Šie Jāņi bija skaistākie un patriotiskākie
Aktieri mīļi un pazīstami iejuka skatītāju pulkā
Rūdolfa Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos” daudziem latviešiem ir kā sirds dziesma, kas kalpojusi kā patriotiskās apziņas modinātāja, bieži kā patvērums no dzīves grūtībām. Izrāde ir latvieša dzīvesziņa un dvēseles šifrs. Pēc statistikas datiem, “Skroderdienas Silmačos” katrs latvietis noskatījies vismaz vienu reizi. Tā ir vislatviskākā izrāde un arī laika atskaite: kad svinam Jāņus, tad arī Skroderdienas, pārvēršot ikdienu par krāšņu vispārēju svētku svinēšanu.
Pirmā Silmaču izrāde Druvienā notika 1986.gada 23.jūnijā, kad vēl bija kolhozu laiki un publiski Jāņi bija valdībai nevēlamo svētku sarakstā. Ceļš uz Druvienu nepārtraukti kūpēja braucamrīku saceltajos putekļos un dūkoņā. Svētku iniciators, viesu sagaidītājs un pasākuma dvēsele bija toreizējais Druvienas kolhoza priekšsēdētājs Dainis Birnis, latviskās kultūras atbalstītājs un entuziasts. Līgotāju pulkā uz jaunuzbūvētās estrādes skatuves kā izrādes dalībnieki sanāca pulkiem jāņubērnu - tuvāko pagastu pašdarbnieku. Bija jūtams liels dvēselisks pacēlums un lepnums par latvisko Jāņu svinēšanu, par Druvienu.
Arī mūsu ģimene no Tirzas posās uz pirmo Silmaču izrādi. Jaunākā meita togad piepelnījās par sezonas ganu meitu kaimiņu fermas lopiem, un sakarā ar lielo notikumu Druvienā, lopu ganīšanu vietējā vadība atļāva pārcelt uz nakts stundām, kad izrāde beigsies. Tā kā bija atbraukuši arī mūsu draugi ar bērniem no Rīgas, vēlākā govju nakts ganīšana izvērtās par izklaidi pilsētas viesiem. Pieaugušajiem atlika vien uzmanīt ganītājus un sekot, lai gani neaizmieg un viss norit bez starpgadījumiem un nelaimēm.
Atceros, ka Druvienas Silmaču māju un dīķu tuvumā uzceltā estrāde bija ļaužu pārpilna. Silmaču izrāde bija ar visām izdarībām: Jāņu dziesmām, dejām. Sieru šķīvji ceļoja pa skatītāju rindām no rokas rokā, skatītāji, Jāņu kroņiem galvā, līgodziesmās saplūda ar aktieriem un jutās kā īsti jāņubērni, un pilnu krūti izbaudīja Jāņu mistēriju. Iededzās Jāņu ugunskuri. Liekas, ka vēsturē šī izrāde iegājusi ar slaveno govju mājās dzīšanas skatu. Toreiz visas kolhoza govis bija ar lieliem inventarizācijas numuriem uz sāniem un skroderu iebraukšana Silmaču pagalmā bija tieši kā dzīvē ar zirgiem, pārpilna skatītāju smieklu un atzinības.
Nākamā Druvienas brīvdabas Silmaču izrāde notika 1989.gadā. Gaisā tolaik jau virmoja neatkarības elpa. Helsinku 86 aktivitātes ar organizācijas LNNK klātbūtni, partijas “Tēvzemei un brīvībai” noskaņojumu! Druviena estrāde bija pārpildīta. Noskaidroju, ka pasākumā toreiz piedalījušies 4500 skatītāju, kas ir nepārsniegts Druvienas estrādes rekords. Plīvoja Latvijas sarkanbaltsarkanie karogi. Kopš 1988. gada 18.novembra Rīgas pils Svētā gara tornī arī bija pacelts sarkanbaltsarkanais Latvijas karogs un to jau drīkstēja publiski lietot. Rīgā tikko bija noticis Pirmais pasaules latviešu ārstu kongress un skatītāju pulkam Silmačos pievienojās ārzemju ārsti. Nacionālo karogu klātbūtne radīja īpašu gaisotni. Vēl cerības mijās ar šaubām. Priekšā bija “Baltijas ceļš”, bet nacionālā atmoda skanēja pilnās burās. Šie Jāņi bija skaistākie un patriotiskākie, kādus vien atceros. Aktieri mīļi un pazīstami periodiski iejuka skatītāju pulkā. Visi bijām savējie! Bija Jāņu sieru galdi, grāmatu galdi. Toreiz dežurējām kā medicīnas palīdzības sniedzēji, jo ļaužu bija daudz un tātad varēja būt arī kādas veselības problēmas. Teltī, kuru uzslējām medicīniskās palīdzības sniegšanai estrādes tuvumā, pa reizei ieskatījās arī ārzemnieki. Tagad domāju, ka viņi varēja tikai pabrīnīties par mūsu pieticīgo medicīnisko ekipējumu. Tomēr nebija neviena smaga gadījuma, tikai dažas sīkas traumas un sirds vājumi, paaugstināti asinsspiedieni, ar kuriem tikām galā uz vietas. Togad nekādas govju pārdzīšanas nebija. Skroderi gan atbrauca ar zirgu pajūgiem un tādējādi tika ievērotas tradīcijas kā jau brīvdabas izrādei laukos. Līgošana turpinājās līdz pat rīta gaismai.
Lai atkal pulcējamies 23.jūnijā uz Silmačiem Druvienā! Lai izdodas viss iecerētais! Tam jābūt vienreizīgam un krāšņam visas Latvijas pasākumam!
Ieva Bērziņa
Te aizlokās Kukažiņas ceļš.
Pavasaros pie centra dīķa
Lakstīgalas pogo, un rīta migla ceļas līdz māju jumtiem.
Druvienas Prēdeļi!
Atmiņā ieskanas Poruka dzeja...
Tepat Vecā skola un Kauja pie Knipskas.
Vējā dūcošais Pērļa sils ar Brūklenāju vainagu.
Un iemītās takas uz Silmačiem...
Viss tik dzīvs!
Viss turpinās kā atmiņās, kā sapnī
Druviena savus stāstus dzirdīgām ausīm stāsta.
Ieklausies!
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"