Tu kā podiņš, es kā vāciņš

2016. gada 24. marts 00:00

Palielinoties laulāto izglītības līmeņu starpībai, palielinās iespēja izšķirties

Tu kā podiņš, es kā vāciņš, kamēr jaukajā konservējumā neiemetas rūgums, pelējums vai kāda cita skāde. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pētnieki Latvijas Universitātes konferencē prezentējuši pētījumu par 2001. gadā laulāto pāru demogrāfisko un sociālo rādītāju izmaiņām 15 gadu laikā, nākot klajā ar interesantiem secinājumiem, kas tad ietekmē pāru iespēju šķirt laulību.

Kurš ģimenē gudrākais?
Pētījums par pāriem, kuri noslēguši laulību Latvijā 2001. gadā, prezentēts Latvijas Universitātes konferences sekcijas sēdē «Depopulācijas riski un izaicinājumi». Pētījuma mērķis ir sniegt laulāto pāru raksturojumu (bērnu skaits, izglītība, vecums laulājoties, šķiršanās risks), kā arī noskaidrot, kādi faktori ietekmē šķiršanos atkarībā no iedzīvotāju izglītības un vecuma. Iegūtie rezultāti sniegs iespēju prognozēt šķiršanos skaitu turpmākajos gados un pētīt ģimeņu iekšējās un ārējās migrācijas procesus. Kā pētījuma bāzes periods izvēlēts 2001. gads, kad administratīvajos reģistros pieejama senākā laulāto statistika, kurai var arī kvalitatīvi pievienot jaunākos datus.
2001.gadā Latvijā tika noslēgtas 9256 laulības, 72 procenti personu to darīja pirmo, bet 24 procenti – otro reizi. Pētījumā pētīti 9212 pāri, izslēdzot 42 pārus ārvalstniekus. No 9212 pāriem 2016.gada 1.janvārī 60,4 procenti joprojām bija precējušies, 32,6 procenti – šķīrušies, bet 7 procenti laulību beigušās, jo kāds no laulātajiem miris.
Palielinoties laulāto izglītības līmeņu starpībai, palielinās iespēja, ka laulātie šķirs laulību. Turklāt personai ar pamata vai zemāku izglītību ir lielāka iespēja izšķirties neatkarīgi no tā, kāda izglītība ir viņa partnerim, secināts pētījumā par 2001. gadā laulāto pāru demogrāfisko un sociālo rādītāju izmaiņām pēdējos 15 gados, kā arī dažādu faktoru ietekmi uz šķiršanos.
2001.gadā vidējais vīrieša vecums laulību brīdī bija 31 gads, sievietes – 28,5 gadi. Vidēji vīrietis bija 2,5 gadus vecāks nekā sieviete. CSP pētnieki secinājuši, ka, palielinoties laulāto vidējam vecumam laulību brīdī, samazinās šķiršanās iespēja, taču vecuma starpība neietekmē šķiršanās iespēju.
Zane un Aigars arī precējās tieši pētījumā par atskaites punktu ņemtajā 2001. gadā. Tiesa, viņi neatbilst vidējam vecumam laulāšanās brīdī, jo abi bija jaunāki. Zanei bija 23 gadi, bet Aigaram - 25. Tagad pāris jau vairākus gadus ir šķīries.
«Nedomāju, ka tieši izglītības līmeņa atšķirības tādā akadēmiskā nozīmē varētu būt noteicošais, kāpēc cilvēki izšķiras, lai gan, protams, arī tam varētu būt nozīme,» teic Zane.
Katrā gadījumā izglītība diez vai bija par iemeslu viņu abu laulības šķiršanai, jo gan Zane, gan Aigars, jau būdami precēti, ieguva augstāko izglītību. Zane uzskata: «Es teiktu, ka tā ir nevis izglītība, bet abu spēja attīstīties laulības laikā. Ja katrs attīstās citā virzienā vai vienam vispār nav vēlmes izaugt, nekas labs tur beigās nevar sanākt. Kamēr bērni mazi, ir daudz rūpju ārpus savu personīgo attiecību loka, bet pēc tam var izrādīties, ka nekā kopīga vairs nav. Katram savas intereses, aizraušanās, vēlmes.»
Tomēr arī Zane piekrīt pētījumos secinātajam, ka kaut kādā mērā plaisa laulāto izglītības līmeņos var ietekmēt: «Iespējams, netrūkst gadījumu, kad jauna meitene iepazīstas ar pusi, iemīlas līdz ausīm, un viņai tajā brīdī ir pilnīgi vienalga, vai viņam ir augstskolas diploms vai nav. Tomēr, ja, gadiem ejot, izrādās, ka vīru neinteresē nekas vairāk par alus skārdeni un televizoru, viņai, izglītotai sievietei, var būt grūti dzīvot ar šo cilvēku kopā. Lai gan, manuprāt, tas ir relatīvi – dažkārt kāds ar augstskolas diplomu ir mazāk inteliģents nekā cits ar pamatskolas izglītību.»
«Mūsu gadījumā notika tas, ko iepriekš pieminēju, – mēs attīstījāmies katrs savā virzienā. Manam bijušajam vīram gribējās mierīgu dzīvi mājās – nekur neiet, neko nedarīt, lasīt grāmatas, iedzert vīnu. Man arī patīk lasīt grāmatas un iedzert vīnu, bet ar to vien nepietiek. Bērni paaugās, kļuva patstāvīgāki, es gribēju atkal atsākt baudīt dzīvi sabiedrībā – apmeklēt koncertus, izrādes, tikties ar draugiem. Iespējams, mēs katrs būtu iemācījušies gūt laulības dzīvē to, ko vēlamies, bet par vēlu sapratām, ka aiza starp mums jau ir par dziļu, lai tai pārkāptu pāri. Tagad ar savu pašreizējo pieredzi noteikti rīkotos pilnīgi citādi. Pirmkārt zinu, ka veltītu daudz vairāk laika mūsu savstarpējām attiecībām, ne tikai bērnu audzināšanai. Bērni ģimenē, protams, ir svarīgi, bet vīrietis tomēr jāliek pirmajā vietā. Gudrai sievietei ir jāsaprot, ka vīrietim ģimenē jābūt pirmajam, tikai pēc tam seko bērnu intereses,» savu pieredzi stāsta Zane.

Neizglītots vīrietis – lielāks drauds laulībai
Analizējot 2001. gadā laulāto izglītību, izmantoti 2011. gada tautas skaitīšanas dati par laulāto izglītību (10 gadus pēc precēšanās). No visiem pāriem 40 procentos gadījumu sievietei ir augstāka izglītība nekā vīrietim, 38,5 procentos abiem tā ir vienāda, bet 21,4 procentos vīram ir augstāka izglītība. Mazāk izglītots vīrietis ir lielāks drauds laulībai (iespēja palikt kopā 43 procenti) nekā mazāk izglītota sieviete (iespēja palikt kopā 48,6 procenti). Tomēr abos gadījumos, palielinoties izglītības līmeņu starpībai, palielinās iespēja izšķirties.
Analizējot 2001. gadā noslēgtās laulības, CSP pētnieki prognozē, ka, pieskaitot 32,6 procentus pāru, kuri līdz 2016. gada 1. janvārim jau ir šķīrušies, no visiem 2001. gadā laulātajiem dzīves laikā izšķirsies 47 procenti pāru. Savukārt 53 procenti paliks juridiski laulāti līdz mūža beigām.
Biežāk šķirtas laulības četrus, septiņus gadus pēc to noslēgšanas. Laulību, kuru ilgums bija 10–11 gadu, šķiršanas pieaugums sakrīt ar laiku, kad tās sāka šķirt pie notāriem.
Arī Zane un Aigars to izdarīja pie notāra, sadalot abus viņu laulības laikā dzimušos bērnus – viens dzīvo pie mammas, otrs pie tēta. «Jā, tas, ka šķirties varēja pie notāra, protams, bija ērtāk. Bet vai mēs vēl arvien dzīvotu kopā, ja tas nebūtu iespējams? Noteikti nē. Ietu uz tiesu un tāpat izšķirtos,» atzīst Zane.
Līdz 1991. gadam Latvijā bija liels noslēgto un šķirto laulību skaits. 1991.–1996. gadā līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu vērojama paradumu maiņa – strauji samazinās laulību skaits un salīdzinoši lēnāk sarūk šķiršanos skaits. Sākot ar 1996. gadu, Latvijā bija mazāks, bet stabils noslēgto un šķirto laulību skaits katru gadu. Laulību skaits atkal būtiski palielinās 2007. un 2008. gadā, kas saistīts ar ekonomiskās situācijas uzlabojumu valstī. Savukārt 2011. gadā līdz ar atvieglotu šķiršanās procedūru un iespēju visu nokārtot pie notāra šķiršanos skaits auga.
No visiem pāriem, kuri apprecējās 2001. gadā un joprojām ir kopā, 93,8 procenti dzīvo Latvijā, 73,5 procenti – tajā pašā reģionā, 63,7 procenti – tajā pašā novadā vai republikas nozīmes pilsētā, kur 2001. gadā. Atbilstoši starptautiski pieņemtai praksei pāra dzīvesvietu, ja tā abiem atšķiras, nosaka pēc vīrieša dzīvesvietas. Pētījumā secināts, ka pāri bez bērniem vai ar vienu bērnu biežāk dzīvo Rīgā vai republikas nozīmes pilsētā, bet pāri ar diviem vai vairāk bērniem – mazpilsētā vai laukos.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Tu kā podiņš, es kā vāciņš

Kategorijas