Gaļu pārstrādā un pārdod Gulbenē

2016. gada 3. marts 00:00

2860

Aivars Pabērzs uzskata, ka tirgū galvenie konkurenti ir lielie cūku audzēšanas kompleksi

Stradu pagasta zemnieku saimniecības “Rubeņi” pamatražošanas nozare jau daudzus gadus ir cūkkopība, lai gan saimnieks Aivars Pabērzs uzskata, ka šobrīd nodarbošanās ar cūkkopību vairs nav ienesīgākais bizness laukos.

Visu apēd gulbenieši
“Lai pabarotu cūkas, audzēju savus graudus, pupas un citu. Lai izaudzētu cūku līdz kaušanai, man ir vajadzīgi vismaz astoņi mēneši. Turpretim lielie cūku audzēšanas kompleksi, kas dzīvniekiem izēdina barību, kas paātrina cūku nobarošanas procesu, cūkas kauj jau sešu mēnešu vecumā. Tādējādi viņi ieekonomē ceturto daļu barības no tā daudzuma, ko man nākas izēdināt cūkām savā saimniecībā. Lielie kompleksi ar savu gaļu tādus kā mani izkonkurē tirgū, jo cilvēks veikalā pērk to gaļu, kas ir lētāka. Tāpēc arī “Rubeņu” gaļa tiek žāvēta un vēl citādāk pārstrādāta un pārdota tepat, Gulbenē. Nekas pāri nepaliek. Gulbenieši visu apēd,” J.Pabērzs raksturo situāciju. Pieprasīti esot arī subprodukti. Pēc tiem pat veidojoties pircēju rinda. Ar ieņēmumiem par pārdoto cūkgaļu pietiek vien savas saimniecības uzturēšanai un izdzīvošanai, tāpēc saimnieks nedomā arī par cūku skaita palielināšanu. Šobrīd fermā rukšķ 250 cūkas. Arī par jaunu projektu rakstīšanu, lai saņemtu Eiropas fondu naudu un kredītu ņemšanu bankā, netiekot domāts.
A.Pabērza saimniecībā strikti tiek ievēroti arī visi biodrošības pasākumi, ko noteicis Pārtikas un veterinārais dienests Āfrikas cūku mēra izplatības laikā. “Es izpildu visus noteikumus, bet šo slimību var ievazāt pat pele, kas pa kādu nepamanītu spraugu iekļūst cūku novietnē. Kā būs, tā būs. Iepriekš jau neko paredzēt nevar,” saka A.Pabērzs.
Saimnieks uzskata, ka arī saimniekošanai laukos traucējot likumdošana. “Piemēram, pagājušā gada pavasarī tika noteikts, ka zemniekam gar dabiskajām ūdenskrātuvēm jāatstāj desmit metrus plata pļaujamā josla. Šogad jau tiek runāts tikai par diviem metriem. Vai tiešām nav iespējams pieņemt noteikumus, kas jāievēro vairākus gadus. Tiešām jāatsauc atmiņā padomju gadi, kad tika noteikts piecgadu plāns. Piecus gadus cilvēks zināja, kā jāstrādā,” spriež A.Pabērzs.

Pupas – savstarpējai sadarbībai
“Pirms gada Lauku atbalsta dienests bija tas, kas īpaši uzsvēra, ka lauksaimniekiem jāattīsta pākšaugu audzēšana, lai tādējādi uzlabotu augsni un arī gūtu peļņu, tomēr par lopbarības pupām tika maksāts maz, tāpēc to audzēšana tikai pārdošanai saimniecībai radīja tikai zaudējumus. Protams, lopbarības pupām salīdzinājumā ar citām kultūrām ir nepieciešams mazāk minerālmēslu,” stāsta A.Pabērzs.
Lopbarības pupas viņš saimniecībā audzē jau 15 gadus, jo tās ir vajadzīgas, lai papildinātu cūku ēdienkarti. Lopbarības pupām katru gadu tiek atvēlēta trešā daļa no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības. Tie ir 30 hektāri. Pārējie 60 hektāri saimniecībā tiek izmantoti miežu un auzu audzēšanai. Gan graudaugus, gan lielāko daļu lopbarības pupu izmato cūku barošanai. Noteikts daudzums pupu tiek atbērts sēklai, bet vēl daļa, ja ir pieprasījums, tiek pārdota citiem zemniekiem, jo “Rubeņu” saimnieks uzskata, ka lauksaimniekiem savstarpēji ir jāsadarbojas un citam citu jāatbalsta. Pērn pārdotas arī 40 tonnas miežu SIA “Baltic Agro”. “Tiku piedāvājis pupas SIA “Rainis”, bet saņēmu atteikumu, jo viņiem nav naudas, ko par tām maksāt, jo arī pienam cena ir zema. Šinīs dienās lopbarības pupas aizvedu zemniekam tepat uz Stāmerienu. Tās pārdodu arī Ivaram Veismanim, kurš ir sācis audzēt vistas, lai viņa sieva Inese varētu cept kūkas no māju vistu olām. Galvenokārt jau pupas tomēr tiek audzētas patēriņam savā saimniecībā,” saka A.Pabērzs. Pagājušajā rudenī saimnieks no hektāra iekūlis vairāk nekā trīs tonnas šī proteīnauga. Izrādās, ka lopbarības pupas var audzēt ne tikai sēklas ieguvei, bet arī zaļās masas ieguvei, tikai augsnes zaļmēslojumam, kā arī pupu miltu ražošanai. Tieši tāpēc saimniecībā ir iegādātas savas dzirnavas, kurās tiek maltas arī pupas. To miltus kā vienu desmito daļu pievieno barībai, ko izēdina cūkām. “Agrāk, kad lauka pupas īsti nemaz tā nepazina, visi galvenokārt audzēja tikai kartupeļus, bet tie prasa daudz vairāk darba. Turklāt, kartupeļi cūkām ir jāizēdina sezonas laikā, bet pupas sausumā var glabāties arī vairākus gadus,” piebilst saimnieks. Viņš gan brīdina, ka lopbarības pupu laukos lielāko kaitējumu mēdzot nodarīt meža cūkas un pavasaros zosis. Atkarībā no laika apstākļiem, esot gadi, kad nācies pamatīgi cīnīties ar laputīm, kas ir pupu bīstamākais kaitēklis. Lai ierobežotu laputis, lopbarības pupas var sēt mistrā ar auzām, tomēr tad pupu raža ir salīdzinoši mazāka, tāpēc A.Pabērzs pupas miglo.

Fakti

◆ Lopbarības pupas ir vērtīgs proteīna avots lopbarībā.
◆ Pēc pupām tīrumā lieliski aug kvieši un rapsis.
◆ Svarīgi lopbarības pupas pavasarī iesēt iespējami agrāk.
◆ Laputu ierobežošanai pupas iesaka sēt mistrā ar auzām.
◆ Pupu gumiņbaktērijas piesaista slāpekli no atmosfēras.
◆ Pupas nekrīt veldrē kā zirņi.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Gaļu pārstrādā un pārdod Gulbenē

Kategorijas