Bēgļu jautājums izraisa apjukumu

2016. gada 24. marts 00:00

1487

Deputātam izdevies rosināt diskusiju, bet lemt domnieki vēl nav gatavi

Rezonansi sabiedrībā ir izraisījis Gulbenes novada deputāts Intars Liepiņš, kurš domē nācis klajā ar konceptuālu priekšlikumu lemt pret pašvaldības dzīvokļu izīrēšanu patvēruma meklētājiem, kuri Latvijā ieguvuši bēgļu statusu.
Vakar šo priekšlikumu apsprieda deputāti divās komiteju sēdēs, kā arī seniori Gulbenes novada pensionāru biedrības ,,Atspulgs 5” sanāksmē. Tā kā I.Liepiņš savu nostāju iepriekš tika publiskojis laikrakstā “Dzirkstele”, sabiedrība ir informēta un pat satraukta. To kolēģiem pavēstīja deputāts Normunds Mazūrs, kurš ir piedalījies pensionāru biedrības sanāksmē. Viņš pauda, ka negrib piekrist tiem, kuri visos bēgļos saskata ekstrēmistus un potenciālu draudu vietējai sabiedrībai. N.Mazūrs ir par to, ka bēgļi ir jāšķiro. Kara upuriem, sevišķi Sīrijas ģimenēm ar bērniem, ir jādod patvērums, ja viņi to lūdz, domā deputāts.
Novada domē neviens neriskēja pilnībā atbalstīt I.Liepiņa priekšlikumu. Daļēji kolēģa skatījumam piekrita tikai daži. Piemēram, novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis jautāja tieši: “Vai esam gatavi pateikt “nē” par pašvaldības dzīvojamo fondu?” Atbildes nebija.
Deputāts Dzintars Poļaks pauda, ka bēgļu jautājuma risināšana faktiski ir valsts kompetence. Viņaprāt, valsts pati nezina, kā īsti šo jautājumu risināt, bet vēlas to pārvelt uz pašvaldību pleciem. I.Liepiņš pauda, ka, nepieņemot kardinālu lēmumu, novada dome, tēlaini sakot, “atstāj atvērtas durvis”. Domu apmaiņas gaitā tika izteikti dažādi minējumi un šaubas. Vai pašvaldība ir tiesīga darboties pret savas valsts politiku? Deputāte Sandra Daudziņa pauda – ja pašvaldība negribēs iesaistīties sarunās bēgļu jautājuma risināšanā, varbūt kādā brīdī Ekonomikas ministrija negribēs iesaistīties sarunās par Eiropas Savienības fondu atbalstu gulbeniešu projektiem.
Domes jurists Sandis Sīmanis informēja, ka teorētiski bēgļi nemaz nevar tikt uzņemti Gulbenes novada pašvaldības dzīvokļu rindā. Lai vispār pretendētu uz to, cilvēkam piecus gadus ir jābūt deklarētajai dzīvesvietai šajā pašvaldībā. Novada domes priekšsēdētājs Andris Apinītis sacīja, ka dzīvokļi vēl tiek piešķirti arī ārkārtas situācijās. Iespējams, tāda varētu būt interpretācija, palīdzot kādam bēglim, ja tas lūgs pajumti novadā. Domes izpilddirektore Guna Švika sacīja, ka jautājuma nostādne būs pavisam citāda. Bēgļi, pirmkārt, meklēs darba iespējas Latvijā. Ja būs darbavieta, tad vajadzēs arī vietu, kur dzīvot. Pilnīgi iespējams, ka šādā gadījumā pēc palīdzības pašvaldībā vērsīsies kāds no vietējiem uzņēmējiem.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Bēgļu aģentūras Ziemeļeiropas reģionālā biroja konsultants Dzidzis Melbiksis “Dzirkstelei” I.Liepiņa priekšlikumu komentēja tā: “Par ko tad īsti ir ierosināts balsot? Kurš Gulbenē vispār ir kādu bēgli redzējis, ar viņu parunājies? Vai ir apjausma par to, kādas ir demogrāfiskās tendences novadā? Nevienam nepatīk bēgļi, man arī nepatīk — tādā ziņā, ka tas nav nekāds foršais fenomens, par ko aplaudēt, ka pasaulē notiek kari un vajāšanas, kas liek cilvēkiem glābties. Bet vai mums nav pienākums kaut nedaudz palīdzēt, ja pretī mēs patiesībā iegūsim? Es aicinātu būt prātīgiem un domāt ilgtermiņā, nevis ļauties populismam. Zviedrijā studentu kopmītnēs man blakus istabiņā dzīvoja puisis no Bosnijas. Es ilgu laiku pat par to nedomāju, ka viņš taču ir bēglis. Jā, viņš ieradās Zviedrijā deviņdesmitajos gados, Balkānu kara laikā, kā pusaudzis kopā ar ģimeni. Ko tas maina? Tāds pats students kā visi pārējie. Šodien viņš strādā Tirdzniecības un rūpniecības kamerā Stokholmā prestižā amatā. Ar vecākiem un ģimeni joprojām sarunājas bosniešu valodā. Bet visādi citādi — pilnībā Zviedrijas sabiedrībā integrējies indivīds.”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Bēgļu jautājums izraisa apjukumu

Kategorijas