Vēl neparaksta līgumu ar valsti

2016. gada 5. aprīlis 00:00

633

Ārstu novecošana Gulbenē un Balvos satrauc arī Veselības ministriju

SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” ir starp tām reģionālajām slimnīcām, kas pagaidām vēl nav parakstījušas līgumu ar Nacionālo veselības dienestu un turpina sarunas par to, lai ambulatorajiem pakalpojumiem šogad netiktu samazināts finansējums. Kopumā līgumu nav parakstījušas 17 Latvijas reģionālās slimnīcas.

Pārpratums par rentgenu
“Šajā sakarā daudzi pacienti Gulbenē bija pārpratuši publiski izskanējušo informāciju un iedomājušies, ka jau ir beigušās valsts kvotas rentgena pakalpojumiem. Mums zvanīja un jautāja par to. Kvotas ir! Taču, ja situācija valstī nemainīsies, gada beigās kvotu var pietrūkt,” “Dzirkstelei” saka SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” valdes locekle Alīda Vāne.
Latvijā kopējais finansējuma apjoms slimnīcām par ambulatorajiem pakalpojumiem, salīdzinot ar pagājušo gadu, nav samazināts, taču tas ir pārdalīts par labu tām slimnīcām, kurās pieprasījums pēc pakalpojumiem ir lielāks. Kopumā finansējums reģionālajām slimnīcām ir par aptuveni 5 procentiem mazāks nekā pērn, kas, uz visām slimnīcām rēķinot, ir apmēram miljons eiro. Mazāks finansējums reģionālajām slimnīcām ir tādēļ, ka šogad vairāk naudas ir piešķirts trim universitātes slimnīcām Rīgā, ziņo LETA.
A.Vāne saka, ka cīnīties ir vērts, jo nu jau tiek vēstīts, ka Veselības ministrija “ugunsgrēka dzēšanai” atradusi papildus
400 000 eiro. Ja arī otrajā pusgadā tiks atrasti papildus vēl 400 000 eiro, tad reģionālajām slimnīcām finansējums būtu “pa nullēm”.

Cer uz vairākiem rezidentiem
Ministru kabinetā gatavo izmaiņas rezidentu sadales un finansēšanas noteikumos, lai panāktu lielāku atbalstu reģioniem. Veselības ministrija grozījumu nepieciešamību pamato, norādot, ka starp Rīgas pilsētu un pārējo Latvijas teritoriju pastāv nevienmērīgs ārstu sadalījums. Piemēram, uz 1.janvāri Rīgā pamatdarbā strādāja 62 procenti no kopējā ārstu skaita, Rīgas reģionā – 9 procenti, Kurzemes reģionā – 7 procenti, Latgales reģionā – 9 procenti, Vidzemes reģionā – 6 procenti, Zemgales reģionā – 7 procenti no visiem Latvijas ārstiem. Tāpat ministrijas rīcībā ir informācija, ka Latvijas reģionu slimnīcās būtiska problēma ir nevienmērīga ārstu paaudžu nomaiņa. Tā, piemēram, SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” 67 procenti no mediķiem ir pirmspensijas un pensijas vecumā.
Noteikumi paredzēs, ka prioritārā kārtībā uzņems tos rezidentūras pretendentus, kuriem būs noslēgta vienošanās ar pašvaldību vai ārstniecības iestādi ārpus Rīgas par darba sākšanu pēc rezidentūras programmas beigšanas. Tāpat tie paredz, ka personām, kuru apmācība rezidentūrā tiks finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, pēc rezidentūras beigšanas turpmākie trīs gadi jāstrādā iegūtajā ārstniecības specialitātē Latvijas teritorijā ārstniecības iestādē, ģimenes ārsta praksē, Veselības inspekcijā vai Slimību profilakses un kontroles centrā. Ja šie nosacījumi netiks pildīti, par rezidentūru samaksātā valsts nauda būs jāatmaksā.
Jau rakstījām, ka šobrīd SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” strādā 9 rezidenti.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vēl neparaksta līgumu ar valsti

Kategorijas