Prot iedēstīt dejas prieku

2016. gada 11. marts 00:00

4840

Iveta Eiduka ir dzimusi tirzmaliete, mācījusies Tirzas pamatskolā un vēlāk turpat atgriezusies strādāt. Skolā viņa strādā jau gandrīz 30 gadus. Māca mājturību un vizuālo mākslu, ir arī deju skolotāja. Turklāt Iveta dancina ne tikai bērnus, bet arī pieaugušo kolektīvus.
“Dejošana ir pamazām pārņēmusi manu dzīvi pat vairāk nekā pamatdarbs. Taču viennozīmīgi varu pateikt, ka es nekad nevarētu strādāt vienmuļu darbu. Skolā viss mainās, neviena diena nelīdzinās iepriekšējai. Tāpat ir arī dejošanā – vienu deju nekad vienādi nenodejot. Abos manos darbos liela nozīme ir radošumam. Un man tas patīk!” saka Iveta.
Šobrīd Iveta Tirzā vada vidējās paaudzes deju kolektīvu, ļoti ilgus gadus viņa strādā arī ar Tirzas jauniešu deju kopu. Pirmo gadu Tirzā ir izveidots arī senioru deju kolektīvs. “Vadu vidējās paaudzes deju kolektīvu arī Druvienā. Tiesa, tas pamazām pārveidojas par jauniešu deju kolektīvu, jo cilvēku diemžēl ir tik, cik ir, un katrs ir aizņemts ar saviem darbiem. Jāņem arī vērā, ka dejas ir pietiekami sarežģītas un jebkurš dejot tomēr nevar, ir jābūt iepriekšējai sagatavotībai,” atzīst Iveta. Iepriekš viņa bijusi arī deju kolektīvu vadītāja Rankā, pašreiz tam neatliek laika. Toties Tirzas skolā viņa māca dejot visu vecuma posmu bērniem, sākot no pirmsskolas, – kopā tās ir četras grupas.
“Dejošana ir tāds vaļasprieks, kas pamazām ir izaudzis par darbu, arī dzīvesveidu. Dejošana man sniedz prieku. Reizēm pirms mēģinājuma, šķiet, ka neko negribas, esi noguris, bet aizej uz mēģinājumu un nogurums pazūd, kā nebijis, esi priecīgs, uzlādējies un pozitīvi noskaņots,” saka deju skolotāja. “Man ir liels prieks, ka savos dejotājos esmu iedēstījusi dejas mīlestību un prieku. Nupat nesen “Zelta Rūsiņa” dejotājs Gundars Āboliņš man pateicās par to, ka skolā esmu viņam palīdzējusi saglabāt un noturēt dejas prieku. Tagad viņš ir izaudzis līdz “Rūsiņam”. Arī daudzi citi mani dejotāji turpina dejot un saka paldies par dejas mīlestību. Bet man pašai, protams, vislielākais prieks ir par manu meitu Gunitu, kas ir mana darba mantotāja. Viņa ir deju skolotāja ar augstāko izglītību un strādā Rīgā, labprāt šad tad atbrauc palīgā arī man. Abi mani bērni (gan meita, gan arī dēls Edgars) dejoja jauniešu deju kolektīvā, abi tur sadejojās arī ar savām otrajām pusītēm,” atklāj Iveta. Viņa priecājas, kad redz, ka gan bērnos, gan pieaugušajos ir vēlme dejot, un atzīst, ka no saviem dejotājiem saņem ļoti daudz mīlestības. Saviem dejotājiem viņa ir pateicīga par kopīgi radīto dejas prieku.

+ 2

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Prot iedēstīt dejas prieku

Kategorijas