Bailes ceļ žogus starp valstīm

2016. gada 31. marts 00:00

288

Kad televīzijā demonstrēja satraucošus video pēc teroristu sarīkotājiem sprādzieniem Briseles lidostā, metrostacijā un intervēja aculieciniekus, kāda Briselē dzīvojoša latviete izteica domu, ka acīmredzot būs jāatgriežas Latvijā, kur terorisma draudi ir mazāki. Tiesa, pagaidām tā varam apgalvot. Lai to varētu arī turpmāk, Saeimas deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) rosina atteikties no lēmuma uzņemt 776 patvēruma meklētājus. Valdošās koalīcijas politiķi neatbalsta šo priekšlikumu, bet Polija pēc Briseles teroraktiem vairs nav gatava uzņemt bēgļus. Vai tas nozīmē, ka tagad katra valsts cels žogu un centīsies norobežoties? Manuprāt, tāda rīcība atgādina pasaku par trim sivēntiņiem – ātri, ātri paslēpties savā nedroši būvētajā mājiņā, taču no terorisma draudiem var pasargāt tikai nostiprinātas Eiropas Savienības valstu ārējās robežas, kā arī vienots ārējās izlūkošanas un iekšējās drošības dienests. Piekrītu uzņēmējam un mecenātam Vilim Vītolam, ka vajadzīga Eiropas Savienības dalībvalstu vienota nostāja, taču līdzšinējā pieredze liecina, ka ES valstu drošības dienestu sadarbība nav bijusi pietiekami efektīva. Jau līdz traģiskajiem notikumiem bija zināms, ka Beļģijā ir rajoni, kuros policija neiet. Tāpēc Parīzes slaktiņa galvenais aizdomās turamais Salahs Abdeslams pēc teroraktiem Francijā vairākas naktis varēja pavadīt savā dzīvoklī Briselē. Turklāt Brisele neieklausījās Turcijas informācijā, ka uz šo valsti deportētais ir ārvalstu teroristu karotājs, kurš tika arestēts Sīrijas pierobežā. Tā ir pārprasta un pārspīlēta cilvēktiesību aizsardzība, atzīst gan Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere, gan Izraēlas ministrs Izraels Kacs, kurš norādījis, ka Beļģijai jāpārstāj ēst šokolādi un aizstāvēt liberālismu, jo terorismu nevar apkarot ar demokrātiskām metodēm.
Ne visi musulmaņi ir teroristi, bet diemžēl gandrīz visi teroristi bijuši musulmaņi. Tomēr tas nav pamats vērsties pret bēgļiem, lai gan 70 – 80 % no tiem ir labākas dzīves meklētāji, nevis kara bēgļi. Tiesa, ir jārod iespēja izvērtēt katras personas atbilstību bēgļa statusam. Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete uzsver, ka pēc Briselē notikušajiem teroraktiem nav vairs attaisnojama pasažieru datu reģistra neesamība. Latvijā ir ārzemnieku izmitināšanas centrs Muceniekos, ko paredzēts paplašināt, piešķirot tam nacionālo interešu objekta statusu. Vietējie iedzīvotāji saprot, ka šāds centrs ir vajadzīgs, bet iebilst pret tā atrašanos Muceniekos. Tas nozīmē to pašu norobežošanos vietējā mērogā, jo arī Gulbenē deputāts Intars Liepiņš atzīst – lai bēgļi dzīvo citur, bet ne te. Pagaidām pie mums bēgļu ir maz, bet ir jābūt gataviem, ka pēc vienošanās ar Turciju par bēgļu atpakaļnosūtīšanu to plūsma var veidot jaunus migrācijas ceļus caur Baltijas valstīm. Tās līdz ar Moldovu, Ukrainu un Baltkrieviju vai Poliju varētu kļūt par jaunu migrācijas koridoru uz Zviedriju un Somiju. Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite uzskata, ka Eiropai uz laiku jābūt slēgtai ekonomiskajiem migrantiem, jo ES dalībvalstis acīmredzami nespēj uzņemt un integrēt tik daudz iebraucēju. Tas vēlreiz apliecina, ka ir jāstiprina ES ārējo robežu aizsardzība. Uz Latvijas – Krievijas robežas ir izbūvēti apmēram 3 kilometri žoga, kas būs viens no līdzekļiem, lai apturētu nelegālos robežšķērsotājus. Taču vēl jāizbūvē žogs 190 kilometru garumā, bet pārējos (pavisam robeža ir 276 km) robežas posmos esot dabiski šķēršļi. Vai bēgļi un patvēruma meklētāji no Vjetnamas un citām valstīm gaidīs, kamēr tiek uzbūvēts žogs? Turklāt tas droši vien nebūs nepārvarams šķērslis. Savukārt teroristi būs sasnieguši savu mērķi, ja baiļu dēļ celsim žogus starp Eiropas valstīm.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Bailes ceļ žogus starp valstīm

Kategorijas