“Kalaņģos” satiekas ar meistariem

2016. gada 5. aprīlis 00:00

951

Gatavo lelles, cep pīrāgus, tin dzijas un plāno rakstus

Lizumniete Inta Vepere “Kalaņģos” bija ieradusies pirmo reizi un ar prieku uzlūkoja tur valdošo rosību. “Tas ir ļoti jauki un labi, ka jaunās meitenes vēlas apgūt senās amatu prasmes. Kad savulaik strādāju Lizuma bārā par saimnieci, pie manis nāca skolēni mācīties, kā zupas vārīt un gaļas ēdienus pagatavot. Es noteikti atbalstu to, ka jauniešiem tiek ierādīts, kā maizīti un pīrāgus cept, kā adīt, aust un tamborēt,” saka I.Vepere, kura pie pīrāgu cepšanas savā vietā bija norīkojusi meitu Initu, tomēr arī pati nespēja atturēties no padomu dalīšanas.
“Dažbrīd šķita, ka “Kalaņģu” nelielās istabas bija kļuvušas par šauru. Tajās visās valdīja kņada, smiekli un lietišķas rokdarbnieču sarunas. Tālākajā istabā bija ierīkota leļļu darbnīca, kur seno leļļu darināšanas mākslu ierādīja skolotāja Vaira Briede. “Mēs šodien gatavojam Apsīšu Jēkaba romāna “Bagāti radi” tēlus. Bērni jau ir uzzīmējuši, kādi šie tēli varētu izskatīties. Šo leļļu gatavošana ir garš process, jo vispirms no māla ir jāizgatavo galvas forma, tad vismaz piecās sešās kārtās tā jāaplīmē ar papīru un jāļauj nožūt. Un tad vēl sejas apgleznošana, matu pielikšana, ķermeņa veidošana un apģērbšana,” īsumā stāsta V.Briede.

Idejas atnāk pašas
“Man šķiet, ka darboties mūs mudina tas, ka abas ar Vairu esam skolotājas, vienalga, kur mēs būtu. Tā ir mūsu misijas apziņa. Arī “Kalaņģi” tomēr ir svēta vieta, jo arī rakstnieka tēvs bija skolotājs, tāpēc šī ēka ir sava veida skola. Mēs neko nevarētu izdarīt bez Birumu ģimenes atbalsta. Labi, ka ēka bija apdrošināta, tāpēc pēc ugunsgrēka bija iespējams saņemt apdrošināšanas naudu, bet te visu atjaunojot, ir ļauta vaļa arī Birumu ģimenes sajūtām. Priecājamies, ka ir izdevies saglābt veco grīdu, sienas un sijas, kā arī Apsīšu Jēkaba laika pagrabu,” stāsta “Kalaņģu” dvēsele skolotāja Aiva Kraukle. V. Briede piebilst, ka nemitīgi rodas jaunas idejas, rodas cilvēki, kas šīs idejas atbalsta. “Kad šo māju atjaunoja, es rakstnieka mazmazdēlam Andrejam bildu, ka ir vajadzīga maizes krāsns. Viņš sadzirdēja, un tapa krāsns, kurā šodien cepam pīrāgus, bet citkārt arī maizi,” stāsta A.Kraukle. Pamazām darbīgo noskaņu “Kalaņģos” papildinot arī manta, piemēram, lizumniete Ausma Dimante atvēlējusi gultu, vēl kāda pagasta pensionāre atnesusi tautisko segu, vēl citi – spilvenus. “Nesen man zvanīja no Rīgas pilsētas bibliotēkas, jo izrādās, ka Apsīšu Jēkabs ir bijis 1. pilsētas bibliotēkas direktors. Bibliotēka vēlas veidot projektu un interesējās, ko varētu aizgūt no mums, lai papildinātu savu izstādi. Mums ir autentisks rakstnieka portfelītis, grāmatas, galds. Es ļoti ceru, ka mums izdosies izdot arī Apsīšu Jēkaba autobiogrāfiju, kam būs pievienota arī šīs mājas vēsture, ko raksta Vaira,“ stāsta A.Kraukle. “Šodien ir negaidīti daudz apmeklētāju. Domājām, ka, labākajā gadījumā, būs kādi pieci cilvēki. Domāju, ka mēs nedrīkstam apstāties, jo cilvēkam visu laiku ir jābūt ceļā. Ir doma, ka klētiņā varētu rast vietu stellēm. Tas, ko vēl neesam izdarījuši, ir divu memoriālo istabu iekārtošana.”

Vēlas iemācīt un iemācīties
Rokdarbu lietpratēja Skaidrīte Burkite ir gatava visiem interesentiem atklāt izšūšanas noslēpumus. Kopā ar Lizuma amatnieku kopas “Laipa” vadītāju Līgu Ozoliņu un citām domubiedrēm viņa steidz sagatavot diegus nītīm, lai turpinātu jostu aušanu. “Linu kreklus jau ir izšuvušas divas kundzes gados, kurām esmu ierādījusi izšūšanu. Pie manis ir skolojušās arī daudzas skolas meitenes. Cilvēkiem ir stāstīts, ka latviskie raksti silda un pasargā. Cilvēki tam tic un ir gatavi mācīties,” stāsta S.Burkite. Rokdarbnieces atzīst, ka arī pagasta pašvaldība atbalsta rokdarbnieču rosību.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

“Kalaņģos” satiekas ar meistariem

Kategorijas