Dzirkstele.lv ARHĪVS

Soļošanā lielākais prieks ir par Eiropas medaļām

Evita Brokāne

2016. gada 22. marts 00:00

545
Soļošanā lielākais prieks ir  par Eiropas medaļām

Anitai Žavridai sportošana nekad nav bijusi vienaldzīga

Gulbeniete Anita Žavrida sporto sava prieka un fiziskās labsajūtas dēļ. Ziemā viņa labprāt slēpo, viņai ir labi panākumi soļošanā, bet šobrīd viņa ar nepacietību gaida, kad laika apstākļi kļūs pavasarīgāki, lai varētu atsākt nodarboties ar riteņbraukšanu.
Anita stāsta, ka jau pamatskolas laikā viņai ir patikusi vieglatlētika, slēpošana. “Darīju no visa kaut ko pa drusciņai. Biju diezgan aktīva, piedalījos visur, cik nu tajā laikā bija iespēju. Arī mācoties tehnikumā Jēkabpilī, turpināju sportot. Mēs tikām izbraukājuši Padomju Savienību, piedaloties dažādās sacensībās,” atceras Anita. Tad no apmēram 1990.gada sportošanā bija iestājies pārtraukums, bet, sākot ar 2005.gadu, Anita atkal atsāka pievērsties sportiskajai dzīvei. Un tā tas turpinās līdz pat šodienai. “Man nekad nav bijusi vienaldzīga sportošana. Jau skolas laikā – ja es sportoju, tad mans mērķis bija censties būt labākajai. Arī šobrīd manā vecuma grupā konkurence ir pietiekami liela gan vieglatlētikā, gan slēpošanā, bet man patīk pacensties. Jāteic gan – lai nodarbotos ar sportu, ir nepieciešams ļoti liels gribasspēks. Bieži vien ir tā, ka, atnākot mājās pēc darba, vairs neko negribas, bet, ja ir kāds, kurš tevi pavelk līdzi, divatā jau ir daudz vieglāk. Ir tiešām grūti saņemties un dažubrīd šķiet, ka labāk ir nedarīt nekā darīt, bet, kad sāc darīt, tad saproti, ka pēc izkustēšanās ir milzīgs gandarījums un labas sajūtas.”

Vajadzīgi nopietni treniņi
Ar 2005.gadu ziemā Anita vairāk pievērsās slēpošanai, bet vasarā – soļošanai. “Tagad jau apmēram trīs gadus vasarā braucu ar riteni. Es nekad neesmu bijusi riteņbraucēja, bet tad tika iegādāts velosipēds un tā arī pamazām sāku. Jāsaka paldies arī Dacei Zaķei, ar kuru braucam kompānijā un atbalstām viena otru,” saka Anita. Vasarā viņa cenšas nobraukt diezgan daudz kilometru. Mūsu pašu novada sacensībās “Šķūnenieku kauss” Anita ir divas reizes uzvarējusi savā vecuma grupā. Startējusi arī riteņbraukšanas sacensībās Gulbenē un izcīnījusi godalgotas vietas. Pagājušajā vasarā Anita piedalījās visos “SEB” kalnu divriteņu maratona posmos. Par atbalstu un iespēju tajos startēt viņa pateicas Jurim Aleksānam un sporta klubam “Šķēps”. “Par dalību “SEB” maratonā ir milzīgs gandarījums, jo šo sacensību posmi nav viegli. Brauc pirmajā reizē un saproti, ka nevari uzbraukt kalnā, bet, kad jau brauc kādu piekto posmu un jau vari pievārēt kalnus, tad tiešām ir iekšējs gandarījums. Taču viennozīmīgi varu teikt, ka to visu daru amatiera līmenī.” Un tomēr – lai arī sportots tiek vienīgi sava prieka pēc, Anita atzīst, ka ir vajadzīgi pietiekami nopietni treniņi, bez tiem neiztikt. “Vasarā mēģinājām izbraukt ar velosipēdiem vismaz trīs reizes nedēļā un vienā reizē centāmies nobraukt 30, 40 kilometrus gan pa meža ceļiem, gan pa asfaltu. Protams, ja ikdienā kaut ko dari, tad noteikti gribas piedalīties arī kādās sacensībās un nostartēt tā, lai pašam par sevi nav kauns,” atzīst Anita. Arī šogad, ja būs iespēja, viņa noteikti piedalīsies kādās riteņbraukšanas sacensībās.

Jācenšas kaut ko darīt savā labā
Arī soļošanā Anita katru gadu piedalās dažādās sacensībās. “Lielākais prieks ir par Eiropas medaļām, kas ir iegūtas 2012.gadā Somijā un pagājušajā gadā Polijā. Lai gan tās bija komandu cīņas, prieks, ka aizbraucām un cīnījāmies. Tā ir arī zināma pieredze,” saka Anita. Gatavojoties sacensībām, Anita arī soļošanas treniņiem velta vismaz divas trīs reizes nedēļā. Treniņos ieguldītais darbs pēc tam atspoguļojas rezultātos. Ziemas sezonā, lai uzturētu sevi formā, Anita dodas slēpot, piedalās arī slēpošanas sacensībās, kas tiek piedāvātas tepat novadā. Viņa atzīst – cilvēkam ir jākustas un jācenšas kaut kas darīt savā labā. Cilvēks pēc dabas ir slinks, bet sasniegt kaut ko var tikai tad, ja sevi pārvar. Anita atklāj, ka viņa jau otro gadu ir uzsākusi dziedāt arī korī. “Man patīk atmosfēra, kad vari būt kopā ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem. Arī sportā ir tāpat, tā ir iespēja satikt draugus, paziņas, kas ir iegūti šo sportošanas gadu laikā,” piebilst Anita.