Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju atsaucībai jābūt lielākai

2016. gada 4. aprīlis 07:00

1677

Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju atsaucībai jābūt lielākai

Ir apstiprināta jauna atbalsta programma energoefektivitātes paaugstināšanai daudzdzīvokļu dzīvojamajās ēkās. Atbalstam daudzdzīvokļu ēku renovācijai laika periodā līdz 2023.gadam būs pieejami 166 470 588 eiro. Gulbenes pilsētā šobrīd renovētas ir tikai piecas mājas, kā arī viena ēka Stradu pagasta Stāķos. Šis ir “pēdējais kliedziens”, lai uzlabotu energoefektivitāti padomju gados celtajos namos, tomēr iedzīvotāju atsaucība tam ir maza.

“Lai pierādītu iedzīvotājiem, kāda nozīme ir daudzdzīvokļu māju siltināšanai, atliek atvērt SIA “Vidzemes enerģija” interneta mājas lapu un paskatīties ikmēneša maksājumus renovētajās ēkās un ēkās, kas nav renovētas. Cipari vislabāk atspoguļo reālo ainu. Lēmums par konkrētās ēkas siltināšanu kopsapulcē ir jāpieņem ēkas dzīvokļu īpašniekiem. Ir jābūt skaidrībā, kā tas tiks panākts, - ņemot aizņēmumu bankā vai meklējot citādākas investīcijas līdzekļu piesaistei. Primārais ir cilvēku gribēšana to darīt. Tā kā pilsētas pārvaldei dzīvokļu fondā ir domājamās daļas, tad mēs varam mudināt iedzīvotājus padomāt par ēkas siltināšanas iespējām. Bet, zinot situāciju Gulbenē un to, ka cilvēki pat nelabprāt ierodas uz sapulcēm, tas ir smags jautājums,” atzīst Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs Gints Āboliņš.

“Māju energoefektivitātes uzlabošanai ir paredzēti lieli līdzekļi, bet galvenā būs iedzīvotāju interese par to,” piebilst pilsētas pārvaldnieks.

Cilvēkus biedē kredīti, to iedzīvotāju sanāksmēs pauduši gan Gulbenes pilsētas daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji, gan arī tie ļaudis, kuri dzīvo daudzdzīvokļu namos pagastos.

Arī G.Āboliņš kā primāro iemeslu min to, vai dzīvokļu īpašnieki spēs pavilkt finansiālo slogu, kas pēc ēkas siltināšanas nāks klāt komunālajiem maksājumiem. “Dotajā brīdī tajās mājās, kas ir renovētas, to ir panākušas māju pilnvarotās personas vai māju vecākie, kuri ir spējuši būt apņēmīgāki un uzstājīgāki, spējot pārliecināt iedzīvotājus par siltināšanas nepieciešamību,” uzskata G.Āboliņš.

Būvuzraudze Ausma Auzāne uzskata, ka par katru cenu tomēr nevajadzētu iedzīvotājiem uzspiest ēku siltināšanu, jo tas maksā. “Gan būvvaldei, gan Būvniecības birojam ir jāapseko mājas, kuras ir bīstamas, protams, ja tādas ir. Un tad ir jāizdara secinājumi. Neviena kampaņa nevar būt piespiedu,” saka A.Auzāne.

Jāpiebilst, ka energoefektivitāte nav vienīgais ieguvums no ēku renovācijas. Tādējādi tiek pagarināts mājas mūžs, uzlabots ēkas ārējais izskats, sakārtota vide.

Sabiedrībā izskanējis, ka SIA “Gulbenes nami”, kas veic daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanu, it kā neesot ieinteresēti ēku siltināšanā. To gan noliedz SIA “Gulbenes nami” namu pārvaldnieks Juris Aleksāns.

“Nav tā, ka SIA “Gulbenes nami” neatbalsta māju siltināšanu, jo varam salīdzināt, kādas ir siltuma izmaksas renovētā un nerenovētā mājā, bet ir vairākas prasības, kas jāievēro pirms siltināšanas uzsākšanas. Ja nekļūdos, tad ir jābūt 88 procentiem mājas iedzīvotāju, kuri ir samaksājuši par saņemto siltumu. No kopējās ēkas renovācijas summas desmit procentiem ir jābūt konkrētās mājas bankas kontā. Diemžēl ir tā, ka daudzdzīvokļu mājās, kuru iedzīvotāji vēlas veikt to renovāciju, nav sakārtota apkures, ūdenspadeves un kanalizācijas sistēma. Tieši apkures sistēma ir lielākā problēma. Diemžēl cilvēki, mainot radiatorus vai sildierīces, nekonsultējas ne ar vienu speciālistu, bet, kā grib, tā pārtaisa. Ir iedzīvotāji, kuri, neko nesaskaņojot, vannas istabā ierīko siltās grīdas un tamlīdzīgi. Mums ir pieredze, ka ir laba un skaista renovēta māja, ir jāmaksā kredīts, bet diemžēl vairs nav naudas, par ko sakārtot, piemēram, iekšējos ūdensvadus,” stāsta J.Aleksāns.

Viņam nācies uzklausīt iedzīvotāju iebildumus, kāpēc ir jāsakārto ēkas jumts, ja viņi dzīvo otrajā stāvā, kur uz galvas lietus laikā nekas netek, tāpēc labāk sakārtot kāpņu telpu un tamlīdzīgi.

“”Gulbenes nami” piedāvā iespēju daudzdzīvokļu mājām nosiltināt bēniņus, pagrabu, nomainīt jumta segumu, kāpņu telpās ieejas durvis un logus, sakārtot stāvvadus, ja vajadzīgs, arī siltummaini. Tad, kad tas viss ir sakārtots, var domāt par mājas ārējo siltināšanu. Tās ir manas domas,” pauž namu pārvaldnieks.

Viņš uzskata, ka tomēr nav speciālistu, kuri ēku siltināšanu varētu veikt kvalitatīvi.

“To pierāda mājas, kur renovācija jau notikusi. Piemēram, nav vienota viedokļa, vai siltināšanai izmantot vati vai putuplastu un tamlīdzīgi. Bēdīgākais, ka renovācija ir pabeigta, visi līgumi parakstīti, bet pēc gada vai diviem, ja kaut kas atgadās, vairs nav firmas, kas šo darbu veikusi. Ne vairs kam garantiju prasīt, nekā,” secina J.Aleksāns.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju atsaucībai jābūt lielākai

Kategorijas