Kur satikt valsts kontrolieri?

2016. gada 18. februāris 00:00

Vakar zvanu dažam labam, lai noskaidrotu, kurā kabinetā varu satikt valsts kontrolieri. Man jautā: “A kādā sakarā tu, Anton, to prasi?” Atbildu, ka izlasīju vietējā avīzē, ka mūsu miestā kontrole “baudīs” paši ziniet, ko, un tā būšot plānveida pārbaude. Sen bija laiks ieplānot! Mēs, vietējie iedzīvotāji, gribam, lai kontrole kārtīgi izpurina tos mūsu kungus, kuri to vien zina, kā katru gadu no jauna sev saskrullēt algas.
Tad nu es zvanu kā pilntiesīgs vietējais pilsonis un prasu, lai pasaka skaidri un gaiši, kur un kad varu satikt kādu kontrolieri. Man atbild: “Nespīd tev, Anton!”
Kā tad tā? Neteiks? Kā var neteikt! Man ir tiesības zināt! Es esot galīgi atpalicis cilvēks, man atbild. Es iedomājoties, ka Valsts kontrole strādā ar tādām pašām metodēm kā pirms 50 gadiem. “Anton, dzīve ir gājusi uz priekšu! Augsto tehnoloģiju laikmetā visu ir iespējams paveikt attālināti,” saņemu skaidrojumu no puslīdz sakarīga cilvēka, kuram varu vēl ticēt.
Kā tad tā?! Kas tā par attālināto kontroli?! Ja man, par piemēru, ir jaizkontrolē sava sieva Antonija, vai viņa gadījumā nelaiž pa kreisi, es taču prasu no viņas paskaidrojumus no rīta līdz vakaram. Ja vajag, pielietoju arī stingrākus mērus. Cērtu kulaku galdā, kā jau riktīgam vecim pienākas. Un beigās viņa ir spiesta atzīties. Bet, ja es uz viņas kora mēģinājumiem, aušanas pulciņiem un līnijdeju nodarbībām raudzītos attālinātā labticībā, sen jau būtu, pirmkārt, nomiris badā, otrkārt, tā apaugtu ar “ragiem”, ka no gultas vairs galvu nevarētu pacelt.
Nē, attālināta kontrole nav vajadzīga. Tā rodas kļūdas, pārpratumi, neizdarības. Gluži kā ar tiem elektrības rēķiniem. Piegādātājs nolasa elektrības skaitītāja rādījumus attālināti, es katru mēnesi cītīgi un izlīdzināti maksāju, bet gada beigās izrādās – esmu vēl parādā. Kad gribu attālināti sazināties ar elektrības piegādātāju, tas nekādi neizdodas. Zvani, cik gribi, bet sazvanīt nevari. Kad par to sūdzos mazdēlam, viņš iesaka: “Opi, tev vajag sadraudzēties ar internetu un vairs nebūs nekādu neskaidrību. Atkritīs arī daudzas problēmas, kuras tu pats izdomā.”
Mazdēls man ir gudrs, viens no valsts čempioniem GTA datorspēles jaunākajā versijā. “Nāc, opi, pašaudīsimies kopā, te vajag nolaist tvaiku,” viņš man allaž saka. Un stāsta, ka viņam esot daudz attālināto draugu, ar kuriem ikdienā digitāli uzspēlējot kariņu. Gribētu gan es pakarot. Kaut var ar to mūsu apkures kantori. Tāds rēķins man bija par janvāri, it kā dzīvoklī būtu ierīkots kūrorts un mums ar laulāto draudzeni peldkostīmos jāstaigā. Varētu padomāt, ka es uz radiatora olas cepu. Nu vai tad tas apkures kantoris nav liekams pie kauna staba!? Kur skatās Valsts kontrole!
Jautāju mazdēlam, ko tas nozīmē – attālināta kontrole. Šis ievelk elpu un pacietīgi stāsta:
“Visi dokumenti taču tagad tiek sarakstīti elektroniski. Ne tikai visos kabinetos, arī visos dzīvokļos tagad ir datori, internets, vebkameras. Tagad katrs muļķis var nomā dabūt viedtālruni ar 4G platjoslas internetu. Kas tur viņu pēc tam ko neizkontrolēt! Gan jau sen mūs visus un katru kontrolē kā zaļie cilvēciņi, tā brūnie un baltie lāči.”
Jā, ir gan pasaule ap savu asi sākusi ātrāk griezties. Bet jēgas gan nav nekādas. I pat nav, kam pasūdzēties. Ja nu mazdēlam.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kur satikt valsts kontrolieri?

Kategorijas