Kašķainas lapsas apdraud mājdzīvniekus

2016. gada 18. februāris 00:00

495

Slimība nav bīstama, bet ilgstoši ārstējama

Meža zvēri arvien vairāk savu dzīvesvietu izvēlas cilvēka tuvumā. Jau rakstījām par lapsām, kas mīt pilsētas teritorijā. Lapsas mēdz slimot ar kašķi, un, nonākot saskarē ar slimo dzīvnieku, ar kašķi saslimst arī suņi un kaķi.

Ārstēšana var ilgt vismaz mēnesi
Veterinārās aptiekas “Pie Ilzes” vadītāja Ilze Mezīte apliecina, ka ir bijis diezgan daudz gadījumu, kad nācies ārstēt ar kašķi slimus suņus un kaķus. To, ka šī slimība ir piemeklējusi dzīvnieku, konstatēt neesot grūti. “Domāju, ka viņi šo slimību ir dabūjuši no meža dzīvniekiem – jenotiem un lap-sām. Ja tā ir noticis, tad mājdzīvnieku saimniekiem ir jābūt gataviem pieņemt šo diagnozi, lai gan ir arī tā, ka saimnieki sākumā negrib tam ticēt, sakot, ka tas tā nevar būt. Kašķi mājdzīvniekiem ir iespējams izārstēt, lai gan ārstēšana nav viegla, jo, piemēram, suņiem ir liels apmatojums, tāpēc ar kašķa ērcīti var būt inficēta diezgan liela ķermeņa daļa,” stāsta I.Mezīte. Veterinārārste piebilst, ka minētās slimības ārstēšana ir kompleksa un var ilgt vismaz mēnesi vai pat ilgāk. “Viss ir atkarīgs no tā, cik dzīvnieks ir liels, kā saimnieks var nodrošināt to, lai viņš nenonāktu saskarē ar citiem dzīvniekiem, kā arī ir jānoskaidro visi tie iemesli, kas varētu būt saistīti ar kašķa ērcīti. Arī suņa saimnieks, glāstot dzīvnieku, var iedzīvoties šajā ādas slimībā, kas ir ļoti nepatīkama gan dzīvniekam, gan cilvēkam,” piebilst I.Mezīte.
Mednieki stāsta, ka, kašķainai lapsai pastaigājoties, piemēram, dzīvojamo māju tuvumā, tā mēdz kasīt niezošās vietas. Tiek izplēsta spalva. Meža dzīvnieka spalvas radītā smarža raisa interesi mājdzīvniekos, bet kašķa ercīte izmanto iespēju iemājot citā kažokā.

Slimība ir pastāvējusi visu laiku
“Kašķainu lapsu mums ir daudz, jo kašķis lapsām un jenotsuņiem ir bijis visu laiku. Katru gadu ir novērojamas, kā mēs sakām, lauviņas ar astes pušķīti. Arī vienam otram nomedītajam vilkam esam konstatējuši kašķi,” apliecina Ziemeļaustumu virsmežniecības inženieris medību jautājumos Laimonis Kļaviņš.
To, ka kašķis lapsām ir sena slimība, apliecina arī Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris ugunsapsardzības un saimnieciskajos jautājumos Pēteris Drozdovs. “Cīnīties ar šo slimību ir praktiski neiespējami, jo kašķa ērcīte jau iemitinās dzīvnieku alās, tāpēc arī jaunie dzīvnieki slimo ar kašķi. Slimība no dzīvnieka uz dzīvnieku tiek nodota, citam ar citu kontaktējoties. Kašķis ietekmē lapsas un jenotsuņu apspalvojumu un ādas stāvokli, tādēļ vien dzīvnieks bojā neaiziet. Kasoties lapsa var ādā radīt brūces un inficēties ar citām slimībām. Dzīvnieka organisms ir novārdzināts, kā rezultātā viņš aiziet bojā,” uzskata P.Drozdovs. Viņš iesaka arī laukos suņus turēt piesietus, tomēr arī tad tas nav garants, ka mājdzīvnieks nevar inficēties ar kašķi. “To nav iespējams panākt, lai lapsa nenāktu tuvu pie mājām,” secina inženieris.

Apkarot nevar
Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldes vadītāja Indra Tomiņa skaidro, ka lapsas no medniekiem šobrīd netiek pieņemtas. “Ja lapsa ir sastrādājusi kaut ko sliktu, piemēram, iegājusi mājās un uzbrukusi kādam mājdzīvniekam vai cilvēkam, kā arī nebēg no cilvēka, bet rāda zobus un nāk virsū vai arī turpat netālu ir nomirusi, tad noteikti ir jāziņo mums, jo tad pastāv aizdomas par trakumsērgu. Tāpēc šādu dzīvnieku līķi tiek pieņemti izmeklēšanai. Protams, pa laukiem staigā noplukušas lapsas, bet, ja dzīvniekam ir kašķis, tas nenozīmē, ka tūlīt būs arī trakumsērga. Diemžēl meža dzīvniekiem apkarot kašķi nav iespējams,” saka I.Tomiņa.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kašķainas lapsas apdraud mājdzīvniekus

Kategorijas