Dzirkstele.lv ARHĪVS

Aicina balsot pret bēgļu uzņemšanu novadā

Diāna Odumiņa

2016. gada 22. marts 00:00

1075
Aicina balsot pret bēgļu uzņemšanu novadā

Deputāts Intars Liepiņš uzskata, ka sabiedrībai ir jāzina

Gulbenes novada dome nevar iesaistīties patvērumu meklējošo bēgļu izmitināšanā, jo valodas barjera traucē pilnvērtīgu saziņu ar šādiem cilvēkiem un nav arī resursu, lai algotu personālu, kas spētu ar bēgļiem sazināties viņu valodā.
Tā uzskata Gulbenes novada deputāts Intars Liepiņš. Viņš aicina tuvākajā laikā novada domē balsot par atteikšanos uzņemt bēgļus Gulbenes novadā. Turklāt šāda lēmuma nepieciešamību deputāts pamato ar principiālu nostāju – Gulbenes novada pašvaldības prioritāte ir palīdzēt ar dzīvojamo platību saviem tautiešiem, sava novada bijušajiem iedzīvotājiem, kuri vēlas atgriezties Latvijā pēc peļņā ārzemēs pavadītajiem gadiem.
I.Liepiņš ar savu priekšlikumu rakstiski ir vērsies pie pašvaldības vadītāja Andra Apinīša un cer, ka iesniegums tiks izskatīts jau šonedēļ deputātu komiteju sēdēs un pēc tam 31.martā domes sēdē.
Deputāts savā iesniegumā liek nojaust, ka ir nobažījies par bēgļu ienākšanu novadā un par neprognozējamajām sekām, kas var iestāties. I.Liepiņš ir norādījis, ka, atsaucoties uz Ekonomikas ministrijas pieprasījumu līdz 2015.gada 15.oktobrim sniegt ziņas par pašvaldības brīvajām dzīvojamām telpām bēgļu iespējamajai izmitināšanai, Gulbenes novada dome šādu informāciju ir sagatavojusi un sniegusi. Tā, iespējams, bēgļiem varētu tikt piešķirts pa vienam vienistabas dzīvoklim šādās adresēs: Gulbenē, Viestura ielā 29; Tirzas pagastā, “Virānes skolā 2”; Litenē, “Sileniekos 4” un “Sileniekos 5”. Bet Beļavas pagasta dzīvojamā mājā “Mežotnes 2” bēgļiem varētu tikt piešķirts divistabu dzīvoklis. Paredzams, ka tādējādi bēgļiem varētu tikt izīrēta dzīvojamā platība 192,1 kvadrātmetra kopplatībā.
Latvijas Pašvaldību savienība pagājušā gada 4.septembrī vērsusies pie pašvaldībām ar jautājumiem, kādas problēmas varētu būt bēgļu uzņemšanai, kādi ir šo problēmu risinājuma piedāvājumi. Tādējādi vedināts tiek pieņemt neizbēgamību, ka pašvaldībām būs savā teritorijā jāuzņem bēgļi. Latvijai divu gadu laikā jāuzņem 250 bēgļu. Ja patvēruma meklētājam tiek piešķirts bēgļa statuss, turpmākos 12 mēnešus tiek nodrošināts valsts pabalsts 256,12 eiro apmērā katru mēnesi pieaugušajam un 30 procentu apmērā nepilngadīgai personai, kā arī papildus vēl pabalsts valsts valodas apguvei ne vairāk par 49,80 eiro mēnesī. Alternatīvo statusu ieguvušajai personai šāds pats atbalsts pienākas īsāku laika periodu – 9 mēnešus. Tieši pašvaldībām ir pienākums bēgļa statusu vai alternatīvo statusu ieguvušajām personām nodrošināt nepieciešamo atbalstu, kā arī veicināt integrāciju Latvijas sabiedrībā.