Logopēde ar koka datoru

2016. gada 1. aprīlis 00:00

217

Daiga Kalinka ir Latvijā pirmā logopēdiskā valodas sapratnes testa izveidotāja

Pēc logopēda palīdzības vēršas ne tikai bērni, bet arī cilvēki, kuri pārcietuši insultu. Logopēdei Daigai Kalinkai, kura ir pirmā valodas sapratnes testa izveidotāja Latvijā, logopēdija ir ne tikai pamatspecialitāte, bet arī mīlestības darbs.
“Mūsdienās logopēdija kļūst ar katru gadu arvien aktuālāka, spriežot pēc bērnu skaita, kuriem nākas palīdzēt. Nevaru spriest par situāciju lielajās Latvijas pilsētās, bet mazpilsētā Gulbenē problēmu pietiek. Bērniem parādās tādas logopēdiskās problēmas, kādu pirms divdesmit gadiem nebija. Tās nav saistītas tikai ar valodu. Visbiežāk tās ir pakārtotas citām slimībām vai nāk kombinācijā ar tām, piemēram, ar neiroloģiska rakstura problēmām. Problēmas risinājums tāpēc ir jāmeklē kompleksi, bet ne vienmēr diemžēl tas tiek darīts,” saka D.Kalinka.

Izaugusi mazuļa putru paaudze
Speciāliste stāsta, ka liela problēma pēdējā laikā skolās ir bērnu lasītprasme. Ir bērni, kuri visu izlasa, bet nesaprot izlasīto. Ir bērni ar autisma (dažādu pakāpju psihiski traucējumi) pazīmju iezīmēm. Logopēde spriež, ka, iespējams, agrāk tas neticis diagnosticēts. “Vairāk ir specifisku skaņu izrunas traucējumu. Pirms divdesmit gadiem ļoti reti bija bērni, kuri neizrunāja “k” un “g”. Tagad ir izaugusi veikalā pirkto mazuļa putru paaudze, jo vieglāk ir iedot bērnam putru nekā šķaidītus kartupeļus vai burkānus, tāpēc muskuļi, kas veido šīs abas skaņas, netiek trenēti, labi neattīstās vai arī attīstās citādāk,” novērojusi speciāliste.
D.Kalinka uzsver, ka nekas nenotiks pats no sevis un arī nepāries. Ja bērnam ir valodas traucējumi, tad ārsta vai logopēda palīdzība ir jāmeklē nekavējoties. “Logopēds var bērnam palīdzēt tikai tad, ja ir kopējs un regulārs darbs. Ja kopā strādā vecāki, jo viņi savam bērnam var palīdzēt vislabāk, bērns un logopēds, audzinātājs vai skolotājs. Bieži vien vecāki uzskata, tas nekas, ka bērns neizrunā vienu, divas, trīs vai pat desmit skaņas. Gan jau viņš augs lielāks un runās. Ja ar bērnu neviens nerunā, nekas labs nebūs. Ir jābūt valodas videi. Skaņu neizrunāšana atstāj sekas gan uz rakstību, gan lasītprasmi. Katrai darbībai ir nepieciešams skaņas nostiprināšanas periods. Un tas ir ilgs. Visgrūtāk ir iemācīties ikdienā lietot logopēda kabinetā apgūto skaņu vai jebkuru citu prasmi,” uzsver logopēde un min tipiskākās pazīmes, kas liecina par bērna valodas traucējumiem, piemēram, ja mazulis negugina vai nelallina, ja divu gadu vecumā nevar parādīt nosauktās ķermeņa daļas, ja trīs gadu vecumā nespēj pateikt savu vārdu un tamlīdzīgi. “Sarunājoties, īpaši ar zēniem, ir jābūt vienā acu līmenī, tad viņi visu labāk saprot. Ir daudz jāstāsta, jāmāca klausīties, ir jārunā pareizi un skaidri, jo daudziem bērniem ir mazs vārdu krājums,” piebilst D.Kalinka.

Lielas pacietības darbs
Apmeklētājus, kuriem nepieciešama logopēda konsultācija, Daiga pieņem ne tikai Gulbenes novada domes telpās, bet arī regulāri apmeklē novada izglītības iestādes. Daiga norāda, ka nav noteikts vecuma cenzs, kad var sāk vest bērnu pie logopēda. “Manam jaunākajam pacientam bija divi gadi, bet teorētiski logopēds ar bērnu var strādāt vēl agrāk. Sabiedrībā ir izveidojies uzskats, ka logopēds strādā tikai ar bērniem, bet man ir bijuši arī divi pēcinsulta pacienti. Rezultāts bija labs. Logopēdiski ir grūti tikt galā ar logoneirozi, kas ir stostīšanās. Tā var būt bērnam jau piedzimstot, var rasties traumu, baiļu un slimību rezultātā. No malas jau izskatās, ka darbošanās kabinetā pie spoguļa ir tikai rotaļāšanās, bet būtībā logopēdija ir ļoti sarežģīta,” saka speciāliste. Viņa uzskata, ka cilvēki joprojām ļoti maz smaida.

Izvēlas dabas materiālus
Novada visās izglītības iestādēs ir pieejami logopēda pakalpojumi, ko sniedz desmit logopēdi. Viņi veiksmīgi darbojas Vidzemes reģiona logopēdu apvienībā un ir arī Latvijas Logopēdu asociācijas biedri. Konkrēti D.Kalinka apkalpo sešas novada skolas un divas pirmsskolas izglītības iestādes, kā arī pirmsskolas vecuma grupas. Logopēde piedalās arī mācību stundās un vēro bērnus. Pēdējā laikā viņa izvēlējusies citu taktiku, pārbaudot pirmklasniekus, kuri vēl tikai uzsāk skolas gaitas, jo tā ir vienkāršāk. Daiga pārliecinājusies, ka pēdējā laikā logopēdisku problēmu vairāk ir zēniem. Katru gadu jūnijā Stāķu pamatskolā Daiga vada valodas nometni “Skani, mana valodiņa!”, kur aicināti piedalīties visi novada bērni 1. līdz 4. klašu grupā, kas vēlas piedalīties valodas attīstīšanā. Kopā darbojas dažāda vecuma bērni ar dažādas smaguma pakāpes valodas traucējumiem. Nometnei ir liela atsaucība.
Logopēdiskajās nodarbībās Daiga ņem talkā arī datoru, kur ir programmas ar dažādām aplikācijām.
“Mums ir ļoti daudz bērnu – kinestētiķu, kuriem nepietiek tikai ar dzirdes uztveri. Viņiem visu vajag paņemt rokās, aptaustīt, izpētīt, tikai tad ir iespējams nonākt pie vēlamā rezultāta. Tāpēc esmu izraudzījusies dažādus no dabiskiem materiāliem darinātus palīglīdzekļus, piemēram, koka burtus, zilbes. No koka ir izgatavota arī skaņu ripa, ko bērni nosauca par koka datoru. Ar tā palīdzību var uzgriezt līdzskaņus un patskaņus, lai veidotu un nosauktu zilbes. Kāds puisītis man teica, ka koka datorā gan viņš pazīstot visus burtus. Tā nu esmu logopēde, kurai ir arī koka dators,” bilst Daiga.
Viņa norāda, ka logopēdisko nodarbību mērķis ir vēlamais rezultāts, tomēr arī pats logopēdijas nodarbību process esot patīkams. “Runājot par īpaši smagajām problēmām, ir grūti tās pieņemt un ar tām samierināties, bet ir pienācis laiks apzināties, ka sabiedrībā esam dažādi, ka visiem ir jādzīvo vienā sociālajā vidē, ir jāprot citam citu pieņemt. Par šo ir skaista pasaka, kā Dievs uz zemes sūta eņģeļus ar skaidri saskatāmām atšķirībām. Nav pieņemami smieties par otra trūkumiem vai kaut kā tūlītēju neizdošanos, kā tas notiek. Ir jāpieņem un jāsaprot arī dažādie bērni!” saka D.Kalinka.

Par Daigu

◆ Pēc vidusskolas beigšanas sākusi strādāt Sveķu speciālajā internātskolā. Iestājusies Liepājas Pedagoģiskajā institūtā, kur sešos studiju gados ieguvusi trīs specialitātes – logopēda, speciālās skolas skolotāja un pirmsskolas izglītības pedagoga. Ir maģistra grāds izglītības zinātnēs, kas iegūts Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā. Studējusi Latvijas Universitātē, iegūstot vizuālās mākslas skolotājas diplomu.

Fakts
Logopēds ir speciālists, kurš diagnosticē un labo runas, valodas attīstības, lasīt un rakstītprasmes problēmas bērniem un pieaugušajiem. Palīdz viņiem justies labāk, pilnvērtīgāk attīstīties, mācīties un integrēties sabiedrībā.

Daigas Logopēdiskie joki

◆ Kādā skolā pirmās klases bērns mācās rakstīt. Jūk kopā viss: lielie un mazie, rakstītie un drukātie burti. Pa vidu vēl kāds burts spoguļrakstā. Tam kājiņa uzrakstīta pa gabalu. Man no tā visa izdodas izlasīt vārdu “lapsa”. Puisītis bezgala priecīgs logopēde saka: “Tu vienīgā visā skolā proti lasīt!”
◆ Bērns ar nopietnu logopēdisku diagnozi mācās jēdzienus pēc zīmējumiem. Viņam nav termina “es nezinu”. Tā vietā viņš saka: “Es esmu dums.” Nelīdz skaidrošana, ka tu neesi dumjš. Tu tikai to nezini. Paņemot jaunu kartīti ar zīmējumiem, puisēns katru reizi prasa: “Kas tas?” Man ir jāatkārto viņa jautājums. Ja bērns zina, tad atbild, ja nezina, jautā vēlreiz: “Kas tas?” Tā nu abi strādājam. Es jau pagurusi, nenofiksēju, ka šis jautājums skan jau otro reizi un bērnam ir vajadzīga palīdzība. Es vēlreiz atkārtoju: “Kas tas?” Zēns paskatās manī un nopietni saka: “Nu re. Tu arī esi duma!” Domāts: tu arī nezini!

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logopēde ar koka datoru

Kategorijas