"Pietiņu" saimnieki Lizumā izvēlas audzēt gaļas liellopus
"Pietiņu" saimnieki ir gatavi cīnīties Latvijas laukos
Lizuma pagasta zemnieku saimniecība "Pietiņi 1" nodarbojas ar augkopību un gaļas liellopu audzēšanu. Tās saimnieki Marika un Jānis Kamarūti savulaik pat nedomājuši, ka varētu nodarboties ar gaļas liellopu audzēšanu, bet tagad - pēc desmit gadiem - abi atzīst, ka izdarītā izvēle bijusi pareiza un laukos ir viņu īstā vietā. Saimniecībā iegūtos gaļas šķirnes liellopus. Dzīvniekiem sasniedzot nepilnu gada vecumu, tos eksportē uz ārzemēm, piemēram, Holandi, Vāciju, Lietuvu un citurieni.
Sakopto Kamarūtu saimniecību ievēro ikviens, kas no Velēnas pagriežas braucienam uz Mālmuižas pusi, šķērso Gaujas tiltu un tad iegriežas pirmajā ceļā pa kreisi, kas ved uz "Rīdužu" grants karjeru, kas vasarā ir atpūtnieku iecienīta peldvieta. Uzbraucot kalnā un nolaižoties lejā no tā, jau iztālēm pamanāma "Pietiņu" vizītkarte - aploki, kur ziemā un vasarā mierīgi pastaigājas gaļas šķirnes liellopi. Pirmos gadus saimnieki lopus pa nakti veduši kūtī, bet ātri vien sapratuši, ka tas viņiem nepatīk.
Izvēlas konkrētu šķirni
"Mums radās izdevība pārcelties uz dzīvi šajā mājā. Tad arī aptuveni pirms desmit gadiem iegādājāmies pirmo balto "Šarole" krustojuma telīti. Kopš tā laika lēnām un pamazām attīstāmies," stāsta Marika.
Jānis papildina, ka sākumā pirkuši gaļas šķirnes krustojuma bullīšus un to audzējuši. Tīršķirnes gaļas buļļus ir gandrīz neiespējami nopirkt, jo tie aug pie mātēm līdz sešiem astoņiem mēnešiem, tāpēc saimnieki nolēmuši, ka ir jāveido pašiem savs ganāmpulks un jāaudzina pašiem savi gaļas buļļi.
"Strādājam tikai ar "Šarole" šķirni. Šīs intensīvās šķirnes dzīvnieki ir ļoti mierīgi, govis ir labas mātes. Tām ir arī produktīvs mūžs - līdz pat desmit un pat vairāk laktācijām," stāsta Marika.
Ganāmpulkā šobrīd ir 24 gaļas šķirnes liellopi. Tie diennakts lielāko daļu uzturas aplokos. Tikai lielā vējā un sniegputenī tiek laisti nojumē. Jānis stāsta, ka tikai teļi vakaros tiekot ielaisti novietnē, lai pamielotos ar miltiem un tādējādi ātrāk pieņemtos svarā.
Visu nosaka cena
Jānis uzskata, ka pieprasījums pēc liellopu gaļas esot arī Latvijā, tikai te neviens nešķirojot cenas, vienalga, tiekot pārdots gaļas vai piena šķirnes jaunlops. Cena esot ārkārtīgi maza gan vienas, gan otras šķirnes dzīvniekiem.
"Tāpēc mēs gan ar interneta starpniecību, gan citādāk pamazām meklējam arvien jaunas un jaunas iespējas, lai jaunlopus pārdotu uz ārzemēm. Pagājušajā gadā tos pārdevām holandiešiem, tad - vāciešiem, arī lietuviešiem. Uz vietas Latvijā gaļas šķirnes bullīši nepaliek jau vairākus gadus," stāsta Jānis.
Lopi tiek pārdoti dzīvsvarā. Ārzemnieki labprātāk pirktu sešus līdz astoņus mēnešus vecus jaunlopus, bet Jānis un Marika ir ieinteresēti tos pārdot vēl dažus mēnešus vecākus, jo tad dzīvniekam ir lielāks svars, līdz ar to saimniekiem - lielāka peļņa. Lai gan jau zināmie pircēji "Pietiņu" lopus vērtējot ļoti labi, tomēr par cenām nākoties bieži vien krietni kaulēties, jo ārzemnieki nesteidzoties ar sava maka dāsnu virināšanu.
"Viņi ļoti labi zina, cik mēs saņemtu par bullīti, ja to pārdotu tepat Latvijā, tāpēc arī tā garā runāšana un pat piespiešana, sakot, ja nemaksāsiet, lopu nedabūsiet," piebilst Jānis.
Ļauj būt brīvākiem
Saimnieki uzskata, ka gaļas lopu audzēšana atšķirībā no piena lopiem "nesasien" rokas, jo cilvēks netiek pakļauts govju slaukšanas režīmam. Šiem lopiem tikai jāsaliek barību un paši var būt brīvāki. Viena patiesība gan jāpatur prātā, ka gaļas lopiem ēst vajag nepārtraukti. Īpaši tad, ja ziemā ir lielāks aukstums. Lopbarību saimnieki sagatavo paši. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības kopā ar nomātajām pļavām ir vairāk nekā 30 hektāri.
Tiem, kuri vēl tikai domā par gaļas liellopu audzēšanu, "Pietiņu" saimnieki dod padomu sākt ar mazumiņu un neaizrauties ar dažādu gaļas šķirņu lopu krustojumiem, jo tīršķirnes lopus iespējams izdevīgāk pārdot.
"Galvenais ir - izvēlēties šķirni, kas ir pieprasīta," uzsver Jānis. Lai saņemtu valsts un Eiropas atbalstu, ganāmpulks ir pārraudzībā. Saimnieki smejas, ka naktīs guļot mierīgi, jo nevajagot domāt, kā atmaksāt bankā ņemtos kredītus.
Saimniecībā ir sarūpēta visa šobrīd nepieciešamā lauksaimniecības tehnika. Vienīgais pakalpojums ir skābsiena ruļļu tinēja izmantošana. Ir ierīkotas jaunas barotavas, kuras brauc raudzīt arī citi liellopu audzētāji, jo barība netiek izmētāta pa visu aploku, bet atrodas vienā konkrētā vietā.
Jānis pieredzes apmaiņā bijis pie gaļas liellopu audzētājiem Lietuvā un pārliecinājies, ka kaimiņos salīdzinoši lielāku vērību velta ciltsdarbam, kas Latvijā diemžēl atstāts pašplūsmā.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"