Kam taisnība – dakterei vai aptiekai?

2016. gada 19. februāris 00:00

1068

Nereti novērots, ka cilvēks nokļūst neērtā situācijā, aptiekā atprečojot valsts daļēji vai pilnīgi apmaksātās medikamentu receptes, uz kurām ir norādīts, ka “recepte derīga 90 dienas”, jo aptiekas darbinieks aizrāda, ka zāles ir jāizpērk mēneša laikā.
Kāda lasītāja jautā, kā tad ir patiesībā? “Daktere taču teica, ka zāles izrakstītas trīs mēnešiem un pirkt tās es varu pa daļām trīs mēnešu laikā! Nespēju nopirkt uzreiz visas zāles, kas izrakstītas diviem vai trīs mēnešiem.”

Visu izšķir aptiekas attieksme
Nacionālā veselības dienesta Vidzemes nodaļas vadītāja Sigita Alhimoviča atzīst, ka aptieka, kas norādījusi cilvēkam, ka izrakstītās zāles jāizņem mēneša laikā, rīkojas nepareizi. “Cilvēks savas zāles pa daļām var izņemt 90 dienu laikā, kā norādīts uz receptes. Arī ģimenes ārste ir teikusi pareizi. Aptieka var atrakstīt uz lapiņas, ka konkrētais pacients ir paņēmis medikamenta vienu oriģinālu, un viņš vēl atlikušajā termiņā ir tiesīgs izņemt atlikušos medikamentus. Aptiekām, protams, ir ērtāk visu atprečot uzreiz, bet tā nedrīkstētu būt,” skaidro S.Alhimoviča.
“Dakteris izraksta zāles diviem trim mēnešiem tāpēc, lai cilvēkam nav jāiet pie ārsta katru mēnesi. Ja aptiekā pasaka, ka jāizpērk mēneša laikā, tātad tā ir aptiekas politika - nevilkt garumā un neveidot speciālu šo recepšu kartotēku. Iznākums - viens, klients aiziet uz nākamo aptieku, kura šajā ziņā ir pretimnākoša. Ar likumu tas nav noteikts, bet tā ir aptiekas labā griba. Tas ir atkarīgs no aptiekas lojalitātes pret klientu. Dalītās receptes ir “pentere” priekš aptiekas, jo tās karājas gaisā trīs mēnešus, jo Nacionālais veselības dienests apmaksā receptes, kuras ir pilnībā noformētas, ir izsniegti visi izrakstītie oriģināli un ievadīti sistēmā. Protams, kādai aptiekai varbūt dažādos laikos atprečoto recepšu sabīdīšana kopā ir par sarežģītu. Recepšu izņemšanas termiņš ietekmē arī samaksu,” atzīst AS “Sentor Farm aptiekas” reģionālā vadītāja Rita Zemniece.
R.Zemniece arī atgādina, ka pavisam nesen ārsti kompensējamo zāļu receptes rakstīja tikai 30 dienām. “Cilvēki ļoti bieži kavēja, uz aptieku atnāca par vēlu, kad termiņš receptei jau bija beidzies. Lai tās neietu zudumā, tika nolemts termiņu pagarināt līdz 90 dienām,” skaidro R.Zemniece.

Var vērsties Veselības inspekcijā
Ja rodas pamatotas šaubas par aptiekas darbības tiesiskumu un atbilstību normatīvajiem tiesību aktiem, tajā skaitā atteikumu izsniegt kompensējamos medikamentus, ar detalizētu iesniegumu var vērsties Veselības inspekcijā: Klijānu iela 7, Rīga, LV-1012, tālrunis 67819671, e-pasts: vi@vi.gov.lv, mājaslapa: www.vi.gov.lv.
Nacionālais veselības dienests atgādina, ka 50, 75 vai 100 procentu apmērā (atkarībā no kompensācijas apmēra konkrētai diagnozei) valsts kompensē lētākās zāles ar līdzvērtīgu efektivitāti. Ja pacientam ir izvēlētas dārgākas zāles, starpība starp lētākajām un dārgākām zālēm ir jāsedz pacientam pašam. Tāpēc pacienti aicināti ar ārstu un farmaceitu pārrunāt par lētāku zāļu lietošanas iespēju.
Veselības ministrijas mājaslapa informē, ka kopumā kompensējamo zāļu sarakstā no 2016.gada 1.janvāra ir 1609 medikamenti un 179 medicīniskās ierīces. Kompensējamo zāļu saraksts no šā gada sākuma papildināts ar 43 medikamentiem un 20 medicīniskajām ierīcēm, kas palielina izvēles iespējas ārstiem un pacientiem.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kam taisnība – dakterei vai aptiekai?

Kategorijas