Vai šoferim ir cerības no valsts piedzīt kompensāciju?

2016. gada 5. februāris 00:00

947

Vai šoferim ir cerības no valsts piedzīt kompensāciju?

Jau rakstījām, ka Līgo pagastā iedzīvotājs Aigars Komels kopš 7.decembra, kad viņa vadītajai automašīnai uz valsts ceļa Jaungulbenē uzkrita koks un nodarīja būtisku kaitējumu, vēlas no valsts piedzīt 1000 eiro.

Kārlis Kārkliņš, jurists Gulbenē

Te ir civiltiesiskais strīds. Šoferim pienākas kompensācija. Cits jautājums, vai viņš līdz šim ir izdarījis visu nepieciešamo, lai savāktu dokumentus iesniegšanai tiesā. Šoferim nav eksperta vērtējuma par automašīnai nodarītajiem bojājumiem. To vajadzēja. Labi, ka ir Valsts policijas protokols. Tas ir bonuss. Vismaz bojājumi ir fiksēti. Jāsaprot, ka tiesāšanās ar akciju sabiedrību “Latvijas valsts ceļi” būs samērā sarežģīts. Šis uzņēmums kompensāciju labprātīgi noteikti nesamaksās. Tas ir skaidrs. Tikai ar represiju palīdzību viņus var piespiest samaksāt. Labprātīgi savu kabatu šis uzņēmums neatvērs. Tā ka šoferim vienīgā izeja, kā aizstāvēt sevi, ir doties uz tiesu. Taču tiesā arī neies viegli. Jebkurā gadījumā spiediens būs liels. Protams, ka akciju sabiedrībai “Latvijas valsts ceļi” juristi būs spēcīgāki, nekā varēs atļauties noalgot šoferis no Līgo pagasta. Iespējams, ka viņš izvēlēsies pats tiesā pārstāvēt savas intereses. Šis konkrētais gadījums nav vienīgais, kurā skaidri redzams, ka šoferim pienākas kompensācija, kaut viņš to nesaņem. Ja uz brauktuves ir bedres, kuru dziļums centimetros pārsniedz pieļaujamo normu, autovadītājs par transportlīdzeklim nodarītajiem bojājumiem var prasīt samaksāt. Nemitīgi šoferi, braucot pa bedrainiem ceļiem, sasit mašīnas. Bet kurš no viņiem ir saņēmis kompensāciju? Vienīgā cerība ir uz apdrošinātājiem - “Kasko”. Protams, apdrošinātājs ar regresa prasību neies pret valsts iestādi, jo tas nav izdevīgi.
Bet Līgo pagasta šofera gadījums ir pavisam cits. Jāsaka skaidri un gaiši – privātpersonu tiesāšanās prakse ar valsti pie mums ir vāji attīstīta. Tas ir sarežģīts un laikietilpīgs process, tāpēc retais izvēlas iet šādu ceļu. Turklāt, izvirzot civilprasību par materiālo kompensāciju, tiesā pieteicējam pašam ir jāiemaksā noteikta summa, kas nemaz nav maza. Un tad cilvēks sāk domāt, vai ir vērts to darīt. Ja nu nevinnēs prāvu? Cilvēkam vienam pašam cīnīties pret valsti – tas ir ļoti sarežģīti.
Problēmas šoferus var piemeklēt ne tikai, braucot pa valsts, bet arī pa pašvaldības ceļiem. Grēko šo ceļu īpašnieki – valsts vai pašvaldība. Akciju sabiedrība “Latvijas valsts ceļi” ir tikai uzņēmums, kas par noteiktu finansējumu ir nolīgts uzturēt šos ceļus kārtībā.

Gunta Gulbinska, Gulbenes rajona tiesas priekšsēdētāja

Mūsu tiesas praksē nav bieži bijušas tādas lietas, kurās privātpersona vēršas pret valsti kādas valsts iestādes personā. Darīt var, bet par gala iznākumu nevar pateikt ne jā, ne nē. Iespējas vinnēt šādā procesā šoferim ir, kā saka, 50 pret 50. Ja runa ir par zaudējumu piedziņu, var ar civilprasību vērsties arī mūsu rajona tiesā, ja tas nav saistīts ar kāda administratīvā akta apstrīdēšanu, jo tad gan jāvēršas citur - rajona administratīvajā tiesā.
Ļoti būtiska ir negadījuma izvērtēšana, visi apstākļi, kādos koks uz valsts nozīmes autoceļa uzkrita virsū braucošai automašīnai. Tas nav tik viennozīmīgi. Nevar gaidīt, ka akciju sabiedrība “Latvijas valsts ceļi” uzreiz maksās cietušajam kompensāciju.
Jā, prasības ikviens var celt pret jebkuru valsts iestādi. Arī šajā gadījumā, kad runa ir par automašīnai nodarītajiem bojājumiem. Taču, nezinot situāciju visās niansēs, līdz tiesai komentēt kaut ko ir neiespējami. Šoferim pašam kritiski jāizvērtē, kādi ir bijuši negadījuma apstākļi. Vai koks uzkrita brīdī, kad brauca vai kad stāvēja ceļa malā. Ja negadījums notika pēc vētras, ir jāsaprot, ka runa ir par dabas stihiju. Vētrā koki gāžas. Ja šoferis savu automašīnu būtu apdrošinājis, tad noteikti problēmas nerastos. Ja apdrošināta automašīna nav un vienīgā izeja ir prasīt kompensāciju no valsts, tad... Vētra taču ir un paliek vētra. Šaubos, vai ir iespējams laikus ceļa malā izzāģēt visus kokus, kuri kādreiz var vētras ietekmē nogāzties. Vai kritušais koks bija potenciāli bīstams? Vētra var traumēt arī šķietami veselu koku un veicināt tā krišanu. Vai var precīzi fiksēt, kad koks gāzīsies?
Ja šoferis vēršas pret valsti vai valsts iestādi, ir tomēr jābūt pamatojumam par tās vainu. Vai notikušas kādas nepamatotas darbības, pieļauts kaitējums, notikusi bezdarbība – tīša vai netīša no valsts vai valsts uzņēmuma puses. Lai šoferis domā, tiesāties vai ne.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vai šoferim ir cerības no valsts piedzīt kompensāciju?

Kategorijas