Šogad - jau 7 pašnāvību mēģinājumi, 2 beigušies letāli

Vidzemē vidēji katru dienu viens cilvēks mēģina padarīt sev galu
Gulbenes novadā šogad divos mēnešos fiksēti jau 7 pašnāvību mēģinājumi, tajā skaitā 2 gadījumos iestājusies nāve, no kuriem viens ir nepilngadīgais.
“Gada tumšajā laikā ir vairāk šādu gadījumu. Pašnāvībām ir sezonalitātes raksturs. Gads ir sācies ar bēdīgu statistiku,” “Dzirkstelei” saka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietniece Sniedze Bračka. 2015.gadā Gulbenes novadā bijuši 22 pašnāvību mēģinājumi, no kuriem 1 izrādījās letāls.
Izplatītākā metode – medikamentu pārdozēšana
Vidzemē kopumā šogad bijuši jau 46 pašnāvību mēģinājumi, no tiem 9, kad nodomu ir izdevies realizēt līdz galam. Pagājušajā gadā Vidzemē kopumā ātrā palīdzība izsaukta sakarā ar 287 pašnāvību mēģinājumiem, no kuriem 22 gadījumos iestājās cilvēka nāve. Iznāk, ka gandrīz katru dienu viens cilvēks Vidzemē mēģina izdarīt pašnāvību vai izdara to. Tādi ir statistikas vidējie rādītāji. S.Bračka stāsta, ka izplatītākais pašnāvības veids ir medikamentu pārdozēšana. Otra raksturīgākā ir pašnāvība pakaroties. Retāk Vidzemē tiek izmantoti citi nonāvēšanās veidi, vēnu griešanu apakšdelmā ieskaitot. Statistika rāda, ka Vidzemē visbiežāk labprātīgi dzīvi pārtraukt izvēlas cilvēki spēka gados, reproduktīvajā vecumā.
S.Bračka norāda, ka uz pašnāvībām vairāk ir tendēti cilvēki ar psihosomatiskām vai psihiskām saslimšanām, kas nav laikus ārstētas. “Tā ir smaga problēma. Būtiski ir, vai laikus šādus draudus pamana un noreaģē ģimenē. Sevišķi, kad runa ir par bērniem, jauniešiem. Kāda neatrisināta problēma var kļūt liktenīga, ja piederīgie nerunā par to un nepalīdz bērniem pārvarēt radušās grūtības,” viņa saka.
Viena pašnāvība negatīvi ietekmē vismaz 6 cilvēkus
Katru gadu pašnāvību statistiku apkopo un analizē Slimību profilakses un kontroles centrs. 2015.gada datu izvērtējumu šī iestāde sola publiskot aprīlī. “Dzirksteli” par to informē šīs iestādes Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Tettere. Publiskotais pētījums par psihisko veselību Latvijā 2014.gadā sniedz daudz informācijas pārdomām. Pētījumā teikts: “Katra izdarīta pašnāvība ir traģēdija, kuras dēļ ne tikai tiek priekšlaikus zaudēta cilvēka dzīvība, bet arī ietekmētas pašnāvībā mirušā cilvēka ģimenes un draugu dzīves, tādējādi papildinot negatīvo ietekmi uz visu sabiedrību kopumā. Pētījumu dati liecina, ka viena izdarīta pašnāvība var negatīvi ietekmēt vismaz 6 līdzcilvēku dzīves.”
2014.gadā Latvijā pašnāvības izdarījuši 382 cilvēki (2013.gadā - 382; 2012.gadā - 443), no kuriem 81,4 procenti bijuši vīrieši. Latvija pašnāvību skaita ziņā ir 3.vietā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm aiz Lietuvas un Ungārijas, vēstī pētījums. Vērtējot atsevišķi dzimumu grupās, Latvijas vīrieši pēc pašnāvību rādītājiem ieņem augsto otro, bet sievietes - 12.vietu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Dati liecina, ka vīrieši pašnāvības izdara vidēji 5 reizes biežāk nekā sievietes.
Īpaši satrauc vecuma grupa no 15 līdz 19 gadiem
Satrauc fakts, ka 2014.gadā pašnāvības bija izdarījuši 15 jaunieši (15 līdz 19 gadus veci), no tiem vairumā gadījumu – puiši, meitene – tikai vienā gadījumā. Pētījumā uzsvērts, ka statistikas kāpums un reālie nāves gadījumi tieši šajā vecuma grupā ir īpaši izvērtējami. Salīdzinošie dati laika posmā no 1996. līdz 2014.gadam rāda, ka visās citās vecuma grupās ir vērojama pašnāvību skaita samazināšanās, bet 15 līdz 19 gadus veco cilvēku grupā īpašu statistikas datu izmaiņu nav. 2014.gadā šajā grupā bija tikpat daudz pašnāvību kā 1996., 1998., 2000., 2005.gadā.
“Ik gadu ievērojams skaits iedzīvotāju veic pašnāvības mēģinājumus – starptautisku pētījumu dati liecina, ka uz vienu pašnāvībā mirušo cilvēku vidēji 20 cilvēku izdara pašnāvību mēģinājumus. Tāpat jāņem vērā izpētītā likumsakarība, ka indivīdiem, kuri izdarījuši pašnāvības mēģinājumu, ir izteikti augsts atkārtota mēģinājuma un pabeigtas pašnāvības risks. Tieši tādēļ augsta riska indivīdu identificēšanai un laicīga atbalsta sniegšanai ir nozīmīga loma pašnāvību profilaksē,” teikts pētījumā.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"