Dzirkstele.lv ARHĪVS

Videokamera fiksē lāci

Evita Brokāne

2016. gada 5. aprīlis 00:00

294
Videokamera fiksē lāci

Galgauskas pagastā mednieku kolektīva “Lāčupe” medību platībās videokamera ir piefiksējusi lāci. Jāteic, ka dažādās Gulbenes novada vietās lāči ir manīti vairākkārt, Galgauskas pusē gan – pirmo reizi, tā stāsta vietējie.
Mednieku kluba “Lāčupe” vadītājs Guntars Strazdiņš stāsta, ka pēc fotogrāfijas ir grūti spriest, cik šis lācis varētu būt liels un vecs. “Pagaidām pašam vēl nav sanācis aizdoties līdz šai vietai, lai apskatītu pēdas un varētu kaut ko vairāk spriest. Iepriekš pēdas netika manītas. Ja jau viņš būtu dzīvojis kaut kur turpat netālu, domāju, ka vajadzētu būt pēdām. Visticamāk, ka šis lācis kaut kur klejo, tikai no kuras puses viņš šoreiz ir nācis – kas to lai zina. Mūsu novadā palaikam kādam kaut kur izdodas manīt šo meža zvēru,” saka G.Strazdiņš. Viņš atklāj, ka pagājušajā gadā apmēram ap šo pašu laiku lācis esot manīts Lāčupītes krastā – apmēram pusotru kilometru no Smiltenes-Gulbenes šosejas iekšā mežā. “Varbūt šis ir tas pats lācis un viņš vienkārši ir atklejojis līdz Galgauskai. Pārāk liels attālums jau nemaz nav,” spriež G.Strazdiņš.
Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris medību jautājumos Laimonis Kļaviņš stāsta, ka nupat nesen arī Jaunannas pusē VAS “Latvijas Valsts meži” meistars redzējis lāča pēdas. “Vārdu sakot – lāči mums ir! Taču tāda blīvuma, lai mēs sāktu uztraukties, noteikti nav. Neviens jau diemžēl sīkāk nav pētījis, ir zināmi tikai atsevišķi gadījumi. Līgo pagastā, piemēram, pirms pāris gadiem bija nofilmēta lāču mamma ar lācēniem. Protams, nav izslēgts, ka kāds lācis šeit arī apmetas uz dzīvi un piedzimst arī mazie lācēni,” saka L.Kļaviņš. “Es uzskatu, ka lācis mūsu puses mežos nav vairs nekāda sensācija, tā jau sāk veidoties par mūsu ikdienu. Lai spriestu par lāčiem un to, vai dažādās vietās manītais lācis ir viens un tas pats vai arī cits, vislabāk vajadzētu pamērīt pēdas. Tad vairāk vai mazāk var spriest par lielumu un vecumu. Būtu ļoti interesanti - es labprāt uzklausītu cilvēkus un medniekus, kas ir redzējuši šo meža zvēru vai tā pēdas, kā arī nofotografējuši tās. Ja papētītu smalkāk, tad arī varētu saprast lāču izplatību mūsu pusē.”