Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Ministrs: Jaungulbenē – vieta atbilstoša

Malda Ilgaža
Laikraksta arhīvs

2016. gada 15. marts 00:00

3259
Ministrs: Jaungulbenē – vieta atbilstoša

Uzdevumi Zemessardzei – ambiciozi un lieli

Aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim apmeklējot Gulbenes novadu pagājušajā nedēļā, tika izvērtēta iespēja dislocēt Zemessardzes 25. kājnieku bataljona štābu uz Jaungulbenes bijušās arodvidusskolas teritoriju, tajā pašā laikā saglabājot štāba mītni arī Gulbenē.

Uzticētas rekrutēšanas funkcijas
Jaungulbenē ministrs kopā ar Zemessardzes 25. kājnieku bataljona komandieri – pulkvežleitnantu Normundu Baranovu apskatīja arodvidusskolas dienesta viesnīcas telpas un tām piesaistītos vēl citus piegulošos objektus, starp kuriem ir arī kultūrvēsturiskas ēkas. Tika apskatīts arī āra baseins, sporta laukums un novērtēts dzelzceļa līnijas tuvums. Lai sakārtotu štāba dislokācijas vietu atbilstoši prasībām, tika secināts, ka ir jāiegulda lieli finansiālie līdzekļi.
“Šobrīd Zemessardze ir starp prioritātēm Latvijas Bruņoto Spēku kaujas spēju uzlabošanā. Mums ir jādomā par iespējamu jaunu dislokācijas vietu izveidi arī Zemessardzes 25. kājnieku bataljonam, kur būtu gan munīcijas noliktavas, gan transporta novietnes un viss pārējais. Jaungulbenē vieta ir ļoti atbilstoša. Atgriežoties Rīgā, visu izvērtēsim un tad pieņemsim konkrētu lēmumu. Ļoti grūti šādos apstākļos ir pildīt tos pienākumus un uzdevumus, kas šobrīd ir uzticēti Zemessardzei, tāpēc kaut kas ir jādara. Lai izveidotu pilnīgi jaunu infrastruktūru bataljona līmenim, ir vajadzīgi lieli ieguldījumi, un šis jau nav vienīgais bataljons Latvijā. Noteikti varu teikt, ka Zemessardze neatstās arī pašreizējās bataljona štāba telpas Gulbenē. Te viss paliks, kā līdz šim, tikai Jaungulbenē varētu veidoties jauna infrastruktūra. Kopš šī gada janvāra Zemessardzei ir uzticētas arī rekrutēšanas funkcijas, tāpēc, ja kāds cilvēks vēlas dienēt un saistīt savu dzīvi ar Bruņotajiem Spēkiem, viņš droši var doties uz tuvāko Zemessardzes vienību un pieteikties. Kad man cilvēki prasa, kā iespējams palīdzēt savai valstij, tad es saku, lai iesaistās profesionālajā dienestā vai Zemessardzē, vai Jaunsardzē. Man tas ir gandarījums, ar kādu aizrautību šejienes zemessargi ir gatavi darboties. Satiekot šeit vēl savus dienesta biedrus, kas ir augstvērtīgi instruktori, es varu sacīt, ka gulbeniešiem ir ļoti paveicies,” teica R.Bergmanis.


Sakārtos Galgauskas mācību teritoriju
Raimonds Bergmanis apmeklēja arī Zemessardzes Galgauskas mācību teritoriju, kur interesējās par mācību teritorijas attālumu no Gulbenes un Jaungulbenes, kā arī par piekļuves ceļiem šai teritorijai. Sniedzot plašāku informāciju par mācību teritoriju, Normunds Baranovs uzsvēra, ka mācību teritorijas lielākā vērtība ir šautuve, kurai pirms diviem gadiem piecu metru augstumā  izveidots ložu uztvērējvalnis. “Šautuvē notiek treniņi šaušanā ar vieglajiem ložmetējiem, kā arī ar citiem kaujas ieročiem. Uz šaušanas mācībām 25. kājnieku bataljona zemessargi dodas arī uz Ādažu poligonu,” informēja N.Baranovs. No ministra puses izskanēja, ka šautuve pilnībā  neatbilst noteiktajam standartam, būtu nepieciešams veikt tās uzlabojumu, atbrīvojot no apauguma daļu šautuvei piegulošās teritorijas sadarbībā ar “Latvijas valsts mežiem”.
R.Bergmanis izrādīja interesi arī par bīstamo zonu, kur kopš Padomju Armijas laikiem atrodas četras  trīsdesmit metrus dziļas raķešu šahtas. Apskatot raķešu šahtas, ministrs interesējās, vai tās nerada apdraudējumu cilvēkiem, kuri ziņkārības dzīti joprojām apmeklē kādreizējo Padomju Armijas Galgauskas poligonu. N.Baranovs atzina, ka, lai gan ir norāde, ka Galgauskas mācību poligons ir Latvijas Bruņoto spēku īpašums, tāpēc tajā nepiederošām personām ir aizliegts uzturēties, tomēr bijuši gadījumi, kad šis noteikums netiek ievērots. Bataljona komandieris uzsvēra, ka Galgauskas mācību poligona noslogojums ir liels. Kā liecina šī gada mācību plāns, poligonā zemessargu mācības līdz pat rudenim notiek katru otro sestdienu un svētdienu. “Poligona kopējā teritorija ir 18,4 hektāri, tāpēc mācību laikā izmantojam arī teritorijai piegulošos mežus, iepriekš to saskaņojot ar “Latvijas valsts mežiem”,” teica N.Baranovs.
“Plānots Galgauskas mācību teritorijā nojaukt visu nevajadzīgo infrastruktūru, kas ir saglabājusies kopš padomju laikiem, bet arī tam ir vajadzīga nauda. Katru gadu mēs iedalām naudas summu, lai visas valsts teritorijā šos vecos sabrukušos infrastruktūras objektus novāktu un sakoptu teritoriju. Tas būtu mūsu pienesums arī Latvijas dabai. Viena no tuvākajām perspektīvām ir arī inženierspēju attīstība, līdz ar to mums arī pašiem būs pietiekama kapacitāte, lai mēs varētu darboties šādu mācību poligonu labiekārtošanā. Apmācības infrastruktūra – Galgauskas mācību poligons un vēl citi mācību poligoni, kas ir Zemessardzes atbildības rajonā, ir ar potenciālu. Tas ir ārkārtīgi svarīgi tieši šobrīd, kad šie uzdevumi Zemessardzes bataljonam kļūst ļoti ambiciozi un ļoti lieli,” norādīja ministrs. Viņš uzteica mūsu zemessargu un jaunsargu darbu.

Uzdevumu - daudz
Ministrs atzīst, ka pagājušajā gadā pieņemts būtisks lēmums – palielināt aizsardzības nozarei piešķirto finansējumu līdzīgi, kā to ir darījuši mūsu kaimiņi lietuvieši un igauņi. “Šajā gadā mums aizsardzības budžets ir pieaudzis par 40 procentiem. Lielvalstis, to dzirdot, ir izbrīnītas, kā tas ir iespējams. Tās vajadzības, kas šai nozarei bija nepieciešamas iepriekšējos gados, tomēr ir atstājušas dziļas sekas, tāpēc ir vēlēšanās visu sakārtot daudz ātrāk, bet to nav viegli izdarīt. Mēs zinām, cik lielus līdzekļus aizsardzības nozarē iegulda aiz šīs robežas esošā valsts Krievija. Ja Latvijai būtu tādi līdzekļi, mums būs tādas pašas iespējas. Tomēr arī mēs vairāk redzēsim Zemessardzes transportlīdzekļus, jo notiek daudz mācību ne tikai Ādažos, kur jau pietrūkst vietas, tāpēc strauji notiek darbi Alūksnē, lai arī tur varētu notikt mācības. Pie mums brauc arī ļoti daudz sabiedroto. Uzdevumu ir ļoti daudz,” atzina R.Bergmanis.

Kategorijas

Kategorijas