Vienmēr būt notikumu virpulī

2016. gada 25. februāris 00:00

1307

Uldis Dūrītis: “Tādos mazos pagastiņos, man šķiet, viss balstās uz cilvēku entuziasmu un uz viņu vēlmi kaut ko darīt.”

Druvienas pagastā vasarā jau vairākus gadus notiek pludiņmakšķerēšanas sacensības ūdenskrātuvē “Gigants”. Šogad pirmo reizi sacensības tika sarīkotas arī ziemā, aicinot kopā zemledus makšķerētājus. Sacensību dalībniekus viesmīlīgi uzņem un par veiksmīgu to norisi ikreiz gādā ūdenskrātuves saimnieki Uldis un Alda Dūrīši. Viņi šogad novada ziemas sporta spēļu laikā tika arī sumināti kā sporta dzīves atbalstītāji.
Uldis un Alda stāsta, ka 11,5 hektārus lielā ūdenskrātuve ir pašvaldības īpašums, ko viņi ir iznomājuši uz 50 gadiem. Pamazām šo vietu sakopuši, ierīkojuši vietu, kur cilvēkiem atpūsties, izveidojuši un iekopuši peldvietu, kas ir kļuvusi iecienīta, ūdenskrātuvē ir ielaistas zivis, un šobrīd viņi turpina apsaimniekot šo ūdenskrātuvi. Šajos darbos viņiem palīdz arī Ulda māsas dēls Jānis Patmalnieks. Nereti ciemos brauc arī draugi no Gulbenes, kas labprāt atpūšas šejienes mierā un klusumā un palīdz arī teritorijas sakopšanas darbos. “Pašiem gan tur reti kad sanāk vienkārši aiziet atpūsties. Kā turp aizdodamies, tā kaut kas atkal ir jādara. Un jādara tur ir tiešām daudz, vien spēka vairs nav tik daudz,” saka Uldis. Stāstot, kā aizsākusies tradīcija organizēt makšķerēšanas sacensības, Alda atklāj, ka viņi gribējuši, lai jauniešiem ir kādas aktivitātes. Kopīgi ar pagasta sporta darba organizatoru Juri Gjaču nolēmuši, ka tā būs iespēja visiem, kas vēlas, – gan lieliem, gan maziem druvēniešiem - sanākt kopā un labi un lietderīgi pavadīt laiku. “Uz sacensībām parasti pulcējas diezgan daudz cilvēku, šad tad mums pievienojas arī kaimiņu pagastu iedzīvotāji. Šīs sacensības mums jau šobrīd ir kļuvušas par tradīciju – tās notiek jau piecus gadus. Augustā notiek pludiņmakšķerēšanas sacensības, un šogad pirmo reizi notika arī zemledus makšķerēšanas sacensības. Kamēr visi makšķerē, tiek izvārīta zupa, kuru pēc tam ikviens var nobaudīt. Visi kopā jauki pavadām šo dienu. Šogad jau domājām, ka varbūt pludiņmakšķerēšanas sacensības jārīko pat divas reizes – gan pavasarī, gan arī rudens pusē,” saka Alda. “Es pats no 9 gadu vecuma esmu mednieks, arī makšķernieks visu mūžu esmu bijis. Nav tiem jauniešiem šeit, Druvienā, ikdienā īpaši daudz nodarbju, tāpēc gribējām noorganizēt vismaz kādu aktivitāti. Ja būs veselība, turpināsim to darīt arī uz priekšdienām. Tādos mazos pagastiņos, man šķiet, viss balstās uz cilvēku entuziasmu un uz viņu vēlmi kaut ko darīt,” saka Uldis.

Druvienu pret pilsētu nemainītu
Uldis ir dzimis Druvienā. Lai arī dzīves laikā viņš par mājām ir saucis arī citas vietas, tagad atkal ir atgriezies dzimtajās tēva mājās. Alda savukārt ir tirzmaliete, bet šobrīd abi saimnieko Druvienas “Audzēs”. “Priecājamies, ka varam dzīvot savā Druvienā. Un pret pilsētu savu dzīvesvietu noteikti nemainītu. Nav jau slikta vieta tā Druviena. Vienīgi cilvēku un jo īpaši jauniešu šeit paliek arvien mazāk. Un jāsaka, ka es tiešām nezinu, kā cilvēkus atgriezt atpakaļ laukos. Tad visam ir pilnībā jāmainās,” spriež Uldis. “Pats pirmais un nozīmīgākais ir darba vietas. Cilvēkiem tās ir ļoti svarīgas. Par piemēru var paņemt Lizumu vai Ranku, kur cilvēku ir vairāk, bet tas ir tāpēc, ka tur tomēr ir daudz vairāk darba vietu. Šeit, Druvienā, vairs nekā nav,” skumji nosaka Alda. “Es uzskatu, ka valdība savulaik izdarīja pilnīgi aplamas lietas. Vai tad kārtīgs saimnieks bērs ciet veco aku, ja jaunas nav. Bija taču uzceltas jaunas fermas, bet tās visas tika iznīcinātas, tehnika tika izdalīta. Varēja tak ļaut cilvēkiem strādāt šajās vecajās ēkās, ļaut veidot uzņēmumus, kur būtu darba vietas. Bet nekā... Tagad visur palikuši tikai gruveši, izskatās kā pēc atomkara. Nevar gribēt, ka jaunatne paliks laukos. Ja vēl te nolikvidēs skolu, tad jau vispār nekādas nākotnes šai vietai nebūs. Lai gan, no otras puses, diez vai ir loģiski arī eksistēt skolai ar tik mazu skolēnu skaitu, jo personālam ir jāmaksā algas, arī telpas ir jāremontē un jāuztur. Daudz kļūdu ir pieļauts, bet laikam jau paši vien esam pie tā visa vainīgi,” vērtē Uldis.

Savas zemes patrioti
Alda un Uldis ir sabiedriski aktīvi. Abi atzīst, ka viņiem vienmēr patīk būt notikumu virpulī, apmeklēt dažādus pasākumus, būt visu norišu līdzdalībniekiem. “Mēs priecājamies, ka Druvienā vēl ir skola, ka šeit uzcēla sporta zāli, te tagad savu darbību aktīvi uzsākusi “Druvienas cilts” – cilvēki brauc no tuvākām un tālākām vietām, jo viņus interesē latviskās dzīvesziņas pasākumi. Šogad vasarā visi priecāsimies par lielo Līgo pasākumu Silmačos, domāju, ka gan mums pašiem, vietējiem, gan arī ciemiņiem būs interesanti pēc tik ilga pārtraukuma atkal skatīt šeit izrādi,” spriež Alda. Viņi abi ar vīru vienmēr cenšas apmeklēt kultūras pasākumus gan Druvienā, gan arī Gulbenē un citviet. Alda savulaik strādājusi pienotavā, pēc tam - bibliotēkā, bet vēlāk ilgus gadus – pastā, vienmēr bijusi cilvēkos. Arī Uldis atzīst, ka viņš ir bijis vienmēr un visur, kur vien varēja būt. “Esmu bijis manifestācijā, barikādēs, esmu bijis zemessargs, tagad jau esmu veterāns. Šogad aprit 25 gadi kopš barikāžu vēsturiskajiem notikumiem, kas tika atzīmēti ar dažādiem pasākumiem. Esmu ļoti pateicīgs, ka novada dome nodrošināja transportu, lai aizbrauktu uz pasākumu Rīgā. Pēc tam piedalījāmies arī pasākumā Gulbenē. Es gan, tiesa, vairs nesaprotu, kas ir noticis ar mums, latviešiem. Mēs tagad, piemēram, no Gulbenes uz barikāžu pasākumu Rīgā ar sievu aizbraucām vienīgie. Lai iet, kā iet - mūsu zeme ir mūsu zeme, tā ir mūsu Latvija. Man tas ir asinīs, un, ja arī šobrīd vajadzētu, es būtu gatavs doties aizstāvēt Latviju. Es esmu savas zemes patriots. Mums ir tikai viena dzimtene un tā ir mūsu dzimtā Latvija,” saka Uldis.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vienmēr būt notikumu virpulī

Kategorijas