Saimniecībā audzē Būru gaļas šķirnes kazas
Stradu pagasta piemājas saimniecības “Stradi” saimnieks Augusts Kalniņš audzēšanai izvēlējies populārās Būru gaļas šķirnes kazas. Pagaidām ganāmpulks vēl ir neliels, bet Augusts ir nolēmis to pamazām skaitliski palielināt. Baltās kazas ar skaisti brūnajiem kakliem un galvām, kā arī ar ausīm, kas noļukušas gluži kā kokerspanielam, uz “Stradiem” atceļojušas no Vācijas.
“Laukos dzīvoju jau sešpadsmit gadus, esmu pārliecinājies, ka laukos ir iespējams visu sarūpēt pašu iztikai. Vajag tikai strādāt. Strādāju par mežsargu, bet tad to skaitu samazināja. Tad strādāju dzelzceļa apsardzē. Arī tur apsargi nebija vajadzīgi. Kādu laiku tiku strādājis gaterī, bet tur kavējās ar algu izmaksu pat trīs mēnešu garumā, tāpēc aizgāju pats. Sapratu, ka dzīvošu tikai laukos. Apstrādāšu zemi, audzēšu dzīvniekus un vismaz būšu paēdis,” stāsta Augusts.
Dzīvnieki - kārtības ieviesēji
Pirmajos gados saimniecībā bijis pat simts kazu liels ganāmpulks. Par labu kazu audzēšanai saimnieks izšķīries tāpēc, ka kazas esot ļoti gudri un pieticīgi dzīvnieki, jo tās labprāt mielojas ne tikai ar zāli, bet arī ar balandām, usnēm, nātrēm un citu. “Kazām ir savs barvedis, kam pakļaujas viss bars. Es barvedi, kurš ir āzis, esmu nosaucis par Uldi zināmu apsvērumu dēļ. Par barvedi tiek izraudzīts ganāmpulkā visspēcīgākais dzīvnieks. Arī starp āžiem viņš ir noteicējs. Tiklīdz pasaukšu Uldi, līdz ar viņu ieradīsies viss kazu bars. Kad aizgāju dzīvot uz “Stradiem”, tur blakus lauki nebija apstrādāti kilometriem, tāpēc kazas staigāja pa plašu teritoriju, kas jau sāka aizaugt ar krūmiem. Kazas ir vispateicīgākie dzīvnieki kārtības ieviešanai nekoptās platībās,” smejas Augusts.
Savulaik viņš nozāģējis aptuveni hektāru lielu meža platību, jo tajā augušas slimas apses. Teritorijai apvilcis apkārt žogu un tajā ielaidis kazas, lai iznīcina apšu atvases. Kazas tā visu sakopušas, ka tur vairs nekas neaudzis, tāpēc saimniekam pašam nācies stādīt jaunus kociņus. Augusts palepojas, ka esot saglabājis arī trofejas – divus metrus garus āža ragus. “Bija āzis, kuram ragu dēļ bija grūti iziet cauri kūts durvīm,” atceras saimnieks. Viņš stāsta, ka savulaik piecas Kamerūnas šķirnes melnās kazas un āzi iegādājies pat no Rīgas zooloģiskā dārza. Tad, izlemjot, ka audzēs gaļas tīršķirnes kazas, meklējis iespēju, kur tās varētu iegādāties.
“Man pie pašas Lietuvas robežas Jēkabpils novadā dzīvo paziņas, kuriem, savukārt, ir paziņas Vācijā. Tā arī tiku pie Būru šķirnes kazām. Redzēs, kā man veiksies. Kaziņas vēl ir par jaunām, lai būtu kazlēni, tāpēc par kazlēniem varēšu runāt tikai nākamajā gadā. Būru kazas aug lielas un gaļīgas. Katram dzīvniekam ir sava smarža. Šīm nav mums zināmo kazu smaržas. Būru kazas tikai tāpēc, ka ir ārzemnieces, tomēr nav izvēlīgas barībā. Ēd visu to pašu, ko pārējās,” stāsta Augusts.
Dzer pienu, gatavo sieru un biezpienu
Saimnieks labprāt uzturā lieto kazas pienu, no tā sien sieru un silda biezpienu. “Laikā, kad ganāmpulkā bija daudz kazu, centos, kā pats saku, no krūmu kazām izkopt elites kazas, kas labi deva pienu. Bija cilvēki, kuri gribēja, lai pārdotu kādu kazu. Parastu kazu jau varēju pārdot par 25 latiem, bet tīršķirnes pat par 250 latiem nebiju gatavs pārdot. Ganāmpulkā bija kazas, kas rīta slaukumā izdeva četrus litrus piena, bet pusdienu un vakara slaukumā - kopā sešus litrus piena. Jau biju panācis, ka šo pienīgo kazu meitas izdeva pa sešiem septiņiem litriem piena,” Augustam ir pamats lepoties. Kazas pienu viņš dāsni piedāvājis kaimiņiem, radiem un paziņām, no tā gatavojis sieru un sildījis biezpienu, kā arī izbarojis cūkām, jo savulaik saimniecībā turētas pat sešdesmit cūkas. Saimniekam nācies kazu ganāmpulku sargāt arī no vilkiem, jo izrādās, ka saimniecība atrodas uz vilku ceļa. “Atceros, ka agrāk Mednieku biedrības priekšnieks bija Māris Grunte, kurš vilkus medīja viens pats. Viņš zināja visus vilku ceļus un prata vilkus piegaudot. Arī manas mājas pagalmā var iebraukt tikai pa ceļa vietu, jo visapkārt ir sēta. Pie pašas mājas biju savulaik piesējis vienu kazu, lai izēd nezāles. Bija gandrīz pusdienas laiks, dzirdēju pagalmā traci. Izgāju pagalmā un redzēju, ka vilks ienācis pagalmā un skrien projām ar visu kazu zobos. Kāda nekaunība! Vēlāk sapratu, ka tas bija no bara atstumtais vientuļais vilks,” stāsta Augusts. Saimnieks barību kazām sarūpē paša spēkiem, kā arī ļauj dzīvniekiem staigāt ne tikai pa aploku, bet arī pagalmu.
Pastaigai izvēlas ēkas jumta kori
“Man kazas ir īstas kalnos kāpējas, jo kāpj visur, kur vien var uzkāpt. Nekāds augstums tās nebiedē. Pagalmā man ir sakrautas lielas malkas grēdas piecu sešu metru augstumā gandrīz vienā līmenī ar saimniecības ēkas jumtu. Kazas no malkas grēdas uzlec uz saimniecības ēkas jumta un iet pa jumta spico kori. Nevaru vien nobrīnīties, cik precīzi kazas to dara, lai nenokristu. Manuprāt, kazām piemīt īpašas sajūtas ne tikai noturēt līdzsvaru, bet sajust arī zemes vibrācijas. Par to pārliecinājos, kad viena vecāka kaza krietni atpalika no ganāmpulka, bet ārkārtīgi precīzi ganāmpulku atrada, nevis iedama pa tā pēdām, bet pa taisnāko ceļu,” Augusts atklāj novēroto. Arī, lai nokāptu no malkas grēdām, esot kazas, kas izvēlas pašu stāvāko ceļu. “Tās nevis lec lejā taisni, bet, stāvot vēl pašā grēdas augšā, jau izvēlas, kādu pagales galu, uz kura pieskaroties kaut vai tikai ar naga galu varētu lēcienu nobremzēt. Izrādās, kazai pietiekot ar pieckapeikas lieluma atspēriena punktu, lai uzlēktu vairāku metru augstumā,” stāsta saimnieks. Viņš šobrīd nesola, ka ganāmpulka palielināšana notiks strauji. Viss būšot atkarīgs no kazlēnu skaita vienā metienā.
Sīpolu vairāk nekā kartupeļu
Saimnieks stāsta, ka dārzā tiekot izaudzēts viss nepieciešamais un dalās praktiskajā pieredzē sīpolu audzēšanā, kā arī pākšaugu audzēšanā. Augusts pārliecinājies, ka uzglabāšanai ziemas mēnešos neesot vērts audzēt sīksīpolus, kuri ātri izaugot, bet slikti glabājoties. To vietā viņš izvēlējies stādīt tā saucamos ģimenes sīpolus, kur no viena sīpola iespējams iegūt pat divpadsmit sīpolus. Tie arī ļoti labi glabājoties, jo neizžūstot. “Par mums jau viens otrs pasmejas, ka sīpolu esot pat vairāk nekā kartupeļu. Piemājas saimniecībai ir 22,6 hektāri zemes, kuros ietilpst arī mežs. Ar to pietiek,” bilst Augusts. Viņš izracis arī vairākus dīķus, kuros ielaidis zivis.
Fakti
◆ Latvijā ar gaļas šķirnes kazu audzēšanu sāka nodarboties 2005.gadā.
◆ Būru gaļas šķirnes kazu izcelsmes vieta ir Dienvidāfrika, bet šķirne izkopta un Eiropas klimatiskajiem apstākļiem pielāgota Vācijā.
◆ Būru gaļas šķirnes āži kastrēti var sasniegt pat 100 kilogramu svaru.
◆ Būru kazu mātes laiž pasaulē vienu vai divus kazlēnus, bet tie ir par kilogramu smagāki nekā citu kazu šķirņu mazuļi.
◆ Būru gaļas šķirnes kazām piemīt ātraudzība.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"