Baltā pils turpina brukt

2016. gada 18. marts 00:00

1756

Valda Vorza: “Pili brauc apskatīt ārzemnieki, kuri zina, kāds tas ir dārgums.”

Valsts nozīmes arhitektūras pieminekli, Vecgulbenes muižas Balto pili, varētu saglābt vēl tagad. “Es tam ticu,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Vorza. Lai arī pils ir privātīpašums, viņa tomēr gribētu sagaidīt pašvaldības lielāku ieinteresētību un līdzdalību šā objekta glābšanā. V.Vorza jūtot atbildību par pili ne tikai kā muzeja direktore, bet arī kā Latvijas valsts pilsone.
Viņas vērojums – no laika gala un joprojām Gulbeni mēdz apmeklēt ārzemju tūristi, kuri savu vizīti nekur, nevienam nepiesaka, kuri ir kompetenti un zina, kādus dārgumus vēlas redzēt šajā pasaules malā. Baltā pils jeb tā saucamā Vidzemes Rundāle ir galvenais apskates objekts. Pili redzēt Gulbenē pirms vairākiem gadiem iegriezušies viesi no Somijas, bet pagājušajā gadā - no Parīzes Francijā. Baltā pils interesējusi ārzemniekus vēl tad, kad Vecgulbenes muiža nebija iezīmēta nevienā Latvijas tūrisma maršrutā.

Nav paveicies ar aprūpēšanu
“Gulbenē nav paveicies ar vēsturisko objektu aprūpēšanu,” saka V.Vorza un bilst, ka šo problēmu uzskata gluži vai par lāstu. Gulbenē pagātnē un nereti arī šodien nekad tā līdz galam neesot novērtēti tie kultūrvēsturiskie dārgumi, kuri šeit ir. “Baltajai pilij žoga apkārt nebija,” padomju gadus un brīvvalsts atjaunotnes sākumu raksturo V.Vorza. To pašu varot teikt par pils parku, kas ilgu laiku arī netika lolots un kopts, un vispār atzīts par vērtību.
2011.gadā Vecgulbenes muižā un Baltajā pilī tika veikti izpētes darbi, lai varētu izstrādāt tehnisko projektu pils atjaunošanai. Izpēti veica arhitekts Jānis Zilgalvis ar Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonda atbalstu. SIA “Gulbenes Baltā pils” īpašniekiem bija sapnis par pils atjaunošanu, piesaistot līdzekļus no Eiropas Savienības fondiem. Taču tas neizdevās. 2011. un pēc tam 2012.gadā uzņēmumam tika ierosināti divi maksātnespējas procesi. Otrais saskaņā ar “Lursoft” datiem savu aktualitāti nav zaudējis joprojām. Taču 2006.gadā ar 100 000 latu pamatkapitālu dibinātais uzņēmums joprojām pastāv, tas nav likvidēts. Ceturto gadu uzņēmumam ir administrators – Ivita Baumane. Uzņēmuma īpašnieki vienādās daļās joprojām skaitās valmierieši Elmārs Pitura un Jurģis Ābele.

Juridiski situācija nav atrisināta
2014.gada sākumā bija izsludināta, bet vēlāk tika atcelta Vecgulbenes muižas daļu izsole, kurā bija plānots pārdot arī Vecgulbenes pilsdrupas. Izsole tika atcelta pēc nodrošinātā kreditora – tagadējās akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum” – lūguma. SIA “Gulbenes Baltā pils” nekustamie īpašumi un kustamā manta, Balto pili ieskaitot, ir ieķīlāta par labu “Altum”.
SIA “Gulbenes Baltā pils” administratore iepriekš ziņu aģentūrai “Leta” stāstījusi, ka Vecgulbenes muižas situācija esot ļoti komplicēta, jo īpašums ir sadalīts vairākās daļās.
Vecgulbenes muižas kungu māja, saukta par Balto pili, celta romiešu villas stilā. Tās centrālo daļu uzbūvēja 1763.gadā. 1859.gadā muižu nopirka Johans Gotlībs Heinrihs fon Volfs. 1905.gadā pili nodedzināja, ugunsgrēks iznīcināja lielo torni un daļu interjera. Pili atjaunoja, taču ne sākotnējā izskatā. Pēc 1920.gada agrārās reformas pili atsavināja tās īpašniekam un nodeva 7. Siguldas kājnieku pulkam. Otrā pasaules kara laikā pils daļēji tika sagrauta, pēc tam nolaista. Gulbenes pilsētas domes Balto pili izsolē 2005.gadā par 45 000 latu pārdeva valmierietim E.Pituram. Viņam un J.Ābelem pamazām īpašumā pārgāja vairums Vecgulbenes muižas ēku. Sākotnēji abi rosīgi apsaimniekoja īpašumu un daudz paveica tā sakārtošanā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Baltā pils turpina brukt

Kategorijas