Dzirkstele.lv ARHĪVS

Lieldienās kopā ar trušiem un olām

Malda Ilgaža

2016. gada 24. marts 00:00

182
Lieldienās kopā ar trušiem un olām

Trušu minifermas īpašniecei Vitai Mohovikovai truškopības bizness ir arī vaļasprieks

Gulbenes novada vienīgajā trušu minifermā, kas atrodas Litenes pagasta “Treijās”, atkal ciemojāmies Lieldienu priekšvakarā. “Mūsu mājās truši dēj ne tikai krāsainas Lieldienu olas, bet pat “Kinderolas”,” smejas saimniece Vita Mohovikova, kura ar nepacietību gaida Lieldienas, jo tad plašais pagalms ir pilns ciemiņu.
“Lieldienu rītā tie, kuri vēlas, brauc uz katoļu baznīcu Gulbenē, kur tiek iesvētītas olas. Atbraucot mājās no baznīcas, vispirms noskaitām tēvreizi un tad ēdam brokastis. Tiek izdalītas arī svētītās olas. Kad brokastis paēstas, sākas aktivitātes pagalmā, jo Lieldienās mūsu truši dēj olas un prot arī tās labi paslēpt. Jautrība sākas tad, kad tiek meklētas šīs slēptuves. Te gan visiem iesaku ievērot vienu noteikumu. Pirms paši neesat atraduši visas olas, nelaidiet laukā suni, jo tas noteikti būs pirmais atradējs. Neizpaliek arī olu kaujas, olu ripināšana un šūpošanās,” stāsta Vita. 

Liels pieprasījums
Kopš pēdējās ciemošanās ekoloģiskajā trušu minifermā ir pagājuši gandrīz divi gadi, tāpēc bija interesanti uzzināt, kādi tie bijuši. Vita ar prieku stāsta, ka truškopībai ir nākotne, jo truša gaļa ir ļoti pieprasīta. “It sevišķi māmiņas, kurām ir mazi bērni, kuri jāsāk piebarot, sākot no septiņu mēnešu vecuma, izvēlas tieši ekoloģiskos apstākļos audzētu truša gaļu. Saņemu ārkārtīgi daudz tālruņa zvanu no Gulbenes, Madonas un citiem apkārtējiem novadiem. Zvanītāji interesējas par truša gaļas iegādes iespējām bērniem. Piebarošanai ir ieteicama arī vistas gaļa, bet visi labi zinām, kāda ir vistas gaļa, ko pērkam veikalā. Truša gaļu piegādājam arī uzņēmumam, kas atrodas Vecrīgā. Šogad ļoti daudz cilvēku interesējas par iespējām iegādāties trušus arī audzēšanai. Cilvēki arvien vairāk saprot, ka trušu audzēšana ir lietderīga gan pašpatēriņam, gan dod papildu ienākumus. Iesaku visiem, kam vien ir interese, nodarboties ar truškopību,” saka Vita. 

Izvēlas trīs šķirnes
Sākotnēji deviņās trušu minifermās saimniece audzēšanai bija izvēlējusies divu gaļas šķirņu trušus – Kalifornijas un Lielo milzi. Tagad klāt nākusi vēl trešā šķirne - Vīnes zilais. “Šķirnes praktiski mēs daudz nemainām, jo trušus audzējam galvenokārt gaļas ieguvei.  Šobrīd minifermā ir aptuveni 57 trušu mātes, kurām pēc mēneša būs mazuļi. Minifermu skaitu palielināt pagaidām negrasāmies, jo tās ir ļoti dārgas. Paši esam ierīkojuši trušu voljērus, kur kopā iespējams salikt pat 15 trušu mātes, kas savstarpēji labi sadzīvo. To nekādā gadījumā nedrīkst darīt ar trušu tēviem, jo viņi nesatiek,” stāsta Vita. Viņai šie dzīvnieki nenozīmē tikai biznesu. Tas ir apvienots ar saimnieces vaļasprieku. Vairākas reizes dienā, kad vien atliek laiks, Vita dodas pie trušu būriem, lai parunātos ar dzīvniekiem, paglaudītu, lai gan trušu minifermas ir tā ierīkotas, ka pie trušiem varētu nepienākt pat nedēļu. ”Īpaši necenšos kādu dzīvnieku iemīlēt, jo tad ir grūti no viņa šķirties. Arī vārdus vairs nedomāju, jo trušu ir pārāk daudz,” bilst saimniece.

Galvenā – produkcijas pārdošana
Bioloģiskā trušu miniferma ir sertficēta, jo ar Eiropas fondu atbalstu un veiksmīgu sadarbību ar SIA “Meteors Lain” no Daugavpils savulaik sarūpēti gan būri, gan sertificētas vaislas mātes un tēvi. Vita atzīst, ka, iztiekot vien ar pašu līdzekļiem, diezin vai pirms četriem gadiem būtu izdevies tikt pie minifermas. Īpaši tāpēc, ka viena šķirnes truša iegādei ir jāatvēl aptuveni 35 eiro. Saimniece nenoliedz, ka pievēršanās šķirnes trušu audzēšanai sākotnēji šķitis liels risks un uzdrošināšanās, bet tagad viņa jau bijusi padomdevēja daudziem, kuri vēl tikai grasās pievērsties truškopībai. “Cilvēki vēl baidās uzdrīkstēties sākt kaut ko jaunu, tāpēc cenšos iedrošināt, iesaku rakstīt projektu,” saka Vita.  Galvenais, lai tikai varētu pārdot produkciju, jo viena miniferma saražo apruveni 250 kilogramus truša gaļas gadā.

Spēcīga imūnsistēma
Eiropas finansiālais atbalsts bijis vajadzīgs arī tādēļ, ka minifermas ir ļoti dārgas. Viena miniferma maksā aptuveni 700 eiro. Tās ir izgatavotas no ekoloģiski tīra materiāla, kam minimālais kalpošanas termiņš ir ne mazāk kā pieci gadi. Tās ir aprīkotas ar elektroiekārtu ūdenstvertņu sildīšanai, tāpēc, trušiem visu gadu uzturoties svaigā gaisā, pat salā ūdens nesasalst. Miniferma ir aprīkota ar atsevišķu barotavu tikai sienam. Paši trušu būri ir izgatavoti no ekoloģiski nekaitīga materiāla. No tiem trušu mēsli tiek automātiski savākti un izvadīti ārā, tādējādi nodrošinot būros tīrību un novēršot nepatīkamu smaku. Minifermās trušu mātes atnesas arī ziemā, tāpēc ligzdas, kur uzturas mazie trusēni, atrodas uz īpaša sildoša paklāja. Arī par trušu veselību Vita nesūdzas, jo materiāls, no kura ir izgatavotas minifermas, ir apstrādāts ar līdzekli, kas pasargā būros ievietotos trušus no slimībām. 
Pirmie saimniekošanas gadi jau apliecinājuši, ka no vienas šķirnes trušu mātes gadā ir iespējams iegūt četrus metienus. Metienu skaits varētu būt arī lielāks, bet Vita uzskata, ka trušu mātēm jāļauj arī atpūsties.  Lūk, kāpēc zaķis izraudzīts kā auglības dzīvnieks Lieldienās. 


Fakti

◆ Trušu minifermā dzīvniekiem ir stipra imunitāte.

◆ No vienas trušu mātes gadā iegūst 6 metienus (8 līdz 10 trusēni vienā reizē).

◆ Truši aug trīs reizes ātrāk, četros mēnešos sasniedzot 4 līdz 6 kilogramus.

◆ Viena miniferma nodrošina līdz 250 kg trušu gaļas gadā.

◆ Viens šķirnes trusis maksā aptuveni
35 eiro.