Dzirkstele.lv ARHĪVS

Izdod Tirzmalietes skaistākās dzejas izlasi

Malda Ilgaža

2016. gada 1. marts 00:00

257
Izdod Tirzmalietes skaistākās dzejas izlasi

Šis ir rakstnieces Tirzmalietes 140. jubilejas gads, tāpēc jau pavisam drīz Gulbenes novada bibliotēkās būs pieejama jaunākā Tirzmalietes grāmata – viņas Tirzas perioda (1876.– 1912.gads) skaistākās dzejas izlase. Grāmatas nosaukums ir “Kur zelta tauriņš svētkus svin…”. Dzejas izlase izdota šā gada februārī Rīgā. Tās izdevējs ir Normunds Treijs.
“Dzejas izlase ir dāvinājums rakstniecei viņas nozīmīgajā jubilejā un vienlaikus arī veltījums rakstnieces mīļajiem – tēvam Andrievam Dzelzkalnam (1840.–1926.gads), mātei Annai Dzelzkalnei, dzimusi Treija (1848.–1920.gads), un rakstnieces māsai Annai Dzelzkalnei (1872.- 1899.gads). Aptuveni pirms nedēļas jaunais izdevums tika nodots rokās Nacionālās bibliotēkas darbiniecei, kas to izdalīs tālāk. Gulbenes novadā dzejas izlase būs pieejama 18 pagastu bibliotēkās un novada centrālajā bibliotēkā,” stāsta izdevējs N.Treijs.

Dzejoļi gaisinās stereotipus
N.Treijs uzsver, ka krājumā “Kur zelta tauriņš svētkus svin…” iekļautie dzejoļi raksturo Tirzmalieti kā pozitīvi domājošu personību ar ļoti noteiktu skaistā un ētiskā ideālu, kā arī parāda viņas dzejā aplūkotās tematikas daudzveidību. Izlasē ietverts 31 dzejolis, kas tematiski sadalīti sešās nodaļās. Komentāros sniegtas norādes uz dzejoļu tapšanas apstākļiem.
“Jāpieņem, ka aplūkotie dzejoļi varētu gaisināt dažus iesakņojušos stereotipus par rakstnieces daiļradi. Piemēram, sabiedrībā pazīst gandrīz tikai dzejoli - dziesmu “Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme”, bet pārējais rakstnieces apjomīgais literārais devums palicis maz pamanīts. Tagad ieraugām, ka Tirzmalietes literārais mantojums ir apjomīgs, daudzveidīgs, piesaistošs un labskanīgs,” izdevējs mudina būt vērīgiem.
Tagadējās Latvijas brīvvalsts 25 gados šis ir trešais Tirzmalietes darbu izdevums atsevišķā grāmatā. 1992.gadā Eižena Rauhvargera redakcijā iznāca gaumīgs un informatīvs Tirzmalietes dzejas un stāstu izdevums “Par tevi, tēvu zeme”, bet pagājušajā gadā N.Treija sakārtojumā izdots Tirzmalietes sabiedriski aktuālas ievirzes dzejas krājums “Kad akmeņi brēc…” par 1905.–1907. gada revolūcijas notikumu izpausmi un atbalsi rakstnieces dzejā.

Tirzu raksturo izcili cilvēki
N.Treijs uzskata, ka Tirzas pagastu pagātnē raksturo daudzi ļoti nozīmīgi un izcili visas Latvijas  sabiedriskie darbinieki, piemēram, Jānis Misiņš. Arī Tirzmaliete ir starp šiem Latvijā pazīstamajiem  cilvēkiem. “Sešu aizvadīto gadu laikā esmu publicējis virkni rakstu laikrakstā “Dzirkstele”, mudinot novadniekus pētīt savas saknes un lielos vārdus, apzināties savu un sava novada vērtību Latvijai. Katram tur būtu, ko darīt! Tā kā ne uz vienu no šiem rakstiem neesmu saņēmis atbildes reakciju, atliek pamazītiņām pašam darīt to, uz ko vairākos programmatiskos rakstos esmu aicinājis,” saka N.Treijs. Viņš atklāj, ka nākotnes plānos ir ne viena vien grāmata, kas atklātu Tirzmalietes daiļrades daudzšķautņainību, bet tas viss prasa ieguldīt ārkārtīgi lielu darbu un arī līdzekļus. Arī dzejas izlasi “Kur zelta tauriņš svētkus svin...” N.Treijs izdevis par saviem līdzekļiem.

Pētniecībai ir priekšrocības
“Visticamāk, Tirzmalietes devums latviešu literatūrā ir nenovērtēts ļoti prozaiska iemesla dēļ, jo tas vienkārši nekad nav ticis rūpīgi pētīts. Arī tam ir vienkāršs izskaidrojums. Tirzmalietes darbi ir izkaisīti periodikā un ieraudzīt kopainu ir sarežģīti. Tas prasa lielu darba ieguldījumu un iedziļināšanos. Tādā ziņā privātai pētniecībai ir savas priekšrocības. Visi zina vai vismaz ir dzirdējuši dziesmu “Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme”, kas uzskatāma par Trešās atmodas himnu. Daudzi zina dziesmu “Ved mani, Dievs!”, bet tas kopā nav pat procents no Tirzmalietes devuma. Ja apzināts knapi procents, tad ir kurp iet,” mudina N.Treijs. Viņš atgādina, ka Tirzmaliete ir ne tikai Tirzas pagasta, bet arī Gulbenes novada kultūras mozaīkas gabaliņš, bez kura nav pilnīga ieskata literatūrā un kultūrā.