Pašvaldībai jāieinteresē

2016. gada 16. februāris 00:00

1080

Būs iespēja ar ES atbalstu siltināt padomju laiku dzīvojamās mājas

Gulbenes novadā atjaunotās brīvvalsts laikā no jauna nav uzcelta neviena daudzdzīvokļu māja. Visas ir padomju gadu mantojums. Atjaunotās brīvvalsts laikā Gulbenē vienīgi ir pabeigta vienas jau iesāktas daudzdzīvokļu mājas būvniecība – Pamatu
ielā 5.
Loģiski būtu, ja novadā notiktu padomju gados būvēto daudzdzīvokļu māju ne tikai uzturēšana, bet arī renovācija, ieskaitot siltināšanu. Padomju laiku ēku atjaunošanai Eiropas Savienības fondu līdzekļi būs pieejami tikai līdz 2020.gadam.

Novadā vairums dzīvokļu - privatizēti
“Piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, varētu sakārtot mājas, vidi, samazināt siltuma zudumus. Siltināt būtu izdevīgi, bet jautājums tikai ir par to, kādi ir iedzīvotāju ienākumi, jo tik lielu naudas uzkrājumu mājām, lai pilnībā apmaksātu dalību procesā, nav. Dzīvokļu īpašniekiem ir jārēķina, cik izdevīga ir siltināšana, kad tā atmaksāsies,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes novada būvvaldes vadītājs Jānis Ziemelis.
Arī akciju sabiedrības “Attīstības finanšu instruments Altum” reģionālā centra vadītājs un novada domes deputāts Valtis Krauklis “Dzirkstelei” uzsver: “Mājas siltināšana prasa ieguldīt lielu darba un finanšu apjomu, kā arī visu dzīvokļu īpašnieku iesaistīšanos šajā procesā.” Taču neizmantot šo iespēju, kas atkal jau kļūs pieejama, sākot ar martu, viņaprāt, būtu muļķīgi.
Novadā vairums dzīvokļu lielajās daudzdzīvokļu mājās ir privatizēti, sevišķi pilsētā. Šajā ziņā atšķiras Stradu pagasts, kur ir ēkas ar pašvaldības dzīvokļu pārsvaru. Gulbenes novada sociālā dienesta speciāliste dzīvokļu jautājumos Ligita Slaidiņa “Dzirkstelei” stāsta, ka novadā ir 1201 pašvaldības dzīvoklis, pilsētā vien – aptuveni 500 pašvaldības dzīvokļu, no kuriem apmēram 200 – labiekārtoti. Ka pašvaldības dzīvojamais fonds būtu jāsakārto, par to novada domes deputāti runā regulāri, taču pagaidām kardināli lēmumi šajā ziņā pieņemti ir reti.
Gulbenē šobrīd siltinātas ir tikai dažas daudzdzīvokļu mājas – Ābeļu ielā 17b, Gaitnieku ielā 1a, Nākotnes ielā 2/3 un 2/5, Rīgas ielā 32 un 39, Skolas ielā 5/1. Lauku apvidū siltināta ir tikai viena daudzdzīvokļu māja – Stradu pagastā “Stāķi 16”. Procesā uz renovācijas veikšanu bija vēl arī daudzdzīvokļu māja “Stāķi 15”, taču iecere izgāzās, kaut 72,15 procenti visu mājas dzīvokļu īpašnieku bija nobalsojuši par projektu un kredīta ņemšanu tā realizācijai. Akciju sabiedrība “Swedbank” aizdevumu tomēr nepiešķīra, jo saskaņā ar bankas nosacījumiem tobrīd bija vajadzīga 80 procentu dzīvokļu īpašnieku piekrišana.
“Māja “Stāķi 15” bija ļoti tuvu tam, lai tiktu realizēts siltināšanas projekts. Tomēr tas neizdevās. Šis ir piemērs, kas rāda, cik ļoti sarežģīti ir panākt pozitīvu lēmumu,” “Dzirkstelei” saka Stradu pagasta pārvaldes vadītājs Juris Duļbinskis.

Jāsniedz informācija, bet jālemj iedzīvotājiem
Gulbenes novada domē pagaidām ir bijušas tikai mutiskas sarunas pašu darbinieku starpā par Eiropas Savienības fondu naudas piesaisti padomju laika daudzdzīvokļu māju siltināšanā, “Dzirkstelei” atzīst gan Attīstības un projektu nodaļas teritorijas plānotāja Dace Kurša, gan Īpašumu pārraudzības nodaļas speciālists Jānis Šmoteks. J.Duļbinskis uzskata – iedzīvotāji ir jāinformē, var censties arī viņus ieinteresēt daudzdzīvokļu māju siltināšanā, tomēr uzspiest šo ideju nedrīkst pat tad, ja cilvēki dzīvo mājā, kurā pārsvarā ir pašvaldības dzīvokļi.
“Ir jāzina, vai cilvēkiem tādā mājā ir interese dzīvot ilgstoši. Ja tie ir pārsvarā pašvaldības dzīvokļi, kas tiek izīrēti, jāzina, cik ilgi iedzīvotāji plāno tur mitināties. Ja vēlas dzīvot mājā visu mūžu, cilvēkam var būt interese piedalīties projektā un maksāt paaugstinātu apsaimniekošanas maksu. Bet, ja cilvēks par savu nākotni ir neziņā, viņam trūkst intereses par ēkas siltināšanu. Piespiest cilvēku maksāt paaugstinātu apsaimniekošanas maksu arī nav korekti,” skaidro J.Duļbinskis. Viņš uzskata – jautājuma izlemšanā par daudzdzīvokļu mājas siltināšanu vienlīdz svarīgs ir dzīvokļu īpašnieku balsojums, kā arī faktisko mājas iedzīvotāju viedoklis, kaut juridiski tas it kā nav pareizi.
J.Duļbinskis uzskata – ja vairāk būtu tādu aukstu ziemu kā nupat janvārī piedzīvotais aukstums, tas stimulētu iedzīvotājus domāt par dzīvojamo māju siltināšanu. Taču ne tikai katra ziema, bet pat katrs tās mēnesis aukstuma ziņā ir atšķirīgs. Nekad nevar prognozēt, būs auksta vai silta ziema. Aizvadītajā janvārī Gulbenē vidējā gaisa temperatūra bija - 9,5 grādi. Ir bijuši arī citi auksti janvāra mēneši ar iespaidīgu vidējo gaisa temperatūru: 2006.gadā bija -7,7 grādi, 2007.gadā bija -1,7 grādi, 2008.gadā bija -2,1 grāds, 2009.gadā bija –3,6 grādi, 2010.gadā bija -13,7 grādi, 2013.gadā bija -8,14 grādi, 2014.gadā bija -9,28 grādi.

Fakts
◆ Nolūkā piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu ir izveidota jauna investīciju piesaistes platforma padomju ēku renovācijai Latvijā un speciāls sabiedriskais fonds “LABEEF”. Šis fonds būs alternatīvs instruments ēku renovācijai Latvijā, paredzot jau pirmajos trīs gados atjaunot līdz 60 ēkām dažādos Latvijas reģionos, informē ziņu aģentūra “Leta”.

◆ Fonda “LABEEF” līdzdibinātājs Nikolass Stanciofs uzsver: “Mēs varam nodrošināt labākos speciālistus, konsultantus un juristus, kas darbotos iedzīvotāju labā. Tāpat mēs pārņemam ASV un citu Eiropas valstu labo praksi energoefektivitātes pakalpojumu līgumu ar iedzīvotājiem izstrādāšanā un izmantošanā. Šāds līgums uzliek par pienākumu enerģijas servisa kompānijai turpmākos 15 līdz 25 gadus garantēt noteiktu energoefektivitātes līmeni un sniegt garantijas veiktajiem darbiem visu līguma termiņu. Pēc mūsu aprēķiniem, ietaupījumiem ir jābūt aptuveni 50 procentiem no līdzšinējām siltuma izmaksām. Iedzīvotāji neuzņemas kredītsaistības un maksā rēķinus par siltumu līdzšinējā apmērā, bet ietaupītā nauda tiek novirzīta investīciju atmaksāšanai.”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pašvaldībai jāieinteresē

Kategorijas