un “Vīna glāze”. “Otro grāmatu man palīdzēja finansēt draugu kopa “Jauno rakstnieku un dzejnieku brālība”. Ar savu pensiju vien neesmu spējīga izdot grāmatu, lai gan man pūrā ir vairāk nekā 300 dzejoļu.”
Seniore, kad vien ir labāks laiks, dodas pastaigās, ka pati saka, pa savu loku. Iepretim Stāmerienas ezeram uz robežas ir pelēks akmens, uz kura viņa mēdz pasēdēt. Vienmēr līdzi ir fotoaparāts. “Man ir vienkāršs fotoaparāts, bet fotografēju ļoti daudz. Katru puķi esmu fotografējusi dažādos rakursos. Internetā man ir ļoti daudz galeriju ar fotogrāfijām.”
Ja Stāmerienas tautas namā notiek kultūras pasākums, Ilze nepieder mājās sēdētājiem. “Vienmēr esmu bijusi aktīva. Skolas gados dziedāju korī, ko vadīja Gido Kokars, kolhoza laikā teātri spēlēju. Atceros izrādi “Vectētiņš atvaļinājumā”. Ar to braucām viesizrādēs. Lugā man bija savam raksturam neatbilstoša vaļīgas skuķes loma. Esmu organizējusi un vadījusi dažādus pasākumus. Kad apprecējāmies, vīrs spēlēja akordeonu, es dziedāju. Dziedājām un spēlējām visās kaimiņu ballēs. Ar vīru esam bijuši tuvākās un tālākās ekskursijās. Pēdējais sapnis, kas palika nepiepildīts, bija Baikāls.”
Uzticīga tikai Stāmerienai
“No savas piedzimšanas dienas līdz pēdējai sava mūža dienai es esmu un būšu stāmereniete,” saka Ilze. Viņa piedzimusi dzelzceļnieku ģimenē. Tēvs bijis remontatslēdznieks Gulbenes depo, bet mamma – pārmijniece. Ar Stāmerienu Ilzei saistās ne tikai bērnības atmiņas. Te piedzimusi arī mīlestība. Mācoties Stāmerienas pamatskolas 1.klasē, neviens nevarējis pat nojaust, ka piektklasnieks Uldis reiz lūgs Ilzes roku. “Skaistu mūžu mēs nodzīvojām kopā. Labi satikām. Trīs labus bērnus izaudzinājām,” Ilze brīdi kavējas atmiņās. Pēc pamatskolas viņa iestājusies Stāmerienas lauksaimniecības skolā, lai kļūtu par agronomi. Tad sākusi mērot ceļu uz darbu Gulbenē dārzniecībā, kur pirmos divus gadus bijusi strādniece. “No pirmās zemes saujas strādāju jaunajā Komunālo uzņēmumu kombināta dārzniecībā, kas tika uzbūvēta Raiņa ielā. Divus gadus dažādu priekšnieku vadībā strādāju par vainagu meistari, tad sekoja agronomes pienākumi, līdz tiku izraudzīta dārzniecības vadītājas amatam. Tā – palēnītēm - kāpu pa karjeras kāpnēm,” smejas Ilze. Viņa nekad nav baidījusies uzņemties jaunus pienākumus. Četrus sasaukumus viņa bijusi arī Gulbenes pilsētas deputāte.
◆ Ilze Maksteniece dzimusi 1936.gada 25.novembrī Stāmerienā.
◆ Mācījusies Stāmerienas pamatskolā un Stāmerienas lauksaimniecības tehnikumā.
◆ 17 gadus vadījusi Komunālo uzņēmumu kombināta dārzniecību.
◆ Precējusies ar Uldi Makstenieku.
◆ Ģimenē izaudzinātas divas meitas un dēls. Ir 7 mazmeitas, 1 mazdēls, 12 mazmazmeitas un 2 mazmazdēli.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"