Dzirkstele.lv ARHĪVS

Augļu dārzs guļ, dzīvnieki rosās

Malda Ilgaža

2016. gada 18. februāris 00:00

590
Augļu dārzs guļ, dzīvnieki rosās

Jaungulbenietis Dzintars Galejs gūto pieredzi pielieto dzīvē

Jaungulbenes pagasta zemnieku saimniecībā “Jaunstāmeri” par ābeļdārzu, kas aizņem 1,1 hektāru, jau vairākus gadus gādā Ilze un Dzintars Galeji. Saimnieki pārliecinājušies, ka nepietiek tikai rudenī  novākt bagātīgu ābolu ražu. Viņi gādā, lai dārzā neļautu saimniekot kaitniekiem, kas nodara postījumus īpaši jaunajiem augļu kokiem.

Apkārt ābelei – sniega piramīda
“Lai gan dārza teritorija ir ierobežota ar stiepļu pinuma žogu, jo žogs ir drošs veids, kā pasargāt ābeļdārzu, tomēr ziemās, kad sniega ir salīdzinoši vairāk nekā šogad, stirnas viegli pārlec pāri žogam. Dārzā ir viesojušies arī zaķi. Esmu novērojis, ka ābeļdārzos zaķi darbojas tieši martā, kad ir pilnmēness naktis. Tad smejos, ka zaķu tēviem ir pienākusi Valentīndiena un jāuzņem kalorijas. Lasīju, ka zaķiem jauno ābelīšu miza darbojoties gluži kā viagra,” smejas Dz.Galejs. Lai ābeles pasargātu no zaķiem, viņš izmanto egļu skujas, tomēr, ja esot dziļas kupenas, tāpat ciešot ābeļu jaunie dzinumi. Saimnieks pārliecinājies, ka arī stirnām tīk jauno dzinumu zariņi, bet īpaši ābeļu pumpuri. “Ja stirna tiek klāt pie pumpuriem, tad jārēķinās, ka no konkrētās ābeles lielu ražu gaidīt nevar,” saka Dzintars. Ziemā viņš palaikam apstaigā žogu, lai pārbaudītu, vai žogs kādā vietā nav bojāts. “Iestādot jaunas ābelītes un domājot par to pārziemošanu, cenšos gādāt par katras aizsardzību īpaši pret jau minētajiem zaķiem. Izmantoju dažādus sietus, kas ir lēti. Ir paziņas, kas jaunos kociņus apliek ar dēlīšiem. To stumbru var ietīt arī kartonā, kas gan mēdz samirkt. Esmu izmantojis vēl kādu aizsardzības paņēmienu, proti, ap jaunajām ābelītēm izveidojot sniega piramīdu. Tikai sniegs nevar būt šautrs. Sniega piramīdai ir ne tikai aizsargājoša nozīme. Pavasarī, kad kociņam ir vajadzīgs mitrums, jo saulē un vējā zeme strauji žūst, ābelīti nenāksies laistīt. Kūstošās sniega piramīdas ūdens nonāks pie saknēm,” Dzintars dalās savā pieredzē. “Tomēr dārzā ir ābeļu rinda, kur kociņi ir greizi. Tos pamatīgi apgrauza zaķi, tomēr ābelītes izdzīvoja,” viņš piebilst. 

Uzbrūk apakšzemes ienaidnieki
Pie augļu koku stumbriem, ja sniega ir daudz, labprāt rosās peles. “Par apakšzemes ienaidnieku uzskatāmas arī ūdensžurkas. Ja zeme nav pamatīgi sasalusi un augļu dārzā ir darbojušies kurmji, kuru pēdējā laikā ir saviesies ārkārtīgi daudz, to alas žurkām palīdz piekļūt ābeļu saknēm. Man bija gadījums, kad pavasarī, potējot ābeli, apgāzos ar visu kociņu, jo saknes bija nograuztas. Bija palicis tikai stumbrs. Grauzēji bieži vien izvēlas ierīkot ligzdas pēcnācējiem starp ābeļu saknēm, jo tad barība ir turpat degungalā. Jaunajām ābelītēm tas ir iznīcinoši. Ūdensžurkām alas neatrodas dziļi, bet tās var būt ļoti garas, tāpēc augļu dārzam obligāti nav jāatrodas dīķa vai kādas citas ūdenskrātuves tuvumā,” stāsta “Jaunstāmeru” saimnieks. Lai cīnītos ar kurmjiem, viņš izmantojis dažādas metodes. “Atceros, ka manā bērnībā mamma pirka siļķes, kas bija lētas, sakrāja to galvas un tad tās ielika kurmja alās. Esmu darbinājis traktoru un alās pūtis arī gāzi. Kurmji, kas rosījās pa pagalmu, pazuda. Esmu lējis alās arī dīzeļdegvielu un izmantojis arī smirdošā augu aizsardzības līdzeklī samērcētas lupatas.  

Izmanto līmes jostas
Dz.Galejs, kurš ir regulārs Zaļā tirdziņa dalībnieks, ievēro noteikumu, ka pircējiem piedāvājama tikai bioloģiska produkcija, tāpēc viņš augļu dārzā nekādas ķimikālijas, lai cīnītos pret kaitēkļiem, nepielieto. “Labs paņēmiens, kā cīnīties pret kaitēkļiem, ir ap ābeļu stumbriem pavasarī aptīt līmes jostas, jo kukaiņi, kuri vairojas augsnē, pavasarī lien augšup pa stumbru un pielīp pie līmes jostām. Lai pavasarī augļu kokiem neplaisātu miza, tie ir laikus jānokaļķo. To var darīt jau rudenī, bet es tik strikti to neievēroju. Ābeļu stumbrus dārzā kaļķoju šajā mēnesī. Agrāk kaļķojamo materiālu gatavoju pats, bet tagad esmu atvieglojis sev dzīvi, jo veikalos ir nopērkams jau gatavs kaļķojamais materiāls,” saka Dzintars.

Eksperimentē ar šķirnēm
Saimniecībā ābolu uzglabāšanai ir izbūvēts 72 kvadrātmetrus liels pagrabs. Labas ābolu ražas gadā tajā līdz pat maijam uzglabātas vairāk nekā desmit tonnas dažādu šķirņu ābolu. Pagrabā tiek uzturēts vajadzīgais mitrums, kā arī gaisa temperatūra. Dz.Galejs stāsta, ja ārā gaisa temperatūra esot mīnus 30 grādi, tad pagrabā – no 0 līdz plus 2 grādiem. Vairāku līmeņu plauktos glabājas ābolu raža no aptuveni 20 dažādu šķirņu ābelēm. Saimnieks labprāt eksperimentē ar ābeļu šķirnēm, izvēloties labākās. Sākotnēji saimniecībā bijušas pat aptuveni 80 šķirnes. Dzintars uzskata, ja cilvēks vēlas būt labs dārznieks, tad visi pārējie darbi ir jānoliek malā. “Lai koptu ābeles, vajadzētu rīkoties tā, kā to dara Vācijā. Ar speciālu traktora pļaujmašīnu lieldārzos, kur ābeles stādītas rindās, tiek nopļauti vienas puses ābeļu zari. Kad izaug jaunie dzinumi un sāk ražot, pēc dažiem gadiem tiem nopļauti ābeļu otras puses zari,” stāsta Dz.Galejs, kuram nekādas problēmas nesagādā arī augļu koku potēšana. Pieredze gūta arī savulaik, iesaistoties augļu koku un ogulāju dārzu vērtēšanas komisijā. Arī Bulduru dārzkopības tehnikumā gūtās zināšanas tagad lieti noder. 


Dzintars Galejs iesaka
◆ Ja zaķis ir nograuzis mizu visapkārt kādai ābeles stumbra daļai, tad šo vainu var labot pats augkopis, grauzuma vietai pāri pārpotējot ābeles zariņus. Princips ir tas pats, kas potējot ābeles.

◆ Ābelēm liekos zarus var griezt gan rudenī, gan arī tagad, griezuma vietā atstājot nelielu stumbeni. Ja zaru nogriež gar pašu stumbru, griezuma vieta aizaugs trīs četru gadu laikā. 

◆ Ja tomēr kaļķošana piemirsta un ābeles stumbram miza atvērusies kā grāmata, ieteicams mizas malas nogriezt līdz veselajai mizai, lai ļautu stumbra serdei pamazām apaugt ar veselo mizu.

◆ Kaļķošanai var izmantot maisījumu, kas gatavots no vara vitriola, parastā kaļķa, krīta, galdnieka līmes un saimniecības ziepēm.